Saeimas opozīcijas partiju deputāti aicināja atgriezt proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumam starp valsts un pašvaldību budžetiem, ko iepriekšējā Saeimā mainīja.
Budžeta likumprojekta piedāvājums paredz noteikt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem 2023., 2024. un 2025. gadā ir attiecīgi 75% un 25%. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) kā priekšlikuma iesniedzēji piedāvāja to mainīt attiecīgi 80% un 20%, bet Saeima šodien to noraidīja.
Jānis Patmalnieks (JV) skaidroja, ka kopējie iedzīvotāju ienākumu nodokļu ieņēmumi 2023.gadā paredzēti 1,76 miljardi eiro. 2022.gadā tie bija 1,39 miljardi eiro, tātad tas esot 20% pieaugums pašvaldībām no šī nodokļa ieņēmumiem. Ja valsts ieņēmumi ir atkarīgi no tautsaimniecības attīstības, tad pašvaldībām neesot riska neizpildīt budžeta plānu, jo pašvaldībām ir garantēts 20 pieaugums. Patmalnieka ieskatā, nav pamata to palielināt vairāk.
Daiga Mieriņa (ZZS) aicināja atgriezt iedzīvotāju ienākumu nodokļu proporciju 80% un 20%, ko iepriekšējā Saeimā mainīja, jo pašvaldības esot bijušas pārfinansētas. Mieriņa uzsvēra, ka tieši pašvaldības uz saviem pleciem iznes vislielāko krīzi un slogu. Tāpat viņa akcentēja, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pašvaldību pamatienākumu avots.
Viktors Valainis (ZZS) piekrita Patmalnieka komentāram, ka pašvaldībām ir garantēts 20% pieaugums, bet esot arī pieauguši izdevumi – elektroenerģija, algu pieaugums mediķiem, skolotājiem. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs uzsvēra, ka kopējais pašvaldību finansējums “smagi” atpaliekot no visiem izaicinājumiem, ar ko tās saskaras. Skaitļi parāda pieaugumu, bet faktiskajā realitātē tas nerisinot problēmas pēc būtības. Valainis esot cerējis, ka “Apvienotais saraksts” parādīs, ka ir reģionu partija, ka iestājas par to, bet šis budžets to neparādot.
Vilis Krištopans (LPV) sacīja, ka ”Latvija pirmajā vietā” (LPV) iestājas par to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu 100% apmērā pienākas pašvaldībām, lai var attīstīt reģionus.
Oļegs Burovs (LPV), kurš ir arī bijušais Rīgas pašvaldības priekšsēdētājs, norādīja, ka tikai bijušie pašvaldību darbinieki zinot, cik nopietni iepriekšējās Saeimas pieņemtā finansējuma proporcijas maiņa ietekmēja pašvaldību budžetu.
Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā skata vairākus valsts 2023.gada budžeta pakotnes likumprojektus, kas paredz no 1.jūlija paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus.
Foto: Vaksmanpro, Freepik stock pictures
