Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pašlaik neplāno noteikt
konkrētu rādītāju, pie kura mācībām no klātienes režīma būtu jāpāriet
daļēji attālinātā vai attālinātā režīmā, jo ministrija to plāno atstāt
katras pašvaldības ziņā, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.
Vanaga skaidroja, ka šodien ministrija rīkoja sanāksmi, kurā ar
dažiem sociālajiem partneriem un nozares ekspertiem tika izskatīts
Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par mācību procesa
organizēšanu, kuram būtu jāstājas spēkā no 1.augusta.
Vanaga uzsvēra, ka arodbiedrība kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību
vēlējās panākt, lai nacionālā līmenī tiek noteikts pie kāda
saslimstības rādītāja tiek īstenotas daļēji attālinātas vai attālinātas
mācības, tomēr IZM lēma to atstāt pašvaldības ziņā – pašvaldībai pašai
būs jālemj pie kādas epidemioloģiskās situācijas savā novadā vai
noteiktā izglītības iestādē tiks pieņemts lēmums par klātienes mācību
pārtraukšanu.
“Šis plāns B ir uzgrūsts uz skolu un pašvaldību pleciem. Viņiem pašiem pat jāizlemj, vai jārealizē plāns B,” pauda Vanaga.
Tāpat IZM neplāno uzturēt obligātu prasību par divu metru distances
ievērošanu. Ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā teikts, ka
vienas izglītības iestādes vienas grupas vai klases mācību procesā
prasība ievērot divu metru distanci starp personām ir piemērojama tikai
tad, ja tas objektīvi ir iespējams.
Savukārt Vanaga teica, ka speciālajās skolās ar internātu būs pretēji
– obligāti būs jānēsā individuāli aizsardzības līdzekļi un būs prasība
ieturēt distanci, kā rezultātā vecāki nevarēšot pat apskaut savus
bērnus. Tomēr šo normu IZM solījās vēlreiz caurlūkot, apgalvoja
arodbiedrības vadītāja.
Vēl ministrija plāno, ka izglītības procesam klātienē izglītības
iestādē, izņemot noteikumos noteiktos gadījumus, ja tas objektīvi nav
iespējams, nepiemēro vispārējos pulcēšanās ierobežojumus, jo šim
procesam ir jau savas detalizētas prasības, teikts noteikumu projektā.
IZM rosina, ka izglītības procesu, atbilstoši izglītības iestādes
dibinātāja lēmumam daļēji vai pilnībā var īstenot attālināti, piemēram,
to var darīt vienu dienu nedēļā, lai nodrošinātu distancēšanās iespēju.
Tāpat profesionālas izglītības mācību procesā visa veida prakses, tai
skaitā kvalifikācijas prakses un darba vidē balstītas mācības
uzņēmumos, var notikt klātienē vai attālināti, izvērtējot riskus visām
līgumslēdzēju pusēm. Papildus prasības netiek izvirzītas – personām
jāievēro prakses vietā jau noteiktās prasības.
Attiecībā uz studiju procesa norisi augstskolās plānots noteikt, ka
augstskola pati nosaka kārtību, kādā apjomā studiju programma vai tās
daļu var īstenot attālināti, piemēram, studējošiem nepieciešams
nodrošināt distancēšanās iespēju, pretepidēmijas pasākumu īstenošanas
dēļ vai ārvalstu studējošais ierobežojumu dēļ nevar ierasties klātienē
Latvijā.
Tāpat augstskolai būs laicīgi jāinformē ārvalstu reflektanti un
studējošie par MK noteikumu prasībām. Augstskolām plānots noteikt
pienākumu ārvalstu studējošajam nodrošināt pašizolācijas iespēju, ja tas
ieradies, kā arī jānosaka kārtība, kā tiek īstenotas šo noteikumu
prasības, tai skaitā, ja ārvalstu studējošais pašizolāciju īsteno
augstskolas dienesta viesnīcā.
Attiecībā uz speciālo izglītību iepriekš pieminētajos ieteikumos
sadarbībā ar Veselības ministriju vēl tiks skaidroti nepieciešamie
piesardzības pasākumi, un prasības par ēdināšanu tikšot izstrādātas pēc
sarunām ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), Veselības
ministriju (VM) un Pārtikas un veterināro dienestu.
