Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par
akcīzes nodokli”, palielinot akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem.
Debates par minēto jautājumu sākās jau pagājušajā nedēļā, tomēr sēdē
tika izsludināts pārtraukums, tāpēc tās turpinājās šodien. Būtiskākās
deputātu nesaskaņas un asākās vārdu apmaiņas izraisīja deputāta Andra
Skrides (AP) un Zemkopības ministrijas priekšlikumi – pirmais paredz
straujāk kāpināt akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem, bet otrs – to
darīt lēnāk.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) sacīja, Skrides priekšlikums
patiesībā neesot rūpes par cilvēku veselību, jo tad, kad tiek lemts par
akcīzes nodokli alkoholam, koalīcija lemj to pazemināt.
Politiķe Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV) sacīja, ka cilvēkam nav nekā
svarīgāka par veselību, turklāt veselīgs dzīvesveids esot ilga mūža
garants. Tomēr viņa arī pauda, ka “ir citas dzīves gudrības”, piemēram,
ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks, un paēst var tad, kad cilvēks ir
nodarbināts un saņem algu. Viņa akcentēja, ka būtiska akcīzes nodokļa
celšana radīs negatīvu efektu uz vietējiem ražotājiem .”Nesamērīgi un
neizrunāti priekšlikumi sākumā šķiet pasauli glābjoši, taču vēlāk kļūst
skaidrs, ka rodas problēmas,” teica Benhena-Bēkena.
Par likumprojektu atbildīgās parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka pagājušajā
gadsimtā politiķis Kārlis Ulmanis teica, ka kafijas tasītē jāliek trīs
tasītes, domājot par Latvijas cukurfabrikām un kapitālu. “Mūsdienās
jādomā nevis par kapitālu, bet par veselību, jo izmaksas veselības
aprūpei ir lielākas,” teica deputāts.
Bondars, vēršoties pie pārtikas industrijas, sacīja, ka tik ilgi
kamēr Skride un viņa kolēģi būs šajā Saeimā, pārtikai, kas “nogalina
cilvēkus”, visam neveselīgajam tiks palielināta akcīze
“Kur ir palielināta akcīze alkoholam? Akcīzi konfektēm!” reaģējot uz Bondara sacīto, opozīcijas deputāti izkliedza no zāles.
Deputāts Igors Pimenovs (S) pauda, ka, skatot priekšlikumu, ir jābūt
racionāliem, balstoties uz zinātniskām atziņām. Pimenovs uzsvēra, ka,
būtiski ceļot akcīzes nodokli saldinātajiem dzērieniem, tiks radītas
negatīvas sekas vietējiem ražotājiem, kuri cietīs, tirgū arvien vairāk
nonākot ārzemju uzņēmumiem. Arī deputāts Viktors Valainis (ZZS)
nepiekrita Bondaram, kurš norādīja, ka nevajadzētu domāt par
tautsaimniecību, jo uzņēmēji maksā nodokļus un nodrošina līdzekļus
tostarp veselības aprūpei.
Parlamentārietis Krišjānis Feldmans (JKP) secinājis, ka debatēs
piedalās cilvēki, kuri nekad nav iegājuši lauku veikalā. “Pat maizē ir
cukurs,” teica Feldmans, sakot, ka dabiski uzraudzēt mīklu maizei bez
cukura nemaz nevarot. “Ierauga gatavošana ir process, kur ciete tiek
pārcukurota. Tā ir latviskā dzīvesziņa,” secinājis Feldmans
“Latvieši nav bijuši muļķi. Cukurs nav visa ļaunuma sakne. Tie, kuri
domā, pārsvarā darbina smadzeņu šūnas, kas patērē divreiz vairāk
glikozes nekā citas šūnas, tāpēc cukurs nav nekas ļauns,” pauda
deputāts, gan paužot atbalstu akcīzes nodokļa celšanai cukurotajiem
dzērieniem.
“Kaut gan es pats izmantoju kolu, un jāsaka atklāti, izmantoju kolu
arī citos dzērienos, es atbalstu akcīzes nodokļa celšanu, jo es no tā
necietīšu, jo nedzeru to tik daudz,” sacīja deputāts.
Priekšlikuma trīs reizes celt akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem
autors Skride atgādināja, ka nāves gadījumi Latvijā, kas saistīti ar
nepareizu ēšanu, ir 31%, bet Eiropā – 18%. “Tās muļķības, ko es te
dzirdēju par ogļhidrātu apmaiņu. Cukurs automātiski tiek deponēts aknās,
viscerālajos taukos visiem uz vēdera un tiek pārvērsts par
holesterīnu,” akcentēja Skride, piebilstot, ka ir trīs lietas, kas,
patērējot par daudz, nogalina cilvēku: cukurs, sāls un transskābes.
Deputāts Didzis Šmits atgādināja koalīcijas solījumu nodokļus mainīt
vienreiz – 2021.gadā. “Laikam ir iestājies 2021.gads,” secinājis
deputāts. Viņš ir pārliecināts, ka “Coca-cola” tirgus arvien
palielināsies, jo vietējo dzērienu ražotāji izmaiņu rezultātā būs
spiesti celt cenas, pēc kā samazināsies ietirgojums.
“Ir tāds jēdziens kā veselais saprāts. Komisijas atbalstītais
priekšlikums bija saprātīgs – nodokli celt par divām reizēm, nevis
trīs,” teica deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK).
Parlamentāriete Anda Čakša sacīja, ka sabiedrībā ir atšķirīgi
viedokļi par to, kas ir cukurs un dažādi saldinātāji. Viņasprāt, varētu
apsvērt ideju uz saldinātajiem dzērieniem, līdzīgi kā uz cigaretēm, likt
brīdinošus uzrakstus par negatīvu ietekmi uz veselību.
Par Skrides priekšlikumu nobalsoja 37 deputāti, pret – 39 deputāti,
bet vēl pieci deputāti balsojumā atturējās, līdz ar to tas netika
atbalstīts.
Debatējot par ZM iesniegto priekšlikumu, partiju apvienības
“Attīstībai/Par!” pārmeta zemkopības ministram Kasparam Gerhardam
(VL-TB/LNNK) pakļaušanos nozares spiedienam.
“Tas ir tikai normāli, ka ministrija sadarbojas un uzklausa nozari,” pretēju viedokli pauda Šmits.
Par ZM priekšlikumu nobalsoja 56 deputāti, pret – 29, līdz ar to akcīzes nodoklis cukurotajiem dzērieniem celsies lēnāk.
Iepriekš parlaments atbalstīja to, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem
nodokli par 100 litriem aprēķinātu pēc trim dažādām likmēm atkarībā no
cukura daudzuma. Dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100
mililitriem nodoklis būtu 7,40 eiro, dzērieniem ar cukura saturu no
pieciem gramiem līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem – 10 eiro, bet
ar cukura saturu no astoņiem gramiem uz 100 mililitriem – 30 eiro.
Tomēr pirms trešā lasījuma iesniegti priekšlikumi, kas paredz lēnāku
nodokļa likmes kāpumu saldinātajiem dzērieniem. Grozījumi nosaka, ka
saldinātajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir nevis cukurs, bet cits
saldinātājs, tiks piemērota nodokļa likme 7,4 eiro par 100 litriem.
Savukārt cukurotajiem dzērieniem, kuru saturā ir līdz astoņiem
gramiem cukura uz 100 mililitriem, piemērojams nodoklis 7,4 eiro apmērā,
bet dzērieniem ar lielāku cukura daudzumu – 14 eiro.
