“Orkla”: Neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā teikt nevar

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons. Vienlaikus viņš nesteidz apgalvot, ka cilvēki varētu mazāk nekā pamata pārtikas produktus pirkt “Laimas” šokolādi, “Staburadzes” tortes vai “Ādažu čipsu” produktus, jo nereti ir pierādījies, ka tieši krīzes laikā aug vēlme sevi palutināt ar kādu kārumu. Vienlaikus kopējais patēriņš Latvijā noteikti samazināsies.

Kāda pašlaik uz uzņēmumu ir ietekme energoresursu cenām un citām izmaksām?

Šādu situāciju 18 gados, kurus esmu pavadījis pārtikas industrijā, es iepriekš neesmu piedzīvojis, un to pašu saka kolēģi, kuri šajā nozarē strādā krietni ilgāk. Skaidrs, ka mēs ejam cauri vēl nepieredzētam laikam. Diemžēl neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar.

Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kurš iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka.

Kas pašlaik ir sadārdzinājies visvairāk?

To ir ļoti sarežģīti pateikt, jo enerģiju izmanto pilnīgi visā, kas mums ir nepieciešams, – sākot jau no lauksaimniecības produktiem. Ja ir tādi lēcieni enerģijas cenās, kādus mēs tos redzam, tas atstās iespaidu tālāk uz visu. Turklāt ar enerģiju te ir jāsaprot viss – gan elektrība, gan gāze, gan degviela. Tas viss ir palicis dārgāk un ietekmē ikvienu procesu lauksaimniecībā, loģistikā un rūpniecībā.

Karš, kuru Krievija izraisīja Ukrainā, ir pamatu pamats tam, ko mēs šodien piedzīvojam. Tādēļ pārtikas rūpniecībā pirmais šoks bija dažādu pārtikas izejvielu pēkšņa nepieejamība. Krievija un Ukraina ir lieli pārtikas produktu ražotāji un eksportētāji ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā. Ja dažu nedēļu laikā pēc kara sākuma Ukraina vairs nevar eksportēt saulespuķu eļļu, kuru ražo 80% apjomā no visa pasaules patēriņa, tad tas ir pamatīgs šoks un to izbaudīja ikviens pārtikas ražotājs. Atsevišķu pārtikas produktu pieejamība bija minimāla, cenas attiecīgi “uzgāja kosmosā” un galvenais pārtikas rūpniecības darbs bija saistīts ar to, kur atrast piegādātājus un vienoties par cenām. Tagad mēs esam fāzē, kur pirmie putekļi jau ir nosēdušies un risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Jau pieminējāt situāciju ar izejvielām, kuras tika eksportētas no Krievijas un Ukrainas, bet kāda situācija ir ar produktiem, kuri nav raksturīgi Eiropai, bet jums tāpat svarīgi – kakao pupiņas, cukurs?

Arī globalizāciju neviens nav atcēlis, tādēļ viss ir ļoti saistīts. No vienas puses tiešas ietekmes nav, jo kāds gan būtu sakars karam Eiropā ar kakao ražu Kotdivuārā vai cukura pieejamību? Tomēr ar laika nobīdi ietekme parādās, jo ietekme uz loģistikas un piegādes ķēdēm iet arvien tālāk no Eiropas uz citiem kontinentiem. Neiedziļinoties detaļās, cukura cenas nākamajā gadā būs divas reizes augstākas.

Jūsu gadījumā gan ir ļoti grūti runāt par tādu vidējo produktu, jo klāsts ir no šokolādes līdz čipsiem un mērcēm, taču kā šajās galvenajās produktu grupās vidēji ir augusi ražošanas pašizmaksa?

Uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt, jo ar mūsu produktu klāstu tiešām var sanākt tāda vidējā temperatūra slimnīcā. Taču pašlaik mēs redzam, ka cenu pieauguma diapazons ir, sākot no padsmit procentiem līdz pat 30% dažādiem produktiem.

Kuriem produktiem pašizmaksa ir augusi visvairāk?

Ja, kā jau mēs runājām, lielākie cenu izaicinājumi kakao un cukuram vēl ir priekšā, tad cenas būtiski jau ir augušas augu eļļām, miltiem, olu produktiem. Ukraina bija arī nozīmīga dārzeņu audzētāja un eksportētāja, kas savukārt atstāj iespaidu uz visiem produktiem, kuru pagatavošanā tiek izmantoti dārzeņi.

