Saeima šodien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības
Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas
politiķi.
Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.
Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki – Levits, Zaļo un zemnieku
savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona
kandidatūru, bet daži “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputāti –
parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).
Visas koalīcijas partijas jau iepriekš pauda atbalstu Levita
kandidatūrai, izņemot “KPV LV” frakciju, kur bija atšķirīgi viedokļi.
Vēlāk gan “KPV LV” Saeimas frakcijas kodols ir pieņēmis lēmumu atbalstīt
Levitu.
Jautājums par prezidentu izraisīja asas debates, jo koalīcijas
deputāti slavēja Levitu, taču opozīcijas parlamentārieši bija kritiski
gan par kandidatūru, gan par procesu.
“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars
debatēs pauda, ka Levitam ir pieredze valsts lietās, lieliski tās
izprotot politiskā, juridiskā un cilvēciskā līmenī. Politiķis akcentēja
arī Levita spēju paust un pamatot strukturētu viedokli arī sarežģītos
jautājumos, fantastiskās darba spējas, kā arī svešvalodu zināšanas.
Dzintars citēja Satversmes preambulā pausto, ka Latvija dibināta, lai
garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un
attīstību cauri gadsimtiem, norādot, ka tas ir arī Levita personīgais
mērķis.
Apvienības “Attīstībai/Par!” (AP) līderis Daniels Pavļuts norādīja,
ka Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kam prezidenta kurpes der
uzreiz, nevis tajās vēl laiku jāieaug. Pavļuts uzsvēra, ka šajās Valsts
prezidenta vēlēšanās mums ir bijis kvalitatīvākais kandidātu izvēles un
izvērtēšanas process, kāds pastāvējis Latvijā. Ne tikai politiķiem, bet
arī medijiem un sabiedrībai bija iespēja izvērtēt kandidātus. Tāpat
svarīgi, ka šodien notiks valsts vadītāja atklātas vēlēšanas, kas
garantē atbildīgu politisko partiju balsojumu bez paslēpēm un plecu
raustīšanas.
Politiķe Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) skaidroja, ka Jaunā
konservatīvā partija (JKP) atbalsta Levita ievēlēšanu Valsts prezidenta
amatā, jo politiskajam spēkam ļoti svarīgs ir tiesiskums un lai Levita
vadībā iegūtu jaunu paātrinājumu Latvijas attīstībai. Politiķe uzsvēra,
ka Saeimas deputātiem ir sabiedrības dots mandāts ievēlēt Valsts
prezidentu, ar “kuru mēs lepojamies un kurš pārstāv Latviju vislabākajā
veidā”. Beitnere-Le Galla piebilda, ka Levitam ir liela starptautiska
autoritāte un ka ar viņa ievēlēšanu tiks iegūts visaugstākās raudzes
valsts tiesību profesionālis.
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Armands Krauze
pauda viedokli, ka atklātais balsojums par Valsts prezidentu rada bažas
par koalīcijas balsojumu pēc partiju disciplīnas nevis sirdsapziņas.
Krauze uzsvēra, ka šodien deputātiem jāpieņem ļoti nozīmīgs lēmums,
turklāt pirmo reizi balsojums par Valsts prezidentu būs atklāts, kas
uzliek papildu atbildību. “Tas rada arī bažas, vai tiešām koalīcija
balsos pēc labākās sirdsapziņas. Vai tiešām partijas disciplīna būs
stiprāka par sirdsapziņu,” retoriski vaicāja Krauze.
ZZS Valsts prezidenta amatam izvēlējās tiesībsargu Juri Jansonu.
“Uzskatām, ka šis kandidāts ir spējīgs pārstāvēt ikvienu Latvijas
iedzīvotāju, par ko liecina viņa līdzšinējais darbs. Jansonam izdevies
tiesībsarga institūciju pacelt jaunā kapacitātē, valsts institūcijās
aktualizējot dažādus ļoti aktuālus jautājumus,” teica Krauze.
Tikmēr “Saskaņas” deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs Saeimas
sēdē pauda, ka Latvijas prezidentam jābūt tādiem, kas ciena citus, spēj
pieņemt atšķirīgus lēmumus, saliedē sabiedrību uz kopīgu vērtību pamata,
bet kultūru daudzveidību uzskata par valsts bagātību. “Saskaņa” arī
atdos savas balsis tam kandidātam, kas visvairāk atbilst šiem
kritērijiem.
Dombrovskis arī piebilda, ka nevienam ievēlētājam prezidentam
koalīcija netraucēs “pietuvoties zemei un tautai”. Tas likšot vilties
koalīcijai, tomēr palīdzēs kļūt tuvāk tautai, norādīja politiķis.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas
Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā – Hamburgas
Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un
Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs.
Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no
Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā
arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī
kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums
atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.
Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu
nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka
balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras
beigsies jūlija sākumā.
