LETA
Ja Ukraina zaudēs karā, pastāv liela iespēja, ka nākamo karu Krievija sāks pret visu aliansi, NATO samita laikā Madridē notikušajā Kanādas un Latvijas aizsardzības ministru kopīgajā preses konferencē akcentēja Artis Pabriks (AP).
Atbildot uz jautājumu, vai Kanādas un Latvijas panāktā vienošanās par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un palielināšanu to līdz brigādes līmenim kanādiešiem būtu jāsaprot, ka Kanāda ir uzņēmusies ilga laika saistības, Pabriks uzsvēra, ka patlaban norit karš. Viņš aicināja neticēt, ka karš starp Ukrainu un Krieviju beigsies pēc nedēļas vai mēneša.
Aizsardzības ministrs uzsvēra, ka jāpalielina arīdzan noturība dalībvalstu sabiedrībās, lai tās saprastu, ja uzbruks tādai valstij, kas atrodas tuvu Krievijas robežai, visi tiks ierauti karā un to neviens negrib. Viņš pauda aicinājumu visiem sabiedrotajiem sniegt visu iespējamo palīdzību Ukrainai, lai tā spētu uzvarēt.
“Ukrainai ir jāuzvar, bet Krievijai – jāzaudē. Ja tā notiks, tad, iespējams, kanādiešu karavīri ar prieku atgriezīsies mājās no Latvijas ātrāk. Krievijas imperiālās ambīcijas joprojām pastāv. Līdz viņi negūs mācību Ukrainā, mēs visi būsim apdraudēti un te nav runa par Latviju, bet par visu aliansi. Tas ir jāsaprot katram cilvēkam katrā dalībvalstī. Nav vairs laika jokiem un vārdiem. Darbiem jāatbilst vārdiem. Tas ir pavisam nopietni,” uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs.
Jautāts, vai NATO samitā Madridē ir atmesta doma par diplomātisku risinājumu karam Ukrainā un cik ilgi valstīm būs jāsniedz Ukrainai viss iespējamais atbalsts, Pabriks norādīja, ka ir valstis, kas ir palīdzējušas vairāk, un tādas, kuras palīdzējušas mazāk, piemēram, Latvija vienu trešdaļu no savas aizsardzības budžeta ir pasniegusi ukraiņu tautai kā dāvanu. Viņš apliecināja, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu arī tad, ja tas pašiem “būs sāpīgi”.
“Katrs karš beigās noslēdzas ar sarunām un diplomātiskiem risinājumiem, bet, vai patlaban jūs redzat [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina acīs vēlmi pēc diplomātiskiem risinājumiem? Nē. Tas nozīmē, ka miers iestāsies tikai tad, kad Krievija izvedīs karavīrus no Ukrainas, kad viņi būs gatavi runāt un vienoties par mieru un tad, kad ukraiņi pieņems šo mieru,” sacīja Latvijas aizsardzības ministrs.
Jautāts, vai ASV pilsoņiem, kuri jau tā palīdz Ukrainai, ir jāsamierinās, ka ar patlaban sniegto palīdzību nav gana, un tā būs jāturpina nenosakāmi ilgu laiku, Pabriks atbildēja ar pretjautājumu, vai jebkura valsts, ieskaitot ASV, var atļauties teikt, ka tās ir nogurušas maksāt par šo karu un ļaut Ukrainai sabrukt, bet Krievijai gūt uzvaru.
“Jūs domājat, ka tas nesīs mieru ASV? Ķīna vēro, Indija vēro. Visi vēro. Ja Rietumi, kas veido 50% no pasaules ekonomiskās jaudas, nevar palīdzēt Ukrainai uzvarēt valsti, kas veido maksimums 3% no pasaules ekonomikas, man ir jājautā, kādas vērtības tiek aizstāvētas. Ja jūs iestājaties par vērtībām un demokrātiju, bet nevarat tās aizstāvēt karalaukos Ukrainā, kur cilvēki mirst arī mūsu dēļ, par ko jūs runājat?” retoriski jautāja Pabriks.
Viņš uzsvēra, ka katram demokrātiski orientētam cilvēkam ir jāiestājas par atbalstu Ukrainai, jo no Otrā pasaules kara ir gūta mācība, ka izolacionisms nepalīdz.
LETA jau rakstīja, ka Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda atbilstoši NATO samitā Madridē pieņemtajiem lēmumiem parakstījuši deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, palielinot to līdz brigādes līmenim.
Saskaņā ar deklarāciju Kanāda apņemas turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm nepieciešamās infrastruktūras līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu.
Pēc samita Latvija kopā ar sabiedrotajiem sāks plānošanas procesu, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu pilnvērtīgu daudznacionālo brigādi.
Foto: Canada government official
Reklāma