Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja parlamentāriešu sagatavotos grozījumus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, ar kuriem rosināts paplašināt valsts aizsardzības mācības pieejamību visiem vidējās izglītības skolēniem neatkarīgi no mācību formas.
Likumprojektam noteikta steidzamība.
Grozījumi paredz, ka mācība būs obligāta ne tikai klātienes programmās, bet arī neklātienes, tālmācības un starptautiskajās skolās. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, grozījumi paplašinās mācību pieejamību vairākiem tūkstošiem skolēnu, kuri mācās tālmācībā vai neklātienē. 2025. gada 1. septembrī mācības 10. klasē tālmācībā sāka 2302 skolēnu, bet 11. klasē mācījās 2849 skolēni. Savukārt neklātienes izglītības programmās šī mācību gada sākumā 10. klasē mācījās 262 izglītojamie, bet 11. klasē – 265.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns iepriekš Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja, ka IZM atbalsta šo ieceri. Viņš atzīmēja, ka būs nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem. Tajos būs jāprecizē tālmācības programmas paraugs.
Jaunsardzes centra direktora vietnieks mācību un izglītības jautājumos Uldis Zupa skaidroja, ka mācības plānots nodrošināt hibrīdrežīmā, proti, teorētiskā sadaļa plānota attālināti, bet piecas darba dienas mācības notiks klātienē.
Iepriekš Finanšu ministrija bija paudusi iebildumus par likumprojekta tālāku virzību, norādot, ka tas var tikt virzīts tālākai izskatīšanai tikai pēc tam, kad anotācijā būs norādīta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem un finansējuma avots, no kura attiecīgās izmaksas tiks segtas.
Zupa komisijas sēdē apliecināja, ka Jaunsardzes centrs ieceri īstenos piešķirtā budžeta ietvaros un papildu valsts budžeta līdzekļi programmas realizācijai nav nepieciešami.
Kā vēstīts, grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas iespējas apgūt aizsardzības mācību, stiprināt jauniešu rīcībspēju krīzes situācijās un pilsonisko apziņu, ņemot vērā ģeopolitiskos apdraudējumus.
Anotācijā uzsvērts, ka tas veicinās sabiedrības drošības kultūru un patriotismu, bet izglītības iestādēm būs nepieciešami papildu resursi praktisko iemaņu nodrošināšanai.
Grozījumus iesniedza Agita Zariņa-Stūre (JV), Ainars Latkovskis (JV), Antoņina Ņenaševa (P), Līga Kļaviņa (ZZS), Raimonds Bergmanis (AS), Ilze Vergina (JV) un Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).
