Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmāk bezdarbs varētu pieaugt

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Nākamgad plānotais minimālās algas palielinājums sadārdzinās preču un pakalpojumu ražošanas procesu no darbaspēka izmaksu puses, tāpēc uzņēmumi, kuros liels strādājošo īpatsvars saņem minimālo algu, var apsvērt iespēju mazināt darbinieku skaitu, pieļauj Migunovs.

Pagaidām bezdarbs joprojām paliek salīdzinoši zemā līmenī, kaut arī turpmākais pieprasījuma samazinājums pēc darbaspēka var to palielināt, uzskata ekonomists.

Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka darba meklētāju īpatsvara pieaugums ir pretējs ierastajam sezonālo svārstību ritmam, jo parasti tieši jūlijā-septembrī bezdarbs ir vismazākais. Tomēr situācija ir labāka nekā pirms gada, kad darbu meklēja 7,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Trešajā ceturksnī ir pieaudzis strādājošo skaits, tāpēc Strautiņš norāda, ka nav pamata domāt, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās būtu ievērojami pasliktinājusi situāciju darba tirgū. Arī reģistrētā bezdarba līmenis mainījās pretēji darbaspēka apsekojuma uzrādītajam virzienam. Iespējams, ka tas saistīts ar bēgļu ieplūšanu un ar to saistīto lietu patiesā stāvokļa mērīšanas grūtībām, pieļauj Strautiņš.

Ekonomistam nav šaubu, ka ekonomiskās situācijas izmaiņu dēļ bezdarbs varētu pieaugt turpmākajos ceturkšņos. Tas, ka trešajā ceturksnī ir ievērojami pieaudzis jauniešu bezdarbs, signalizējot, ka uzņēmumi ir sabremzējuši jaunu darbinieku pieņemšanu, samazinoties prognozējamajam darbības apjomam.

Par to, ka šī rudens tendences darba tirgū ir nelabvēlīgas, ir saņemti signāli no uzņēmumiem un reģionu pašvaldību vadītājiem, tas galvenokārt saistīts ar meža nozari, skaidro Strautiņš. Atsevišķi mazāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu vispār, parādās ziņas par darba apjoma un darba laika samazināšanos arī no lielajām kokzāģētavām, kuru apgrozījums ir mērāms desmitos miljonos eiro.

Strautiņš uzsver, ka šī ir nozare, kuru nelabvēlīgās pārmaiņas pasaules tirgū un reģiona enerģētikā ir ietekmējušas visvairāk. Koksnes standartproduktu cenas ir samazinājušās par desmitiem procentu salīdzinājumā ar pandēmijas laika pieprasījuma cunami uzpūsto līmeni. Pārdošanas cenas joprojām izskatās pieklājīgi uz pēdējās desmitgades fona, bet arī izmaksas ir pieaugušas.

Tas, ka sieviešu bezdarbs salīdzinājumā ar otro ceturksni ir audzis straujāk, turklāt ir augstāks nekā pirms gada, signalizē, ka notikumi meža nozarē visdrīzāk nav iemesls darba meklētāju īpatsvara pieaugumam, norāda Strautiņš. Viņaprāt, te redzama reģionu reformas atbalss, tā ir saistīta ar notiekošo vai gaidāmo nodarbinātības samazināšanos valsts pārvaldē un izglītībā. Taču tas ir mājiens arī uz bēgļu ieplūšanas ietekmi, jo darbaspējīgā vecuma ukraiņu bēgļi ir galvenokārt sievietes, piebilst ekonomists.

Strautiņš pieļauj, ka darbaspēka apsekojums aptver daļu ukraiņu bēgļu, aptaujātājiem apmeklējot mājsaimniecības, kurās viņi uzturas. Šie var būt cilvēki, kuriem vēl nav iespēju kļūt par reģistrētiem bezdarbniekiem, vai, varbūt, viņi vēl nav apzinājuši savas iespējas un tiesības.