Attiecīgi arī mūsu produktiem visvairāk izmaksas ir augušas tur, kur ražošanā ir jāizmanto augu eļļas, – čipsi un citas sāļās uzkodas, majonēzes, dažāda veida dresingi. Miltu un piena produktu cenas attiecīgi ir atstājušas lielu ietekmi uz visiem konditorejas produktiem, cepumiem. Turklāt pašlaik mēs runājam par pārtikas izejvielām, bet ne mazāk svarīga sadaļa gala cenā ir arī iepakojums. Gan stikla, gan metāla, gan kartona pieejamība ir traucēta globālā līmenī, un attiecīgi ir pieaugušas arī cenas.

“Orkla” jau veica savu produktu cenu korekciju jūnijā. Būsiet spiesti vēl mainīt cenas?

Jūnijā tika veikta cenu korekcija teju visam mūsu produktu portfelim. Cenu korekcija netika veikta tikai atsevišķām produktu kategorijām no kopumā 13. Šogad cenu korekcijas vairs nav plānotas, izņemot, iespējams, šīs iepriekš minētās atsevišķās kategorijas.

Kuras tās ir?

Tā ir komercinformācija, tādēļ to neatklāšu.

Kādas ir prognozes par turpmāko? No vienas puses pašlaik ir ļoti grūti pateikt, kas turpmāk notiks, piemēram, ar gāzes cenām, bet vai pārtikas izejvielām tomēr jau nav sasniegts tas cenu līmenis, kad šis pieaugums sāk bremzēties?

Te viennozīmīgas atbildes nav. Jebkura lauksaimniecības un pēc tam pārtikas produkta ražošanā tiek izmantota enerģija, un ikvienam lauksaimniekam un pārstrādātājam pašlaik ir liela neskaidrība par enerģijas cenām. Attiecīgi neviens pašlaik savas cenas nevar nostabilizēt. Tādēļ no vienas puses var teikt, ka pirmie putekļi pēc 24.februāra ir nosēdušies, bet tie pamatā bija saistīti ar piegādes un pieejamības problēmām. Tagad jau ir atrastas alternatīvas un liela nozīme ir arī tam, ka ir atsākušās piegādes no Ukrainas ostām, kas būtiski ietekmē biržā kotēto pārtikas resursu nākotnes darījumu cenas. Tas viss palīdz. Taču energokomponentes izmaksas nākotnē joprojām ir neskaidras.

Tāpat pašlaik ir sācies ražas novākšanas laiks un, ja lauksaimniekam nav pārliecības, kā energocenas attīstīsies turpmāk, viņš arī sava produkta cenā ieliek iekšā zināmu riska komponenti, kas atkal jau sadārdzina gala cenu. Tas pats attiecas uz pārstrādātājiem, un tas viss pa ķēdīti iet uz priekšu.

Jā, pašlaik ir prognozes, ka nākamajā gadā elektrības cenas samazināsies. Taču visām cenu prognozēm pašlaik ir arī ļoti zems varbūtības līmenis, jo neskaidrība ir liela.

Otrā pusē savukārt ir pircēji un viņu maksātspēja, kuru arī ietekmēs daudz augstāki rēķini par elektrību un apkuri. Vai šīs šķēres, kurās no vienas puses ir augošas izmaksas, no otras – pircēju gatavība maksāt vairāk par precēm un pakalpojumiem, nenozīmēs, ka šis un nākamais gads draud ar zaudējumiem?

Jā, var droši teikt, ka iedzīvotāju pirktspēja samazinās un vēl samazināsies gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā kopumā. Turklāt diemžēl ir redzams, ka šajā krīzē, pirmkārt, sadārdzinās pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi – pārtika, apkure, elektrība. Tas būtiski ietekmē jebkuru no mums, un cilvēki ir un būs spiesti pārskatīt savus tēriņus.

Ja runājam tieši par pārtiku, tad ir tā saucamās primārās nepieciešamības preces – maize, piens u.tml. -, kuras pirks un patērēs jebkurā gadījumā. Vienlaikus ir skaidrs, ka izvēlēsies lētākos un pieejamākos produktus. Cenas dēļ cilvēki var upurēt arī zināmus ar kvalitāti saistītus jautājumus. Taču tāpat ir pārtikas produktu kategorijas, no kurām cilvēki var atteikties. Es pašlaik negribētu minēt, kuras tieši tās būs Latvijas gadījumā, jo pieredze dažādās globālās un reģionālās krīzēs ir bijusi atšķirīga. Arī Covid-19 laikā mēs sākotnēji domājām, ka kādu produktu cilvēki patērēs mazāk, bet beigās izrādījās, ka tā patēriņš pieauga. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas būs, bet pašlaik vēl būtu pāragri prognozēt, kādas tieši.