Ministrijā plāno noteikt, ka katrai izglītības iestādei ir jāizstrādā
rīcības plāns, sadarbībā ar tās dibinātāju, ja epidemioloģiskā
situācija pasliktinās, un mācības nepieciešams īstenot attālināti
lielākā apjomā, jo, piemēram, izglītības iestādei, izglītojamajam vai
darbiniekam SPKC noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus vai
novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums pašvaldības
administratīvajā teritorijā.
Izglītības iestādei būs pienākums informēt darbiniekus, izglītojamos,
viņu vecākus vai likumiskos pārstāvjus un pakalpojumu sniedzējus ir
informēt par minēto plānu.
Vienlaikus IZM izstrādātajos MK noteikumos teikts, ka, lai sekmīgi
īstenotu mācību procesu izglītības iestādes vadītājs nosaka kārtību par
mācību un pedagogu darba organizāciju, tai skaitā nosaka komunikācijas
kanālus ar izglītojamiem un viņu vecākiem, un visiem iesaistītajiem ir
jābūt informētiem par šiem jautājumiem.
Pirmsskolas izglītības iestādēm un bērnu uzraudzības pakalpojumu
sniegšanas vietām papildus jaunus nosacījumus IZM neizvirza – plānots,
ka tās darbosies jau ierastajā kārtībā, ievērojot vispārējus
piesardzības pasākumus. Sadarbībā ar Veselības ministriju vēl tiks
izdoti ieteikumi par piesardzības pasākumu īstenošanu.
IZM pagaidām plāno, ka nākamo mācību procesu organizēs klātienē
izglītības iestādē, nosakot iekšējo kārtību un atbildīgos par to, kā
konkrētajā iestādē tiek īstenotas minētās prasības, tai skaitā par
izglītojamo un citu apmeklētāju plūsmas organizēšanu un kontroli,
koplietošanas telpu izmantošanu, ēdināšanas organizēšanu, laboratoriju
un dienesta viesnīcu izmantošanu darbinieku iesaisti un atbildību
prasību īstenošanā.
Tāpat izglītības iestādē būs jāizvērtē konkrētie apstākļi un riski, lai pēc iespējas mazinātu infekcijas izplatīšanās iespējas.
IZM plāno noteikt, ka skolās tiks organizēta izglītojamo, viņu
likumisko pārstāvju, darbinieku un citu personu plūsma, nepieļaujot
drūzmēšanos, pulcēšanos un veicinot iespēju ievērot distancēšanās
prasības. Minētais attiecas arī uz dienesta viesnīcu un koplietošanas
telpu izmantošanu.
Plānotā MK noteikumu redakcija paredz, ka pirms organizēt kādas
ārpusstundu aktivitātes vai pasākumus, kas nav tieši saistīts ar mācību
procesa norisi, izglītības iestāde izvērtē iespējas nodrošināt
piesardzības pasākumu ievērošanu un mazina riskus, paredzot
distancēšanās un higiēnas prasību īstenošanu, tai skaitā dodot
priekšroku aktivitātēm ārtelpās un kur iespējams ievērot distancēšanās
nosacījumus.
Vienlaikus skolās tiks skaidrota un praktizēta personīgā higiēna, kā
arī “pastiprināti sekots līdzi personīgajam veselības stāvoklim”.
Plānotajā MK noteikumu redakcijā teikts, ka skolās tiks īstenots
infekcijas izplatības mazināšanai atbilstošs telpu uzkopšanas algoritms,
un tiks veikta telpu vēdināšana atbilstoši MK noteikumiem.
Tāpat skolām būs jāzina par personām, kuras atradušās ārvalstīs, lai
nepieciešamības gadījumā SPKC pēc iespējas ātrāk varētu veikt
epidemioloģisko izmeklēšanu, ievērojot to, ka aktuālā informācija
liecina, ka ārvalstu apmeklējumi var būt paaugstināta riska avots.
Iestādei būs pienākums vienu mēnesi glabāt minēto informāciju par
ārvalsts apmeklēšanas faktu un pēc šā termiņa iestāšanās datus
iznīcināt.
Noteikumu projekts arī paredz noteikt, ka bērnu nometnēs bērnu skaits
grupā – ne vairāk kā 30 dalībnieki – tiks saglabāts līdz 2020.gada
31.oktobrim.
Vanaga norādīja, ka šī, visticamāk, vēl nav projekta gala versija, jo
noteiktas prasības vēl tiks caurlūkotas, tomēr IZM plānojot valdībā šo
noteikumu projektu skatīt jaunnedēļ, 28.augustā.
