Lai cīnītos ar patvaļīgu dabasgāzes lietošanu un parādsaistību
veidošanos, plānots noteikt, ka parādniekiem par dabasgāzes piegādi būs
jānorēķinās ar priekšapmaksu.
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka patlaban spēkā esošie
“Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” ir nepilnīgi, turklāt
atsevišķi jautājumi ir noregulēti neskaidri, tāpēc EM izstrādājusi un
starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu noteikumu projektu.
Ar noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes piegādes un
lietošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan lietotāju, gan gazificētā
objekta īpašnieku, kā arī sistēmas operatora tiesību un pienākumu
apjomu. Ar jaunajiem noteikumiem paredzēts nodrošināt lietotājam un
sabiedrībai drošu, kā arī skaidru tiesisko attiecību noregulējumu
dabasgāzes apgādē.
Viens no jautājumiem, ko skar jaunie noteikumi, ir saistīts ar
norēķināšanos par dabasgāzes piegādi. EM norāda, ka Latvijā norēķini par
saņemto dabasgāzi tiek veikti ar pēcapmaksu, proti, pēc tam, kad
dabasgāze jau ir izlietota. Ministrijas ieskatā, pēcapmaksas sistēma
jebkurā tirdzniecības jomā tiek uzskatīta par pārdevējam riskantu, jo
prece vai pakalpojums tiek piegādāts jau pirms samaksas veikšanas,
dažkārt pat nezinot, vai pircējs veiks samaksu par saņemto preci vai
pakalpojumu.
Lai sistēmas operators jau savlaicīgi varētu novērst patvaļīgu
dabasgāzes lietošanu un parādsaistību veidošanos un tādējādi neradītu
slogu tiem lietotājiem, kuri saistības pilda godprātīgi, noteikumu
projektā ir paredzēti gadījumi, kādos sistēmas operatoram ir tiesības
lietotājam vai personai, kura vēlas noslēgt līgumu, pieprasīt iesniegt
līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu.
Noteikumu projekts paredz, ka sistēmas operatoram ir tiesības
pieprasīt iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu,
tostarp iemaksāt drošības depozītu, veikt priekšapmaksu mēneša vidējā
maksājuma apmērā un noteikt īsākus norēķinu termiņus, ja lietotājs nav
ievērojis sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību un kavējis
maksājumus par saņemto dabasgāzi.
Tāpat sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt priekšapmaksu, ja
lietotājs tiek likvidēts vai reorganizēts un saskaņā ar reorganizācijas
plānu tiks likvidēts, ja ierosināts lietotāja tiesiskās aizsardzības
process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts
maksātnespējas process.
Šī prasība attieksies ar uz lietotāju, kurš plāno patērēt vairāk nekā 25 000 normālkubikmetru dabasgāzes gadā.
EM norāda, ka praksi pieprasīt drošības depozītus atsevišķām
riskantajām klientu grupām izmanto daudzu valstu dabasgāzes piegādātāji,
piemēram, Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā u.c. Šajās valstīs
drošības depozīta apjoms tiek noteikts konkrētās summās vai sasniedz pat
sešu mēnešu iespējamā maksājuma apmēru.
Jaunajos noteikumos arī paredzēts, ka norēķinu periods par dabasgāzes
piegādi mājsaimniecībām ir viens kalendārais mēnesis. Lietotājiem, kuri
nav mājsaimniecības, norēķinu periods atbilstoši līgumā un sistēmas
operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktajam ir viens
kalendārais mēnesis vai desmit dienas. Tāpat noteikumi paredz, ka
mājsaimniecības norēķinās par kārtējo norēķinu periodu līdz pārskata
mēneša divdesmitajam datumam, bet lietotājs, kurš nav mājsaimniecība,
norēķinās par kārtējo norēķinu periodu desmit dienu laiku pēc norēķinu
perioda beigām.
Par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas
operatoram nokavējuma procentus – 0,15% dienā no nesamaksātās summas.
Sistēmas operatoram ir tiesības saskaņā ar līgumu pieprasīt arī
līgumsodu par lietotāja saistību neizpildi.
EM norāda, ka noteikumu projekta izstrādē ņemti vērā AS “Latvijas Gāze” izteiktie priekšlikumi.
