Iedzīvotāju ienākuma nodokļu atšķirību dēļ Latvijas valsts ir tiesīga pieprasīt no Īrijā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem piecus procentus viņu Īrijā nopelnītās naudas. Lai izvairītos, latvieši steidz deklarēt dzīvesvietu Īrijā, ziņo Latvijas Radio korespondente Dublinā Aiga Andrupe.Pieminētie pieci procenti, atgriežoties Latvijā, ir jāmaksā no saviem ikmēneša ienākumiem. Īrijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 20%, bet Latvijā – 25%, un jāsedz starpība. Ja cilvēks, piemēram, strādājis Īrijā gadu, mēnesī pelnījis 1000 latu, tad šī nodokļa starpība var sasniegt 1050 latu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan skaidro, ka ikviens gadījums jāskata individuāli. Nodokļa starpība nav jāmaksā, ja cilvēks deklarējies Īrijā. Ja Īrijā strādājošais dzīvesvietu ir deklarējis Latvijā, nodokļu starpība būtu jāsedz ik gadu, iesniedzot VID deklarāciju par saviem ienākumiem. Sods par deklarācijas neiesniegšanu var būt līdz 500 latu. Pagaidām vienotas datu bāzes par cilvēkiem, kas strādā ārpus Latvijas, nav, atzīst VID. Par konkrētu personu var pieprasīt informāciju no Īrijas varas iestādēm.Ko par to saka Īrijā dzīvojošie un strādājošie kādreizējie Bauskas rajona iedzīvotāji?Īrijā iedzīvojusies codiete Sanita Spundiņa: «Ne es, ne mani draugi netaisāmies maksāt nodokļus valstij, kura neko nav darījusi, lai mums būtu interese atgriezties. Šeit strādājot, maksājam augstus nodokļus, bet uzturēt Latvijas valstsvīrus negrasos.»Ieva Stašāne, baušķeniece Dublinā, viņai pievienojusies arī mamma un māsa. «Nolemts reģistrēties par Īrijas rezidentēm. Te maksāju visus nodokļus, man ir tās sociālās garantijas, ko šī valsts paredz. Nejūtos Latvijai parādā,» tā Ieva.Plašāk par šo tēmu – «Bauskas Dzīves» drukātajā versijā, 9. aprīļa numura 10. lappusē.