Otra lieta, kas savukārt ir ļoti laba, – noteikti samazināsies pārtikas zudumi. Cilvēki daudz vairāk pārdomās, ko pērk, izmantos krājumus. To jau var ļoti labi redzēt, ja parunā ar atkritumu apsaimniekotājiem.

Kādu ietekmi jūs paredzat tieši uz “Orkla” ražotajiem produktiem? No vienas puses, tortes, čipsi un šokolāde nepieder pie primārajiem pārtikas produktiem. No otras puses, ekonomikā ir pazīstams tā saucamais lūpu krāsas efekts, kad cilvēki krīzes laikā sevi cenšas palutināt ar nelielām lietām, ja nevar atļauties kaut ko dārgu un lielu.

Tieši tā. Kā jau es minēju, tad nereti krīzes laikā tiek prognozēts kaut kas viens, bet patiesībā notiek citādāk. Pat vēsturiski ir pierādījies, ka sevis palutināšana ar kādu saldumu krīzes laikos notiek pat biežāk nekā citos periodos.

Tad jūs par noietu neuztraucaties?

Nevar teikt, ka mēs neuztraucamies. Protams, ka ir skaidrs, ka kopējais patēriņš samazināsies. Tas ir neizbēgami un ar to ir jārēķinās. Ir jādomā, vai mēs patērētājiem varam piedāvāt produktus, kas no cenas viedokļa ir pieejamāki, vai mēs varam kaut kā samazināt savas izmaksas. Tie ir procesi, uz kuriem ļoti daudzi uzņēmumi pašlaik pārvirzīs savu uzmanību. Ja, piemēram, pirms Covid-19 laika vairāk tika runāts par inovācijām, par jaunu produktu radīšanu ar uzsvaru uz veselīgumu un ilgtspēju, tad tagad īstermiņā patērētājiem būs citas prioritātes un mums uz to ir jāspēj reaģēt.

Nav jau arī tā, ka mūsu portfelī būtu tikai vidējās vai augstākās cenu kategorijas produkti, tur ir pilns klāsts, un mēs esam gatavi, ka kaut ko pirks vairāk, kaut ko pirks mazāk. Taču, tieši kā tas viss attīstīsies… Tad būtu jāvelk ārā kristāla bumba. Lielā mērā tas būs atkarīgs no tā, cik grūti laiki mūs sagaida šajā ziemā. Es gan neesmu piekritējs tam, ka tagad būtu jākultivē panika, taču ir skaidrs, ka tā būs cena, kas mums visiem būs jāmaksā šajā laikā. Arī valstij ir liela loma tajā, lai palīdzētu – it īpaši tiem, kam tas ir vitāli nepieciešams.

Es esmu pārliecināts, ka mēs šim laikam tiksim cauri un iznāksim no tā spēcīgāki.

Vai no jūsu teiktā var noprast, ka “Orkla” produktu portfelī augs lētāko un samazināsies dārgāko produktu daļa?

To nevar teikt tik viennozīmīgi. Mēs varam atgriezties pie tā, ka ikvienas krīzes laikā vairāk tiek patērēta šokolāde, un neviens no šokolādes produktiem nav uzskatāms par lētu, ja to salīdzinām ar citiem pārtikas produktiem. Vienlaikus, piemēram, pašlaik visvairāk cena ir pieaugusi čipsiem, un pamatā tas ir saistīts ar augu eļļu cenām, bet sava nozīme ir bijusi arī kartupeļu, iepakojuma, sāls, garšvielu, energoresursu un citu sastāvdaļu izmaksām. Protams, ka patērētāju pirmā reakcija ir pārsteigums un viens otrs pat jutās šokēts. Te gan uzreiz ir jāpiebilst, ka cenu veikala plauktā vienmēr nosaka arī mazumtirgotājs. Tādēļ mēs varam teikt, ka pašlaik ir jauns cenu līmenis, kas, iespējams, liks šo produktu kategoriju patērēt mazāk. Vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka cenu kāpums ir bijis saistīts ar izejvielām, kuru pieejamību un attiecīgi cenas ir ietekmējis karš. Tādēļ tikko situācija normalizēsies, konkurence arī piespiedīs atgriezties pie zemāka cenu līmeņa. Tas ir laika jautājums.

