Zoologi par 2019.gada dzīvnieku izvēlējušies alni, trešdien preses konferencē informēja Latvijas Dabas muzeja pārstāve Polīna Šķiņķe.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Vilnis Skuja
skaidroja, ka aļņi pārtiek no dažādiem kociņiem un to lapām, skujām,
koku mizām, kā arī ūdenszālēm. Pavasara periodā aļņu buļļiem izaug ragi,
kas var būt dažādās krāsās, atkarībā no tā, pret kādu koku mizu
dzīvnieks tos kasījis. Rudenī aļņi savus ragus parasti nomet. Jo vecāks
un veselāks ir alnis, jo lielāki būs tā ragi.
Skuja arī norādīja, ka, lai gan alnis
sava izmēra dēļ var likties biedējošs, Latvijā līdz šim nav reģistrēti
cilvēku nāves gadījumi no šī dzīvnieka uzbrukuma. Sastopoties ar
cilvēku, alnis savas sliktās redzes
dēļ nespēj noteikt, vai tam pretim stāv vēl viens aļņu bullis vai
mātīte, tādēļ dzīvnieks visbiežāk izvēlas atkāpties. Tāpat zoologi
novērojuši, ka aļņu buļļi ragus izmanto savstarpējai konkurencei riesta
laikā, nevis lai uzbruktu. Aizsargājoties pret vilku un citu plēsēju
uzbrukumiem, aļņi sper ar priekšējām kājām.
Savukārt, sastopot jaunu aļņu teļu, tam līdzās esošā mātīte var arī uzvesties agresīvi.
Aļņi mēdz nodarīt finansiālus zaudējumus ne tikai autovadītājiem, bet
arī mežsaimniekiem. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”
pārstāvis Jānis Ozoliņš norādīja, ka pašlaik pirmo reizi visā valsts
teritorijā tiek veikts apjomīgs pētījums par aļņu ietekmi uz mežaudzēm.
Pētījuma laikā tiek veikts monitorings aptuveni 600 jaunaudzēs un tām
blakus esošās teritorijās ar mērķi noteikt, ka aļņu postījumi ietekmē
jaunaudžu attīstību ilgtermiņā. Šie dzīvnieki jaunos kokus ēd regulāri
un tādā veidā, lai tie būtu viņa augumā arī nākamajā gadā.
Pieaudzis alnis vasaras sezonā
uzņem aptuveni 20 līdz 30 kilogramus barības diennaktī, bet ziemas
sezonā – 15 līdz 20 kilogramus barības diennaktī.
Aļņu ietekmes uz jaunaudzēm aktualitāti skaidroja arī Valsts meža
dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. Viņš norādīja, ka aļņu
populācija Latvijas teritorijā kopš 90.gadiem stabili pieaug, tādēļ to
ietekme uz mežsaimniecību un cilvēku ikdienu ir neizbēgama. Neraugoties
uz to, ka tiek meklēti risinājumi aļņu populācijas ierobežošanai
aizsargājamās un mežsaimniecības teritorijas, ik gadu medību sezonā
medniekiem tiek noteikti ierobežojumi attiecībā uz nomedījamo aļņu
skaitu pēc dzimuma un vecuma.
Kā ziņots, par 2019.gada augu izvēlēts mazais zvagulis, par gada
putnu – mežirbe, par gada kukaini – malārijas ods, par gada dzīvotni –
veci vai dabiski boreāli meži, bet par gada bezmugurkaulnieku izraudzīts
indīgais mārīšzirneklis.
