Pagājušajā gadā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija plus 7,4 grādi,
un tas ir par 1,5 grādiem vairāk, nekā ilggadīgā norma, liecina
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā
informācija.
Šī gaisa temperatūra bijusi arī 1,7 grādus virs Pasaules
Meteoroloģijas organizācijas noteiktās klimatoloģiskās standarta normas.
Līdz ar to pagājušais gads bijis septītais siltākās novērojumu vēsturē
un otrs siltākais 21.gadsimtā.
Siltākais Latvijas novērojumu vēsturē bija 1989.gads, kad vidējā
gaisa temperatūra bija plus 7,7 grādi. Aukstākā gada rekords pieder
1941.gadam, kad vidējā temperatūra bija vien plus 3,1 grāds. Savukārt
21.gadsimta rekordists ir 2008.gads ar plus 7,6 grādiem, bet aukstākais
bija 2010.gads ar plus 5,6 grādiem.
Pērn pārsvarā visos mēnešos vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija
augstāka par normu. Februāris bija astotais siltākais, marts – trešais
siltākais un aprīlis – piektais siltākais, bet pavasaris kopumā (marts,
aprīlis, maijs) – vissiltākais atbilstošajās ilggadīgajās datu rindās.
Pērn 19., 23., 24. un 25.maijā diennakts maksimālā gaisa temperatūra
Latvijā sasniedza plus 31, plus 31,7 grādus, līdz ar to šīs dienas bija
karstākās jebkad novērotās ne tikai lielā daļā novērojumu staciju, bet
arī visā Latvijā kopumā.
Aukstāka par normu bija jūnija otrā puse, kad mēneša trešajā dekādē
vidējā gaisa temperatūra bija vien plus 12,2 grādi, kas ir 3,5 grādus
zem normas.
Jūlijs bija piektais siltākais novērojumu vēsturē, savukārt augusta
pirmajās dienās krita absolūtais karstuma rekords Latvijas vēsturē –
Ventspilī 3.augustā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza plus 36,7
grādus, bet nākamajā dienā gaiss sakarsa līdz plus 37,8 grādiem,
tādējādi kļūstot par viskarstāko dienu, kopš Latvijā sākti maksimālās
gaisa temperatūras novērojumi. Arī 4.augusta diennakts vidējā gaisa
temperatūra Ventspilī bija visaugstākā jebkad Latvijā novērotā – plus
28,8 grādi, kas ir 11,4 grādus virs ilggadīgās vidējās.
Pagājušā gada siltajā periodā kopumā bija 21 diena, kad diennakts
maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza plus 30 grādu atzīmi. Jūlija
beigās un augusta sākumā bija divi septiņas dienas ilgi periodi ar
maksimālo gaisa temperatūru virs plus 30 grādiem ar tikai divām dienām
starp tiem, kurās temperatūra bija nedaudz zemāka.
Nokrišņu daudzums pagājušajā gadā bija mainīgs, piemēram, jūlijs bija
desmitais mitrākais, augusts – piektais mitrākais mēnesis, bet
septembris un novembris – piektais un ceturtais sausākais novērojumu
vēsturē. Kopējais nokrišņu daudzums pērn bija 725 milimetri, kas ir 107%
no ilggadīgās normas un 109% no klimatoloģiskās standarta normas.
2014.gads ilggadīgajā datu rindā bija 24.mitrākais, bet 21.gadsimtā –
septītais mitrākais.