Vai ir pārtikas ražotāji Latvijā un Baltijā, kas šo laiku var arī neizturēt un bankrotēt?

Viennozīmīgas atbildes te nav. Vai būs pārtikas ražotāji, kuri nākamo 12 mēnešu laikā bankrotēs? Visticamāk, ka jā. Taču jautājums ir, vai tie pēc kāda laika nebūtu bankrotējuši tāpat? Tas ir dabīgs process – uzņēmumi uzsāk darbu, kādam izdodas, kādam neizdodas, un tie, kuriem neizdodas, bankrotē. Tādēļ drīzāk jautājums ir, vai tagad bankrotēs vairāk un vai iemesli būs šie ārējie faktori. Vitāli svarīgs te atkal būs valsts atbalsts. Turklāt tas nenozīmē atbalstu tieši šim uzņēmumam, kuram ir sākušās problēmas. Pārtikas uzņēmumi par 100% ir atkarīgi no tā, vai viņu produkciju kāds spēj nopirkt. Ja iedzīvotāji to spēj nopirkt, tad mēs atgriežamies pie normālas konkurences cīņas, un, ja tev neizdodas, tad tev neizdodas un viss. Taču, ja ārpus uzņēmumu sienām ir patērētāji, kuri nevar atļauties vienu, otru vai virkni ar produktiem un tādēļ sāk vērties ciet pārtikas ražotāji, tad tā jau ir cita veida problēma. Tādēļ tajā, lai mēs visi tiktu ārā no šīs krīzes, valstij ir būtiska loma.

Valdību veidojošā koalīcija ir vienojusies par atbalsta pasākumiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Kā jūs tos vērtējat?

Ļoti labi, ka šāda vienošanās ir panākta. Cik tie būs efektīvi, parādīs laiks.

Kas attiecas uz atbalstu uzņēmumiem, es neesmu pārliecināts par efektivitāti. Ir paziņots par atbalstu lielajiem energoietilpīgajiem ražotājiem. Mēs tam neesam pat tuvumā, un es nedomāju, ka tam spētu kvalificēties kaut viens pārtikas ražotājs. Taču tas palīdzēs citiem, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi turpinās dot darbu, cilvēki saņems algas, varēs turpināt iet uz veikaliem un pirkt pārtikas produktus. Kā jau minēju, tad svarīgs ir arī atbalsts iedzīvotājiem. Vai tas būs pietiekams? Laiks rādīs. Tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas notiks ar rēķiniem par mājokli.

Jūsu eksports gan lielā mērā ir saistīts ar ražošanu citiem “Orkla” grupas uzņēmumiem, bet tomēr vai redzat, kas pašlaik notiek eksporta tirgos? Un vai ir atšķirības no Latvijas, jo problēmas Eiropā savā ziņā pašlaik ir vienas un tās pašas?

Arī tad, ja mēs ražojam un eksportējam mūsu grupas uzņēmumiem Somijā, Zviedrijā vai Norvēģijā, mēs vienalga redzam, cik daudz viņi pārdod un attiecīgi, kas notiek šajos tirgos.

Pašlaik mēs viennozīmīgi redzam, ka lielākie izaicinājumi ir Baltijas valstīs. Arī Igaunijā un Lietuvā situācija ir ļoti tuvu Latvijai. Kas attiecas uz Skandināvijas valstu tirgiem, tad mēs redzam, ka viņi tikai sāk sastapties ar līdzīgiem izaicinājumiem, kādi ir pie mums. Tomēr mēs šajās problēmās esam nonākuši gan ātrāk, gan relatīvi smagāk.

Tātad daudz ko nosaka tas, kāds ir sabiedrības labklājības līmenis dažādās Eiropas valstīs?

Kas attiecas uz cilvēku pirktspēju, tad viennozīmīgi. Kas attiecas uz uzņēmumiem, tad var redzēt, ka Baltijas valstīs, salīdzinot ar Skandināviju, arī nopietni sāk mazināties konkurētspēja.

Kādā veidā?