To, ka darba meklētāju īpatsvara kāpuma vaininieks trešajā ceturksnī vēl nebija ekonomiskā situācija, apstiprina arī nodarbināto skaita izmaiņas, uzsver Strautiņš. Salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni strādājošo skaits ir audzis par 2,5%, sasniedzot 899 000. Strādājošo skaits gan joprojām ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Vispārējo demogrāfisko tendenču dēļ pirmspandēmijas strādājošo skaitu pārsniegt nebūs viegli, bet tas ir iespējams, uzskata Strautiņš. Starpība starp nodarbinātības līmeni Latvijā un Igaunijā vēsta – ja panāktu kaimiņvalsts rādītāju, Latvijā strādātu apmēram par 50 000 cilvēku vairāk.

Ekonomists skaidro, ka Latvijas darba tirgus problēma ir vienlaicīgs darbinieku un darba vietu trūkums apvienojumā ar krasi atšķirīgām iedzīvotāju un darbavietu skaita attiecībām reģionos. Lai šos kontrastus mazinātu, uzņēmumiem jādodas tur, kur ir darbinieki, vai arī otrādi, abos gadījumos liela daļa no risinājuma ir celtniecība – vai nu komercdarbības ēku vai mājokļu.

Celtniecība ir arī liela daļa no atbildes uz jautājumu, ko darīt, lai mazinātu ekonomiskās recesijas ietekmi uz darba tirgu, norāda Strautiņš. Viņa ieskatā, ir viena ļoti laba iespēja – Eiropas Savienības (ES) fondi. Kārtējā ES finanšu ietvara, kā arī Atveseļošanās un noturības mehānisma naudas apguve ir aizkavējusies. Strautiņš uzskata, ka tā ir veiksme – viss ir nokavēts līdz brīdim, kad šīs naudas apguve var sniegt vislielāko atdevi – būs vajadzīgas radītās darbavietas, materiālu cenas (metāli, koksne) nākamgad būs zemākas nekā bija 2022.gadā un arī pērn.

Ekonomists piebilst, ka celtniecības stimulēšana turklāt ir piemērotas zāles bezdarba kāpumam, ko varētu radīt notikumi mežu nozarē – abās nozarēs nepieciešamās prasmes ir savstarpēji papildinošas. Arī tālredzīgi un privātā sektora spēlētāji ar labu finansiālo situāciju turpina investēt ražošanas un noliktavu ēkās, piebilst Strautiņš.

“Swedbank” galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka pēdējo mēnešu laikā bezdarbs ir audzis. Turklāt, ja nebūtu vasarai un agram rudenim raksturīgo sezonālo darbu, tad kāpums būtu būtiskāks.

Faktiskā bezdarba līmeņa kāpums trešajā ceturksnī nedaudz pārsteidza, uzsver Buceniece, ņemot vērā, ka NVA dati par reģistrēto bezdarbu norādīja uz kritumu. Atšķirība šo divu bezdarba rādītāju attīstības virzienos nozīmē, ka pieaudzis to darba meklētāju skaits, kas nereģistrējas NVA, visticamāk, tāpēc ka nepretendē uz bezdarbnieka pabalstu. Iespējams, ka šie darba meklētāji iepriekš ir strādājuši ēnu ekonomikā, uzsāk darba gaitas Latvijā pirmo reizi vai arī atgriežas darba tirgū pēc pārtraukuma, skaidro Buceniece.

Ekonomiste piebilst, ka tas saskan, piemēram, ar Centrālās statistikas pārvaldes datos vērojamo kāpumu jauniešu bezdarbā. Iespējams, liela daļa Ukrainas valstspiederīgo darba iespējas meklē, nedodoties uz NVA, tādējādi šobrīd īsti nav signālu tam, ka darba devēji būtu sākuši biežāk atlaist darbiniekus.

