Sabiedriskā transporta nozares uzņēmumiem tuvāko mēnešu laikā draud
maksātnespējas pieteikumi un bankroti, biznesa portālam “Nozare.lv”
norāda biedrībā “Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija” (LPPA).
Biedrība esot “patiesi sašutusi” par atbildīgo institūciju
“izlikšanos”, ka ar sabiedriskā transporta pakalpojumu zaudējumu segšanu
viss ir vislabākajā kārtībā. Piektdien, 25.aprīlī, kārtējā Sabiedriskās
transporta padomes sēdē tikšot lemts par samazinātu avansa maksājumu
pārskaitīšanu uzņēmumiem, kuriem, pēc VSIA “Autotransporta direkcija”
veiktajiem aprēķiniem, ir izveidojušās pārmaksas par 2013.gadā
sniegtajiem pakalpojumiem. “Lai gan uzņēmumiem izdevumi ir attaisnoti,
tomēr, ņemot vērā aprēķinus, daļu zaudējumu valsts negrib atzīt par
pamatotiem,” skaidro LPPA.
Neraugoties uz vairākkārtējiem LPPA, nozares organizāciju un
pārstāvju brīdinājumiem par situācijas negatīvo attīstību, Ministru
kabinets 2012.gada maijā apstiprinājis noteikumus “Kārtība, kādā nosaka
un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos
zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu
tarifu”. Šo noteikumu 1.pielikums stājoties spēkā ar 2013.gada
1.janvāri, bet tā ietekmes aina esot redzama patlaban, kad ir pagājis
pilns pārskata gads.
“Diemžēl nu ir redzamas tās problēmas, uz kurām norādīja LPPA jau
pirms noteikumu pieņemšanas. Pēc “vidējās temperatūras” kritērijiem
uzņēmumiem, kuri pārsniedz aprēķināto pašizmaksu par vairāk nekā 5%
pagājušogad un 3% turpmāk, netiks kompensēti zaudējumi, kuri pārsnieguši
šo robežu. Līdz ar to tuvāko mēnešu laikā vairākiem uzņēmumiem, kuri
veic vietējos pasažieru pārvadājumus Rīgas un Latgales plānošanas
reģionu teritorijās, avansa maksājumi pēc pirmā pielikuma ir samazināti
tik tālu, ka tiek apdraudētas naudas plūsmas uzņēmumos,” skaidro
biedrībā.
Līdz ar to uzņēmumiem varot iestāties maksātnespējas draudi un tālāk
jau jautājumu nerisināšanas gadījumā arī iespējami pārvadātāju uzņēmumu
bankroti. Pārvadātāji līdz ar to vairs nevarēšot pasažieriem nodrošināt
pārvietošanos, jo nebūs par ko iegādāties degvielu, samaksāt darba algas
un nodokļus.
LPPA neesot saprotama “atbildīgo institūciju ignorance” pret
normatīvo aktu neatbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem,
noslēgtiem līgumiem un mazo un vidējo uzņēmumu hartai. Satiksmes
ministrijas vēlme esot rast risinājumu nākotnē, kaut gan steidzami
vajagot rīkoties jau šobrīd. “Ja līdz šim gadu no gada netika samērots
maršrutu tīkla apjoms ar valsts budžetā pieejamo finansējumu, tad šogad
pār pārvadātājiem kā “Damokla zobens” klāt ir problēma, kura traktējama
kā Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.341 1.pielikums. Situācijas
nopietnību pastiprina arī likumdevēja nevēlēšanās sakārtot likumisko
bāzi nelegālo pasažieru pārvadātāju ierobežošanai,” skaidro biedrībā.
Izslavētais “veiksmes stāsts” neesot sabiedriskā transporta
pakalpojumu sniegšanā, jo valsts esot iecerējusi tikt galā ar
pašreizējiem maziem un vidējiem uzņēmējiem pasažieru pārvadājumos, kuri
legāli nodrošina sabiedrisko transportu valstī reģionālajos vietējās un
starppilsētu nozīmes maršrutos, darbavietas, nodokļu nomaksas un blakus
nozaru pastāvēšanu.
Lai netiktu apdraudēta turpmāka sabiedriskā transporta pakalpojumu
nodrošināšana reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos,
LPPA pieprasa atbildīgajām institūcijām nekavējoties atcelt attiecīgo MK
noteikumu 1.pielikumu un nodot noteikumus izvērtēšanai kompetentiem
ekonomistiem un juristiem no zinātniskajām iestādēm, lai turpmāk
izvairītos no eksperimentu veikšanas ar reāli strādājošiem uzņēmumiem.
