Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA)
padome šodien nolēma sākt streika procedūru, jo nav guvusi pārliecību,
ka valdība šogad izpildīs pedagogu darba samaksas paaugstināšanas
grafiku.
Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās LIZDA reģionālajās arodorganizācijās
tiks lemts par atbalstu streikam, tā iespējamo formātu un laiku. Pēc
tam notiks LIZDA padomes sēde, kas plānota 17.aprīlī. Pagaidām tiek
pieļauta iespēja streiku rīkot septembrī, taču par tā konkrētu norises
formu un laiku vēl tiks lemts.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga padomes sēdē, kurā piedalījās arī
izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), paziņoja, ka no
plāna, kuru arodbiedrībai piedāvāja valdošā koalīcija, nevarot gūt
pārliecību par nepieciešamā finansējuma iegūšanas iespējām līdz šī gada
septembrim.
Uzrunājot ministri, Vanaga sacīja: “Mēs gribam palīdzēt Izglītības un
zinātnes ministrijai (IZM). Negribam pieļaut to, ka izglītības resors
tiek izpurināts.” Viņa piebilda, ka arodbiedrība vēlas sajust, ka
Šuplinska “ir arī pedagogu ministre”.
Šuplinska, skaidrojot savu pozīciju grafika izpildes jautājumā,
vairākkārt uzsvēra, ka “viņai un IZM naudas nav”. Viņa pauda, ka
valdībai un Saeimai ir jādod signāls par to, ka tiek sakārtota sistēma.
Ministre pārmeta arodbiedrībai nevēlēšanos iesaistīties reformās, norādot uz “mājasdarbiem”, kas būtu jāizpilda skolotājiem.
Arodbiedrības padomes dalībnieki, klausoties ministres stāstītajā,
vairākkārt ar izsaucieniem norādīja uz, viņuprāt, neprecizitātēm un
nepareizu informāciju Šuplinskas teiktajā. Uz to Šuplinska atbildēja, ka
viņa “atkal pārliecinās, ka pedagogi ir visnedisciplinētākā publika”.
Pēc ministres aiziešanas Vanaga žurnālistiem pauda nostāju, ka
ministres pozīcija apgrūtina sadarbības veicināšanu. Vanaga šodien
neesot guvusi pārliecību par to, ka Šuplinska varētu būt “pedagogu
ministre”.
Kā ziņots, līdzekļus pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika
izpildei valdības un Saeimas pārstāvji sola atrast līdz maija vidum, pēc
tam grozot 2019.gada budžetu, tādējādi 1.septembrī nodrošinot pedagogu
algu pieaugumu. Pedagogu algām no nepieciešamajiem aptuveni 9 miljoniem
eiro pašlaik ir atrasti 1,7 miljoni eiro. Atlikušo naudu tiek piedāvāts
meklēt kopīgā sadarbībā.
Šuplinska pēc iepriekšējās pušu tikšanās tika stāstījusi, ka puses
vienojušās par sadarbību, sagatavojot grozījumus 2019.gada valsts
budžeta otrajam lasījumam. Likumprojektā otrajam lasījumam tiks
iestrādāta apņemšanās nodrošināt pedagogu algu pieaugumu, ja būs
izpildījušies vairāki nosacījumi, tostarp noticis darbs pie skolu tīkla
sakārtošanas.
Tā kā 2018.gadā tika pieņemts lēmums, ka jāpiepildās indikatīvajiem
rādītājiem, IZM precizēs skolu tīkla optimizācijas un efektivizācijas
redzējumu, to nenosaucot konkrētos skaitļos, bet gan darbos, teica
Šuplinska.
Iecerēts, ka IZM 29.martā saņems pašvaldību izstrādātās skolu tīkla
un izglītības stratēģijas, 17.aprīlī ieplānoti semināri ar izglītības
pārvaldēm, tajos analizējot pirmos datus, mēneša beigās notiks reformu
plānu saskaņošana ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministriju, savukārt 14.maijā IZM prezentēs skolu tīkla un
pamatvajadzību groza modeli izglītības sistēmai kopumā, pastāstīja
ministre.
