Klimata pārmaiņu ietekmē ziemas Latvijā sasilušas krietni straujāk
nekā vasaras, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas
centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Laika periodā no 1961.gada līdz 2010.gadam ziemas kļuvušas par
gandrīz pusotru grādu siltākas, savukārt vasarās gaisa temperatūra
kāpusi tikai par 0,3 grādiem. Meteoroloģisko vasaru garums palielinājies
par 11 dienām, turpretī ziemas kļuvušas par nedēļu īsākas.
Meteoroloģiskās sezonas nosaka pēc gaisa temperatūras. Ziema sākas,
kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili – vismaz piecas dienas
pēc kārtas – noslīd zem nulle grādiem, bet meteoroloģiskā vasara ir
periods ar vidējo gaisa temperatūru virs +15 grādiem.
LVĢMC norāda, ka sasilšana gaidāma arī nākotnē. Ja piepildīsies
sliktākais klimata pārmaiņu scenārijs, šā gadsimta beigās ziemas Latvijā
gaidāmas teju divreiz īsākas nekā mūsdienās, savukārt vasaru garums
kļūs par pusotru mēnesi ilgāks, turklāt visas sezonas būtiski sasils.
Tomēr pārmaiņas nebūs vienmērīgas – atsevišķos gados gaidāmas gan vēsas
vasaras, gan bargas ziemas.
Pagājušā gadsimta otrajā pusē meteoroloģiskā ziema Latvijā turpinājās
vidēji 109 dienas un tās vidējā gaisa temperatūra bija -4,3 grādi.
Atbilstoši nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārijam šā gadsimta izskaņā
meteoroloģiskās ziemas vidējais garums saruks līdz 55 dienām un tās
temperatūra paaugstināsies līdz -0,6 grādiem.
Meteoroloģiskās vasaras vidējais ilgums 1961.-1990.gadā bija 74
dienas, gaisa temperatūra caurmērā nepārsniedza +16,3 grādus. Globālās
sasilšanas ietekmē šā gadsimta beigās vasaras vidējais garums Latvijā,
iespējams, būs jau 136 dienas, savukārt vidējā gaisa temperatūra var
sasniegt +19,5 grādus.
Dienu skaits ar sniega segu Latvijā samazinās vidēji par vienu dienu
divos gados, secināts LVĢMC ziņojumā. Sagaidāms, ka krasu klimata
pārmaiņu gadījumā vidējais sniega segas biezums Latvijā līdz šā gadsimta
beigām saruks par 60-95 procentiem, salīdzinot ar 1961.-1990.gada
klimatiskās normas periodu.