Uz arvien pozitīvu attīstību darba tirgū trešajā ceturksnī norāda nodarbinātības dati, akcentē Buceniece. Strādājošo skaits ir audzis par vairāk nekā 22 000, salīdzinot ar pagājušo gadu, un par vairāk nekā 14 000, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Uzlabojumu palīdzējusi nodrošināt gan atgūšanās no pandēmijas ierobežojumiem, gan arī sezonālie darbi.

Ekonomistei šķiet, ka augošā dzīves dārdzība un pandēmijas ietekmes mazināšanās uz ekonomiskajiem procesiem ir veicinājusi iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū. Ekonomiskās aktivitātes rādītājs ir pietuvojies pirmspandēmijas līmenim un rāda, ka 69,4% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vai nu strādā vai aktīvi meklē darbu.

Tāpat Buceniece norāda, ka, neskatoties uz nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm, aug ne tikai īpatsvars, bet arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Šo rādītāju, tāpat kā iedzīvotāju skaitu palīdz celt Ukrainas valstspiederīgo ieceļošana Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka karadarbības dēļ līdz 1.oktobrim Latvijā bija ieradušies aptuveni 25 000 ukraiņu darbspējas vecumā, galvenokārt sievietes. Tā rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir audzis par nepilniem 13 000, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un par 9000, salīdzinot ar šī gada otro ceturksni.

Lai gan darba tirgu papildinājušas ukraiņu darba rokas un ekonomikā jau reģistrēts kritums, darbaspēka pieejamība kopumā nav būtiski uzlabojusies. Buceniece gan atzīmē, ka starp nozarēm jau sāk iezīmēties atšķirības. Darbaspēka trūkums ir mazinājies mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, bet joprojām visaugstākais saglabājas būvniecībā.

Turpmākie pāris ceturkšņi, visticamāk, darbaspēka pieejamību īslaicīgi uzlabos, bet nozīmēs arī turpmāku bezdarba kāpumu un nodarbinātības mazināšanos, prognozē Buceniece. Aptauju dati rāda, ka darba devēji kļūst piesardzīgāki un pieaug to uzņēmumu īpatsvars, kas plāno mazināt darbinieku skaitu. Šis rādītājs gan nav ne tuvu tik pesimistisks, kāds tas bija 2020. vai 2021.gada sākumā.

“Swedbank” ekonomiste sagaida, ka bezdarba līmenis gada nogalē un nākamā gada sākumā vēl pakāpsies gan tāpēc, ka mazinās sezonālo darbu skaits, gan arī tādēļ, ka sarūk ekonomiskā aktivitāte. Arī NVA reģistrētais bezdarbs oktobra beigās un novembra sākumā ir sācis lēnām kāpt. Šobrīd gan, visticamāk, pieaugumu vēl virzot sezonāli faktori. 

Augstās izmaksas un pieprasījuma kritums daļai uzņēmumu liks mazināt darbības apjomus un, visticamāk, pārskatīt arī darbinieku skaitu. Buceniece gan domā, ka uzņēmumi iespēju robežās centīsies no darbinieku atlaišanas izvairīties, it īpaši, ja savā biznesā saskatīs īstermiņa izaicinājumus, paturot prātā darbaspēka pieejamības izaicinājumus nākotnē. 

Ekonomikas attīstībā šobrīd “Swedbank” prognozē īslaicīgu un seklu recesiju, tādēļ arī darba tirgus rādītājos esot sagaidāma vien neliela pasliktināšanās. Bezdarba līmenis no aptuveni 7% šogad pieaugs līdz vidēji 7,5% nākamajā gadā. Buceniece prognozē, ka gada sākumā tas būs vēl augstāks, bet līdz ar lēnu un pakāpenisku ekonomikas atgūšanos arī darba tirgus rādītāji gada otrajā pusē uzlabošoties.

Jau ziņots, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 66 400 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 1500 mazāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, bet par 3600 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Foto: dombrovskis.wordpress.com