Pedagogiem no 1.septembra pieaug zemākā stundas likme

Valdībā šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1.septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

MK rīkojums par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laika posmam no šī gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim indikatīvi paredz zemākās pedagogu darba algas kāpumu par 13,3%, salīdzinot ar 2022.gada 1.septembri.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiks paredz, ka no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1224 eiro. Grozījumi paredz arī izmaiņas izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku un struktūrvienību vadītāju zemākās mēneša darba algas likmju izmaiņās, lai ievērotu grafikā noteikto principu nodrošināt administratīvajam personālam zemāko vienas darba stundas samaksas likmi ne zemāku kā vispārējās izglītības pedagogam.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra būs 1240 eiro, kas ir par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā, kad zemākā darba algas likme bija 1070 eiro. Pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgu slodžu dēļ – pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1.septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogiem saglabājas noteiktā darba slodze 30 stundas nedēļā jeb 1320 darba stundas gadā, zemākai mēnēša darba algas likmei sastādot 1020 eiro.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija norādīja, ka var veidoties situācija, ka atsevišķās pašvaldībās, kurās ir izglītības iestādes ar mazu skolēnu skaitu un lielu skolotāju skaitu, nebūs iespējams pilnībā nodrošināt pedagogiem zemākās darba samaksas likmi, tāpēc pašvaldībai kā izglītības iestādes dibinātājam būs jāmeklē risinājumi papildu finansējuma nodrošināšanai vai jāpieņem lēmumi par izglītības iestāžu optimizāciju.

Lai vienotos par minimālajām prasībām turpmākai slodzes sabalansēšanai, plānots līdz 31.maijam izstrādāt vadlīnijas darba slodzes līdzsvarošanai visām pedagogu grupām, tai skaitā atbalsta personālam. Papildus līdz 31.oktobrim ministrija plāno veikt arī visu pedagoģisko amatu, izņemot akadēmisko personālu, izvērtēšanu algas likmes gradācijas noteikšanai.

Augstskolu akadēmiskā personāla zemākās mēneša darba algas likmes no šī gada septembra tiks paaugstinātas par 13%, saglabājot līdzšinējās atlīdzības atšķirības proporcijas starp amatiem. IZM norādīja, ka sākotnēji panāktā vienošanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) paredzēja nenoteikt zemāko mēneša darba algas likmi asistentiem, rektoriem, prorektoriem, dekāniem, katedras vadītājiem un prodekāniem no 1.septembra, taču ministrija secinājusi, ka saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu šiem amatiem joprojām ir jānosaka zemākās mēneša darba algas likmes, jo tie ir pedagoģiskā personāla amati.

Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafikā paredzēts, ka no 1.septembra profesoriem zemākā mēneša darba alga būs 1982 eiro, asociētiem profesoriem – 1587 eiro, docentiem – 1270 eiro, lektoriem – 1017 eiro, asistentiem – 810 eiro, savukārt pārējiem amatiem tiks saglabātas pašreizējās proporcijas atlīdzības atšķirībā starp amatiem.

Lai šogad nodrošinātu nepieciešamo finansējumu akadēmiskā personāla atlīdzībai, 2 821 222 eiro tiks piešķirti no jau apstiprinātā finansējuma augstākajai izglītībai, bet no 2024.gada ik gadu papildus nepieciešami 8 559 486 eiro.

Pārējo pedagogu algu palielināšanai šogad 9 039 833 eiro tiks nodrošināti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet no 2024.gada ik gadu būs nepieciešami papildus 27 119 499 eiro.

IZM norādīja, ka bērnu no 1,5 līdz četru gadu vecumam izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksa tiek finansēta no pašvaldību budžetiem. Pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai finanšu līdzekļus nepieciešams rast no pašvaldības budžetiem.

Lai nodrošinātu pedagogu atalgojuma palielināšanas grafika izpildi, nepieciešams palielināt viena izglītojamā izmaksas pirmsskolas un vispārējās izglītības programmās. Papildus nepieciešamais finansējums mērķdotācijām pašvaldībām šogad ir 5 326 441 eiro, tai skaitā 4 312 3314 eiro mērķdotācijām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, speciālo pirmsskolas grupu un bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai. 1 014 127 eiro paredzēti pārējo mērķdotāciju sadalījumam starp pašvaldību speciālo izglītības iestādēm, profesionālo izglītības iestādēm un interešu izglītībai.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša valdības sēdē norādīja, ka apstiprinātie grozījumi MK noteikumos paredz streika prasību izpildi.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē ceturtdien lēma prasīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju, ja valdība apstiprinās Ministru kabineta (MK) noteikumus nr. 445 un 376, kas nosaka noteikumus par pedagogu atalgojuma palielināšanu un darba slodzes sabalansēšanu.

LIZDA norāda, ka demisijas pieprasīšanas galvenais iemesls ir streika vienošanās izpildes novilcināšana, kā arī labas pārvaldības principu ilgstoša ignorēšana.

Tāpat pieprasījuma iemesls, pēc LIZDA vārdiem, ir Ministru prezidenta arogantā attieksme pret nozares pārstāvju aicinājumu apmeklēt 24.aprīlī plānoto izglītības un veselības nozares darbinieku gājienu. Atbilde joprojām neesot saņemta, norāda arodbiedrība.

LIZDA padome nolēmusi 24.aprīlī rīkot protesta akciju, kā arī sākt trīs dienu visas Latvijas pedagogu streiku.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga aģentūrai LETA atkārtoti uzsvēra, ka streiks būs. Vanagas ieskatā, neesot pieņemami, ka IZM katru dienu piedāvā jaunas redakcijas, jo arodbiedrībai neesot pietiekami laika iepazīties, lai spētu noteikt, vai tiešām visas streika prasības un vienošanās ir izpildītas.