Mēs visus negatīvos efektus sajūtam ātrāk un relatīvi sāpīgāk, jo atrodamies mazā valstī un ļoti tuvu šim konfliktam. Kā piemēru varu minēt to, ka ļoti liela “Orklas” šokolādes ražotne atrodas Norvēģijā, Tronheimā. Mēs varam paskatīties “Nord Pool” biržā, ka šodien [26.augustā -red.] vidējā elektrības cena Tronheimā ir 12,28 eiro par megavatu, kamēr Latvijā ir 563 eiro par megavatu. Te arī stāsts par konkurētspēju. Turklāt šokolādes ražošana vēl nav tā energoietilpīgākā, bet ir virkne uzņēmumu un ražotņu, kuras šīs atšķirības izjūt vēl skaudrāk. Tas jau ietekmē un ietekmēs arī nākotnē.

Kur jūs redzat risinājumu? Atbalsta pasākumi būtu vajadzīgi ne tikai energoietilpīgajiem, bet visiem uzņēmumiem, citādi “Laimas” šokolāde tiks ražota Norvēģijā?

“Laimas” šokolādi mēs Norvēģijā noteikti neražosim. Tomēr tas, ka mēs esam ļoti atkarīgi no Krievijas gāzes un elektrība lielā mērā tiek ražota no tās “Latvenergo” termoelektrocentrālē (TEC), ir radījis situāciju, kurā mēs esam. Ļoti nākotnē palīdzēs tas, ka mēs pašlaik aktīvi pievēršamies alternatīvajiem energoresursiem un alternatīviem piegādātājiem, bet vai tas nebūs par vēlu?

Nesen bija ziņa, ka viens Igaunijas ražotājs visu ražotņu jumtus ir pārvērtis par saules bateriju parkiem.

Diemžēl ar saules enerģiju mēs ražošanā neko neatrisināsim. Pat mūsu ražošanas jaudas mēs nevaram nosegt ar saules enerģiju, kur nu vēl uzņēmumi, kas enerģiju patērē vairāk. Tas ir labs risinājums maziem patērētājiem, vai tā būtu dzīvojamā māja vai birojs, un kopumā jau tas savu pienesumu dos. Taču mums kā ražotājam tas varētu dot labi ja 5-10% no nepieciešamā elektrības apjoma. Tāpat mēs tūliņ Ādažos atveram jaunu cepumu ražotni blakus “Laimas” ražotnei, kas ir 5-6 reizes lielāka par “Laimu” un attiecīgi arī patērēs enerģiju.

Vai jūs redzat arī kritiskus risinājumus – piemēram, pārtraukt noteiktu produktu ražošanu?

No vienas puses tas ir dabīgs process, jo mēs gadā tirgū laižam vidēji 100 jaunus produktus, un tādēļ ir virkne produktu, kurus tie aizstāj, jo vai nu to pārdošanas rezultāti nav tik labi, vai nu ir radītas to uzlabotas versijas. Tā ir dabīga rotācija, un tā notiks arī tagad. Satraucoši būtu tas, ja būtiski mainītos patēriņš visā produktu kategorijā. Tomēr vēsturiski nekas tāds nav pieredzēts.

Taču, jā, tad, kad atkal ir redzami elektrības cenu rekordi, mēs uz to laiku esam arī apstādinājuši ražošanu.

Tomēr tas ir tikai pīķa stundās. Tāda iespēja, ka, piemēram, uz mēnesi apstādiniet čipsu ražošanas līnijas, jo to pašizmaksa ir neadekvāta tam, kādu gala cenu tiem varat uzlikt, nav iespējama?

Tāda situācija var būt, bet es šaubos, vai tas varētu notikt tikai energocenu dēļ – vismaz mūsu gadījumā. Taču, ja notiek liels cenu lēciens, kādai no pamata izejvielām… Pagaidām gan es tam pamatu neredzu. Vienlaikus vēsturiski šādi gadījumi ir bijuši. Piemēram, bija gads, kad Eiropā bija ļoti slikta melleņu raža un to cena pieauga septiņas astoņas reizes. Bija skaidrs, ka būtu ļoti maz pircēju, kuri par tādu cenu iegādātos melleņu ievārījumu, un mēs vienu sezonu to neražojām. Tādas lietas notiek, bet pašlaik es neko tādu neredzu.

Ja mēs atgriežamies pie eksporta, tad iepriekš starp jūsu eksporta tirgiem bija arī Krievija, Baltkrievija un Ukraina. Kāda pašlaik ir situācija, un kā tas ietekmē jūsu kopējos eksporta apjomus?

