Pavļuts: Ja mediķu prasības netiks pildītas, būs jārēķinās ar vērienīgiem protestiem

Jārēķinās ar to, ka mediķi sekos līdzi nākamo gadu valsts budžeta veidošanai un iestāsies par to, lai finansējums atalgojuma palielināšanai būtu, bet, ja mediķu prasības netiks pildītas, būs sagaidāmi vērienīgi protesti, ceturtdien pēc Veselības ministrijas (VM) tikšanās ar ārstniecības nozares organizācijām sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis norādīja, ka šodienas tikšanās laikā mediķus pārstāvošās organizācijas tika iepazīstinātas ar progresu saistībā ar atalgojuma palielināšanu.

VM ar nozares pārstāvjiem ir skaidra, kopīga izpratne par piedāvāto atalgojuma modeli, tomēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir vienīgā organizācija, kas šo modeli līdz šim nav atbalstījusi un nāk ar citām prasībām, pauda Pavļuts.

Vienlaikus viņš norādīja, ka diskusija par mediķu algu palielināšanu, visdrīzāk, būs katru gadu, un par to sarūgtināti ir arī mediķi.

“VM kopā ar nozari ir sagatavojusi atalgojumu modeli, kurā norādīts, kā algām jāveidojas, kādām atalgojumu atšķirībām jābūt starp dažādām mediķu grupām, un daudzas citas lietas, kas palīdzēs uzlabot pacientiem ārstu pieejamību un pakalpojumu kvalitāti. Modelī ir aprakstīts, cik daudz naudas nepieciešams mediķu algām, tomēr dot konkrētus solījumus finanšu ministrija un premjers nebija gatavi. Sasiet sev rokas piecus gadus uz priekšu budžeta jautājumos ir ārkārtīgi sarežģīti, un solījumu nepildīšana var dot atsitienu sabiedrības attiecībās ar lēmumu pieņēmējiem,” sacīja Pavļuts.

Tāpat šodienas tikšanās laikā secināts, ka ārstu organizācijas protestu atbalsta, tomēr neatbalsta konkrētās LVSADA izvirzītās prasības.

Vienlaikus nonākt pie kompromisa, kas varētu novērst streiku, nebija iespējams, jo LVSADA kā streika pieteicēja neieradās uz sarunām. Līdz šim bijušas vairākas sarunas, tomēr pie kopsaucēja ar LVSADA nonākt nav izdevies, atzīmēja ministrs.

VM atkārtoti aicina LVSADA uz sarunām rīt, 23.septembrī, plkst.12.

Vienlaikus Pavļuts norādīja, ka mediķi ir gatavi protestēt, tomēr nākamajā nedēļā lielākā daļa mediķu to nedarīs. Paredzams, ka streikā piedalīsies ierobežots skaits mediķu – aptuveni 300, kas radīs atsevišķas neērtības. Kopumā Pavļuts pauda cerību, ka streika izraisītie traucējumi nebūs lieli.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka RAKUS ir bijusi ļoti iesaistīta jaunā atalgojuma izstrādē, tomēr “lielā neskaidrība ir tā, cik šie solītie algu palielinājumi būs paredzami un plānojami ilgtermiņā”. Viņaprāt, patlaban izskatās, ka katru gadu nozarei būs jācīnās, par to, lai atkal un atkal panāktu mediķu atalgojuma palielināšanu.

LLSA apmierina šis atalgojuma modelis, un lielākā daļa darbinieku, kuriem ieviesta šī atalgojuma sistēma, novērtējot to, ka atalgojums ir caurskatāmāks un saprotamāks.

Komentējot gaidāmo streiku, Paeglītis sacīja, ka LLSA nav diskutējusi par streiku, bet katram darbiniekam ir tiesības to izmantot un protestēt, ja kaut kas neapmierina. Kopumā šobrīd streikot pieteicies 41 LLSA dalībnieks.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs sacīja, ka par VM sagatavotā informatīvā ziņojuma saturu ir diskutēts divu gadu garumā, un šobrīd ir pagājis laiks un mainījies mērķa algai nepieciešamais finansējums. “Iepriekš, nosakot mērķa algu, balstījāmies vidējā tautsaimniecības algā, kas tika reizināta ar 2,7, bet, ņemot vērā pieaugošo inflāciju un to, ka pieaugusi arī vidējā tautsaimniecības alga, šie dati vairs nav aktuāli.”

Šilovs norādīja, ka streiks ir atbalstāms, tomēr prasīt finansējumu tikai uz vienu gadu no valdības, kas nepiedalās nākamā gada budžeta veidošanā, LJĀA ieskatā nav pareizais virziens. “Ir jāprasa vairāk, un ir jāprasa ne tikai uz nākamo gadu, bet arī turpmāk,” sacīja jauno ārstu pārstāvis.

Vienlaikus Šilovs norādīja, ka 93% LJĀA aptaujāto biedru uzskata, būtu nepieciešamas aktīvas darbības brīdī, kad būs izveidota jauna valdība.

Būtiskākā problēma, ko saredz arī LJĀA, ir tā, ka, “ja nebūs izmaiņu ilgtermiņa plānos, mediķiem nāksies katru gadu iet ielās”.

VM iepriekš norādīja, ka nozarē strādājošo atalgojuma palielināšanai laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam novirzīti vairāk nekā 364 miljoni eiro. Tik straujš atalgojuma palielinājums Latvijā publiskajā sektorā līdz šim nav bijis, vienlaikus ministrija turpinot darbu, lai palielinātu mediķu algas.

VM kopīgi ar nozari izstrādājusi jaunu ārstniecības personu samaksas modeli, kas veido “taisnīgu, konkurētspējīgu un caurskatāmu” atalgojuma sistēmu, norāda ministrijā. Tā pamats ir katra nozarē strādājošā attiecības ar pacientu, kuras balstās noteiktā izglītībā, profesionālajā pieredzē, atbildībā un darba sarežģītībā. Reforma katram ļaus izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu, apgalvo ministrijā.

Jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis paredz, ka mērķa algu katrai ārstniecības personu amatu grupai plānots sasniegt pakāpeniski piecu gadu laikā – no 2023. līdz 2027.gadam. Atalgojuma pieaugums paredzēts katru gadu. Nākamajā gadā atbilstoši jaunajam atalgojuma modelim ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam vajadzīgi 55,6 miljoni eiro, kas ir iesniegti Finanšu ministrijā līdz ar citiem nozares prioritārajiem pasākumiem.

Vienlaikus detalizētu grafiku par finansējuma pieaugumu pa gadiem konkrētām mediķu grupām FM esot lūgusi izņemt no informatīvā ziņojuma par mediķu jauno atalgojuma modeli, jo tādus finanšietilpīgus solījumus dot negrib. Tomēr Pavļuts uzsvēra, ka “ziņojumā ir dots lielais apsolījums, ka līdz 2027.gadam mediķu algās ir jāiegulda 335 miljoni eiro”.

Kā ziņots, LVSADA padome līdz ar brīdinājuma streika rīkošanu 27.septembrī rīkos protesta sapulci iepretī Ministru kabinetam.

Atbalstu streikam ir paudusi arī Latvijas Ārstu biedrība un Latvinas Māsu asociācija.