Pedagogu minimālo atalgojumu septembrī varētu pacelt līdz 710 eiro,
taču turpmākā pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafika izpilde radot
bažas, aģentūrai LETA pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kāris
Šadurskis (V).
Šadurskis pauda, ka 2018.gadā ir reāli pedagogu minimālo atalgojumu
palielināt no 680 līdz 710 eiro par likmi, pedagogu atalgojuma grafikā
noteiktais atalgojuma pieaugums turpmākajos gados ir ievērojams, un tā
īstenošanai pusēm būtu jāpilda savas apņemšanās. “No vienas puses
pašvaldības kārto savu skolu tīklu, ietaupot līdzekļus, bet no otras –
valsts dod adekvātu līdzfinansējumu no valsts budžeta,” teica ministrs.
Politiķis uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IMZ) meklēs
veidus, kā papildus atbalstīt pašvaldības, kuras ir veikušas reālu skolu
tīkla optimizāciju. Šadurska ieskatā, tādējādi radīsies “vilkme citās
pašvaldībās” veikt nevis formālus, bet reālus skolu tīkla sakārtošanas
darbus.
Iespējams, atbalsta mehānismi varētu tikt iestrādāti tā dēvētajā
direktoru fondā, kas ļautu papildu līdzekļiem nonākt izglītības iestādē,
teica Šadurskis.
Kā ziņots, daļai pašvaldību tikai formāli sakārtojot skolu tīklu,
nākamgad varētu trūkt līdzekļu plānotajam algu palielinājumam visiem
pedagogiem, izriet no Šadurska sacītā Latvijas Pašvaldību savienības
domes sēdē.
Ministrs atgādināja, ka, valdībā skatot pedagogu atalgojuma pieauguma
grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas rezultātā
ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai, valstij
pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu.
“Skatoties uz pašvaldību lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu šogad,
redzams, ka reorganizējamo skolu skaits ir pietiekami liels, taču, ja
skatās uz situāciju pašvaldībās, tad tās ir ļoti dažādas. Ir situācija,
kur vairākās izglītības iestādēs mācību procesa vieta nemainās – skolas
tikai juridiski tiek apvienotas zem viena jumta. Rezultātā nav nekāda
ietaupījuma,” stāstīja politiķis.
Šadurskis pauda, ka “ļoti provizoriskie” aprēķini par reālo finanšu
ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni
eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai
varētu palielināt pedagogu atalgojumu.
“Ja valsts no savas puses arī liek pretim 1,5 miljonus eiro, tad ir
saprotams, ka ar trim miljoniem nevar realizēt pedagogu atalgojuma
pieauguma grafiku,” atzina Šadurskis.
Viņš informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) patlaban
skata iespējas, kā papildu dotāciju varētu iedot tām pašvaldībām, kurās
skolu tīkla sakārtošana notiek pēc būtības, ar reālu finanšu
ietaupījumu.
Kā ziņots, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības
pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai
likvidāciju, liecina IZM apkopotā informācija par saskaņotajiem
pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības
iestādes 2018.gadā.
IZM šogad saskaņojusi septiņus pašvaldību lēmumus par izglītības
iestāžu reorganizāciju, mainot īstenoto izglītības pakāpi, četrus
lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, tās apvienojot, 12
lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, tās pievienojot citai
izglītības iestādei, 14 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, kā
arī divus lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu. Virkni pašvaldību
lēmumus par izmaiņām skolu tīklā 2018.gadā IZM saskaņoja arī pērn un
pirms diviem gadiem. Līdz jaunajam mācību gadam izglītības pakāpi mainīs
11 izglītības iestādes.