Kādreiz Krievijas tirgus tiešām bija nozīmīgs eksporta virziens, bet mēs pēdējos 10 gadus esam sistemātiski strādājuši pie tā, lai samazinātu eksporta ekspozīciju tieši Krievijā. Pēdējos padsmit gados vismaz divas reizes esam piedzīvojuši krīzes ar Krievijas rubli un tā defoltu, pēc kā mēs nesaņēmām naudu. Arī “Orkla” koncernam kopumā Krievija nekad nav bijis prioritārs tirgus. Rezultātā pagājušajā gadā Krievija un Baltkrievija mūsu eksporta apgrozījumā jau veidoja tikai 1-2%. Februārī pēc iebrukuma Ukrainā mēs no Krievijas un Baltkrievijas tirgus atteicāmies pilnībā.

Ar Ukrainu mēs sadarbību turpinām, bet, protams, tur viss lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas notiek ar mūsu sadarbības partneriem un vai viņiem ir iespēja turpināt savu biznesu. Situācija tur mainās kā pa viļņiem. Protams, ka mēs esam saprotoši, jo viņiem ir brīži, kad vajag atlikt maksājumus un mēs to arī atļaujam.

Iepriekš esat veikuši nopietnas investīcijas ražotnēs. Vai tagadējā situācija liek domāt, ka kādu laiku jaunu investīciju nebūs?

Jā, mēs pēdējos gados esam investējuši ļoti daudz. “Orkla” pēdējo trīs četru gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas pārtikas ražošanā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Tā ir gan jaunā “Laimas” ražotne, gan it īpaši jaunā cepumu rūpnīca, kas ir uzbūvēta, un pašlaik tajā tiek liktas iekšā ražošanas iekārtas un līnijas, kuras sāks darboties nākamajā gadā. Arī esošajās ražotnēs tā saucamās atjaunošanas investīcijas katru gadu ir bijušas 4-5 miljonu eiro robežās.

Skaidrs, ka šādos laikos tiek pārskatīti visi investīciju plāni, pie kuriem esam strādājuši. Pie tiem ir jāatgriežas un jāpārrēķina, cik viss maksā šodien. Izaicinājums ir tas, ka ir ļoti daudz nezināmo. Skaidrs, ka projekti lielākoties kļūst dārgāki vai ļoti dārgāki un jautājums vienmēr ir, vai tie ar šādām izmaksām vairs atmaksājas un nav jāaptur vai jāapstādina uz laiku. Mēs pašlaik esam šādā pārskatīšanas procesā pie vairākiem projektiem. Droši var teikt, ka šogad un nākamgad investīciju apjoms samazināsies. Uzsāktie projekti noteikti tiks pabeigti, bet jaunus projektus būs jāizvērtē vēlreiz.

Vienlaikus mums ļoti ir paveicies, ka daudz kas jau ir paveikts, tostarp “Laimas” jaunā ražotne, jo es esmu pārliecināts, ka tādas investīcijas, kādas ir bijušas, šodien nenotiktu – gan no izmaksu viedokļa, gan tādēļ, ka ikviens investors šodien uz reģionu, kurš atrodas blakus kara darbības zonai, skatās pilnīgi citādāk.

Vai varētu būt arī tā, ka “Orkla” kādas ražotnes pārvieto no Baltijas valstīm uz nosacīti “drošākiem ūdeņiem”?

Nē. Es saviem kolēģiem vienmēr atgādinu Latvijas neseno vēsturi – mēs esam daļa no Eiropas Savienības, mēs esam NATO un mēs esam OECD valsts. Noteikti, ka pēc 24.februāra daudzi šos faktus ir vēl vairāk novērtējuši, bet no investoru viedokļa tie ir bijuši svarīgi vienmēr. Protams, ka 24.februārī satraukums bija ļoti liels, bet, situācijai attīstoties un ukraiņiem ar Rietumu palīdzību spējot aizsargāt savu zemi, ir iestājies arī lielāks miers šajā jautājumā.

Aprīlī tika pieņemts lēmums, ka “Orkla Latvija” no savas pamatdarbības nodalīs svaigās pārtikas produktu ražošanas un tirdzniecības biznesu un nodos to SIA “Fresh Food Production”. Cik tālu esat ar šo izmaiņu īstenošanu? Kādēļ šāds lēmums tika pieņemts?

