Saskaņā ar socionikas teoriju cilvēks jau no dzimšanas ir kāda
konkrēta tipa pārstāvis, nevis kļūst par tādu dzīves laikā, līdz ar to
var teikt, ka arī par veiksmīgu uzņēmēju piedzimst un to nevar panākt
mācoties, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” stāsta socionikas
maģistre, pētniece Velta Līvija Miķelsone.
Viņa skaidro, ka veiksmīga un spējīga vadītāja iekšējais dzinulis
skan aptuveni šādi: “Es gribu, es varu, man vienmēr ir liela enerģija
kaut ko darīt.” Šie tipi nemaz citādāk nevar dzīvot, kā vien visu laiku
rosoties un kaut ko vadot. Viņi prot arī aizraut masas, saprot lietu
praktiskumu un lietderīgumu. Tāpat viņi viegli operē ar skaitļiem un
kontrolē līdzekļu izlietojumu.
Saskaņā ar socionikas teoriju ir 16 raksturu tipi jeb sociotipi, kas
tiek iedalīti četrās kvadrās jeb atsevišķās komfortablās grupās. Katrai
kvadrai sabiedrībā ir savi uzdevumi. Piemēram, pirmās kvadras vērtības
ir jaunu ideju radīšana, otrajai kvadrai svarīgāk rīkoties un strādāt,
trešajai kvadrai – izvest no krīzes vai izlabot iepriekš paveikto, bet
ceturtajai kvadrai svarīgāka ir dzīves kvalitātes paaugstināšana.
Par veiksmīgu uzņēmēju var kļūt tikai kādu sešu tipu cilvēki no
kopumā 16 tipiem. Izveidošanos par veiksmīgu uzņēmēju nosaka konkrētā
tipa īpašību kopums, kas tam piemīt jau no dzimšanas un kas dzīves gaitā
apaug ar nepieciešamajām zināšanām un praktiskajām iemaņām.
Veiksmīgus uzņēmējus raksturo spēja realizēt iegūto ideju tūlīt un
tagad. Tātad šie tipi visbiežāk ir no otrās un trešās kvadras jeb tām
kvadrām, kuru pamatvērtības ir attiecīgi darīt un izlabot vai reformēt
iepriekš darīto.
Taču kopumā jāņem vērā, ka katram tipam ir savas priekšrocības un
spējas, kurās to pārstāvji gūst izcilus panākumus. Ja kāda tipa cilvēki
var būt labi žurnālisti, psihologi vai fotogrāfi, tad viņi nebūs
piemēroti, piemēram, kādas iestādes, fermas vai ražošanas vadītāja
amatam. Tāpat vēl kāds cits varētu būt labs un harismātisks pasniedzējs,
bet slikts finansists.
Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai katram latvietim vajadzētu,
piemēram, kļūt par uzņēmēju, Miķelsone norāda, ka, lai saprastu, vajag
vai nevajag, var vai nevar, ko grib un ko var, vislabāk ir noskaidrot,
kāds ir tas cilvēks, kas, piemēram, grib dibināt uzņēmumu.
“Ja viņš uzzinātu savu tipu, viņam, iespējams, būtu vieglāk saprast,
kādas darbības jomas pēc savām īpašībām un spējām ir viņam
vispiemērotākās un atbilstošākās. Protams, par mazā uzņēmuma vadītāju
var izveidoties vairāk tipu, taču jāņem vērā to darbības profils,”
stāsta socionikas maģistre.
Jau vēstīts, ka vidējais jeb stereotipiskais latvietis kopumā
raksturojams kā introverts, ētisks tips, kam raksturīgs piesardzīgums un
tradicionālisms, kā arī tradīciju sargāšana vispār, norāda socionikas
maģistre.
Šāda veida cilvēkam nav raksturīga iezīme primāri rūpēties par naudu
un tās sagādāšanu, kā arī ekonomikas attīstību kopumā, un viņš noteikti
nav ambicioza uzņēmēja vai oligarha tips.
Socionika ir uz psiholoģijas pamatiem veidota zinātne, kas vēl tikai
formējas un pretendē uz zinātnes statusu. Vienkārši sakot, tā ir zinātne
par cilvēku rakstura tipiem un attiecībām starp cilvēkiem, atzīmē
Miķelsone.
Socionikas pirmsākumi ir rodami Lietuvā, kur pagājušā gadsimta
sešdesmitajos gados tā laika socioloģe un ekonomiste Aušra
Augustinavičūte, par pamatu ņemot Karla Gustava Junga psiholoģisko tipu
teoriju, pilnveidoja to, savienojot ar socioloģiju un informātiku, un
radīja jaunu zinātni, ko nosauca par socioniku.
Miķelsone ir socionikas maģistre, raksturu pētniece, socionikas
eksperte, biedrības “Socionika” dibinātāja un vadītāja, grāmatas
“Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi” autore.
