Platformā “ManaBalss.lv” notiek parakstu vākšana par iesniegšanai Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam paredzētu iniciatīvu, aicinot viņu neparakstīt likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
“ManaBalss.lv” pārstāve Signe Valtiņa piektdienas vakarā informēja, ka astoņu stundu laikā jau vairāk nekā 16 000 cilvēku parakstījuši iniciatīvu “Lūgums prezidentam neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas”, kas adresēta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Iniciatīvas autore Linda Auziņa aicina prezidentu izmantot Satversmes 71. pantā noteiktās tiesības — neizsludināt Saeimas pieņemto likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas un nodot to otrreizējai caurlūkošanai Saeimai vai tautas nobalsošanai.
“Mēs vēlamies, lai šis jautājums, kas skar cilvēktiesības un valsts reputāciju, tiktu izvērtēts rūpīgi, demokrātiski un ar cieņu pret sabiedrības vairākuma vērtībām,” norāda iniciatīvas autore.
Iniciatīvas atbalstītāji uzsver, ka šāda prezidenta rīcība dotu sabiedrībai iespēju paust savu gribu un vienlaikus stiprinātu uzticību valsts varai un starptautiskajām saistībām.
“Prezidenta lēmums neizsludināt šo likumu nostiprinātu uzticību demokrātijai un apliecinātu, ka Latvijā vara pieder tautai — nevis bailēm un populismam. Tas būtu signāls Eiropai un pasaulei, ka Latvija ir valsts ar mugurkaulu, kas spēj stāvēt par savām vērtībām,” teikts iniciatīvas pieteikumā.
Pilsoņu parakstu skaits turpina strauji pieaugt, apliecinot sabiedrības spēcīgo reakciju uz Saeimas lēmumu un vēlmi iestāties par cilvēku tiesību aizsardzību un Latvijas starptautisko reputāciju.
Iniciatīvu iespējams parakstīt šeit: https://manabalss.lv/i/3788
Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Aģentūra “Leta” ziņo, ka likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie”.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai – vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs Marta” un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. To parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku.
Ar šādu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsusies arī JV Saeimas frakcija.
Tikmēr Rinkēvičs norādījis, ka rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no konvencijas, “ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus”.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka “Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes”.
Savukārt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidents Teodors Rusopuls piektdien paziņojis, ka Latvijas Saeimas lēmums ir bīstams signāls.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