Pašlaik tas ir saistīts ar iekšējo restrukturizāciju. Tā ir pusdienu pārtikas kategorija, kurā ietilpst salāti, sviestmaizes, bagetes un līdzīgi produkti. Tā ir no pārējiem “Orkla” produktiem diezgan atšķirīga pārtikas kategorija un pamatā to ražo ar privātajām preču zīmēm. Tādēļ, lai labāk izprastu darbības rezultātus un labāk saprastu, kā to attīstīt nākotnē, arī tika pieņemts lēmums par šī biznesa nodalīšanu. Turklāt tas nav pirmais šāds gadījums. Piemēram, juridiski ir nodalīts arī agrouzņēmums, kurš nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu čipsu ražošanai. Arī tā ir pilnīgi cita veida uzņēmējdarbība. Arī “Laimas” saldumu veikali vienmēr ir bijuši atsevišķā uzņēmumā. Tādēļ arī šī nodalīšana ir iekšējā sakārtošana.

Ja turpinām par “Laimas” veikaliem, tad pandēmijas laikā tos negatīvi ietekmēja tūristu plūsmas samazināšanās. Kādu nākotni tiem redzat pašlaik?

Veikalu darbība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir uzlabojusies, jo pandēmijas divi gadi tiešām bija ļoti smagi. Darbības rezultāti gan joprojām nav pirmspandēmijas līmenī, bet izaugsme ir. Vienlaikus mēs esam samazinājuši veikalu skaitu – ja kādreiz tie bija vairāk nekā 20, tad tagad ir 14. Tas, kāds gads būs kopumā, vēl ir jāpagaida, jo “Laimas” veikaliem, tāpat kā visai šokolādes produktu kategorijai, ļoti svarīgs laiks ir Ziemassvētki.

Kāda pašlaik ir situācija ar darbinieku pieejamību, un vai esat gatavi tam, ka darbinieki visu iepriekš minēto iemeslu dēļ prasīs algu pielikumus?

Bezdarba līmenis valstī ir viens no zemākajiem, kāds pēdējos gados ir bijis, tādēļ darbinieku pieejamība joprojām ir izaicinājums. Nedaudz mazāka problēma tā bija pandēmijas laikā, bet nekas šajā ziņā netika risināts, un visai loģiski mēs esam atpakaļ turpat, kur bijām pirms Covid-19. Savā jaunajā cepumu ražotnē mēs radījām papildu 300 darba vietas, un atrast gan augstas, gan zemākas kvalifikācijas darbiniekus ir izaicinājums. Es gan jau esmu piekusis par to runāt, un mums ir risinājumi, sadarbojoties ar dažādām organizācijām un citiem uzņēmumiem.

Kas attiecas uz atalgojumu, tad to mēs šogad jau esam pārskatījuši, un straujāk tas ir celts tieši darbiniekiem, kuriem atalgojums ir zemākā līmenī. Skaidrs ir arī tas, ka spiediens tikai pieaugs. Vienlaikus es pievienojos viedoklim, ka mēs šā gada ceturtajā vai nākamā gada pirmajā ceturksnī redzēsim recesiju ekonomikā, kas šādas inflācijas un dzīves dārdzības pieauguma apstākļos ir nepieciešama. Diemžēl tas novedīs arī pie darba vietu skaita samazināšanās. Tas savukārt mazinās spiedienu uz atalgojumu un inflāciju. Visticamāk, tam mēs nākamo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā iesim cauri.

Kādas ir jūsu prognozes par darbības rezultātiem?

Jāsāk ar pagājušo gadu. Tas, ņemot vērā pandēmijas apstākļus, no pārdošanas rezultātu viedokļa bija labs, un mēs sasniedzām 9% pieaugumu. Ņemot vērā, ka mūsu apgrozījums pārsniedz 110 miljonus eiro, 9% pieaugums ir ļoti labs rādītājs. Uzņēmuma peļņa sasniedza 2,3 miljonus eiro. Tas ir mazāk nekā gadu iepriekš, un skaidrs, ka Covid-19 mūs ir ietekmējis. Turklāt pagājušā gada otrajā pusē jau sāka pieaugt enerģijas un izejvielu cenas.

Kas attiecas uz šo gadu, tad rezultātus komentēt mēs vēl nevaram, jo “Orkla” ir biržā kotēts uzņēmums, bet izaicinājumi ir lieli. Šis pārtikas ražotājiem nav atpūtas laiks.