Pēdējos divos pandēmijas gados Latvijā aizvērta apmēram trešā daļa fizisko spēļu zāļu; arvien lielāku daļu aizņem interneta azartspēles

Pēdējos divos gados līdz ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Latvijas azartspēļu nozare fiziski bijusi vairāk ciet, nekā vaļā. Pērn spēļu zāles apmeklētājiem bija slēgtas 237 dienas. Turklāt nozari ierobežo ne vien pandēmija, bet arī pašvaldības, kas līdz ar nodokļu ieņēmumu zaudēšanu no šīs nozares, vairs negrib spēļu zāles savā teritorijā. Par situāciju azartspēļu biznesā intervijā aģentūrai LETA stāsta Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks. Viņš norāda, ka pēdējos divos pandēmijas gados aizvērta apmēram trešā daļa fizisko spēļu zāļu. Arī nākotnē spēļu zāļu skaits turpinās samazināties dažādu iemeslu dēļ – gan tādēļ, ka arvien lielāku daļu aizņem interneta azartspēles, gan tādēļ, ka klātienes klientu skaits samazināsies.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pagājušajā gadā samazinājušies par 19,8%. Kāds kopumā ir bijis pagājušais gads Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedriem (LSBA)? Kādi ir bijuši finanšu rezultāti salīdzinājumā ar 2020.gadu?

Pagājušajā gadā zemes azartspēļu vietas jeb klasiskās azartspēles kopumā bija slēgtas 237 dienas no gada 365 dienām. Ja salīdzinām ar 2020.gadu, tad spēļu zāles bija ciet 133 dienas. Skaidrs, ka iespaids ir ļoti būtisks un kritums nozarē, kā arī mūsu biedriem ir milzīgs. Pagājušajā gadā apgrozījums samazinājās par apmēram 50-60%, kā kuram biedram. Situācija nozarē ir dramatiska.

Protams, tas viss ir veicinājis to, ka azartspēļu vietu skaits ir samazinājies par apmēram trešo daļu, bet spēļu automātu skaits pat tuvu 40%.

Cik lielu daļu no Latvijas tirgus aizņem asociācijas biedri?

LSBA biedru tirgus daļa zemes azartspēlēs ir 94%. Ja vērtē kopumā azartspēļu tirgu, tad kopā ar interneta azartspēļu pakalpojumiem mēs aizņemam apmēram 75-80% tirgus.

No 1.marta tika atļauts sākt strādāt spēļu zālēm. Cik spēļu zāļu ir atsākušas darbu?

Ja salīdzinām ar situāciju 2020.gada martā, tad šobrīd apmēram 30% spēļu zāles ir slēgtas un vairs nedarbojas. Skaidrs, ka no 1.marta visas spēļu zāles netika atvērtas. No LSBA biedriem piederošajām spēļu zālēm darbību atsāka vairāk nekā 80%, savukārt 10 tika slēgtas pavisam.

Trūkst darbinieku, daļa darbinieku ir nozari pametusi, atradusi citu nodarbošanos, daļa ir atlaista. Tādēļ arī ne visas zāles tika uzreiz atvērtas.

Dīkstāves laikā azartspēļu komersanti veikuši dažādas apmācības, piemēram, par klientu ar azartspēļu atkarības risku atpazīšanu un atbalsta sniegšanu.

Kāda ir apmeklētāju plūsma šobrīd, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru vai ar laiku pirms pandēmijas?

Ar laiku pirms pandēmijas to nevar salīdzināt. Ja salīdzina ar pagājušā gada vasaru, tad pirmajās atvēršanas dienās klientu interese ir lielāka. Ja pagājušā gada vasarā spēļu zāli vidēji dienā apmeklēja 15 cilvēki, tad tagad ir nedaudz vairāk. Cilvēku rindas gan pie spēļu zālēm nestāv.

Tā kā azartspēļu pakalpojumu drīkst sniegt tikai epidemioloģiski drošā vidē, komersantiem ir jāspēj visu kontrolēt, nodrošināt distancēšanos, nepieļaut pulcēšanos utt. To komersanti saprot, jo pandēmija jau nav beigusies un ierobežojumi pastāv. Arī cilvēki joprojām ir diezgan piesardzīgi pret izklaides iespējām iekštelpās.

Kāda ir konkurence starp Latvijas azartspēļu uzņēmumiem pēc diviem gadiem pandēmijas apstākļos? Vai ir/būs uzņēmumi, kuri neatkopsies?

Ja raugāmies uz azartspēļu komersantiem, kas organizē zemes azartspēles, tad skaits ir nemainīgs – tie ir deviņi. Ir zināms par vienu komersantu, kuram ir aktuāls tiesiskās aizsardzības process, kas nozīmē, ka pandēmija ir ļoti būtiski ietekmējusi šī komersanta darbību. Grūti pašlaik spriest, kā veiksies, vai izdosies izķepuroties.

Kā jau minēju, spēļu zāļu skaits ir samazinājies par apmēram trešdaļu. Ir uzņēmumi, kuri ir aizvēruši vairāk zāļu, ir uzņēmumi, kas vēruši nedaudz mazāk. Mans novērojums, ka situācija ir diezgan līdzīga, jo uzņēmumi izvērtē to, cik rentabli ir turēt spēļu zāli, un skaidrs, ka krīzes apstākļos tiek pieņemti attiecīgi lēmumi par zāles slēgšanu. Ja pirms pandēmijas uzņēmumi vēl uzturēja nerentablās zāles atļaujas dēļ, jo, to aizverot, jaunu atļauju vairs nedabūt, tad krīzes laikā šajos divos gados uzņēmumi diezgan droši pieņēma lēmumus zāles slēgt.

Arī nākotnē spēļu zāļu skaits turpinās samazināties dažādu iemeslu dēļ – gan tādēļ, ka arvien lielāku daļu aizņem interneta azartspēles, gan tādēļ, ka klātienes klientu skaits samazināsies. Pandēmija šim procesam deva lielāku grūdienu. Es paredzu, ka šī konsolidācija turpināsies un mazākās zāles turpinās vērt ciet. Tie ir neizbēgami procesi un nav atkarīgi no atsevišķu politiķu vēlmes kaut ko ierobežot vai ieviest savus noteikumus.

Vai varat izteikt prognozes par spēļu zāļu skaitu turpmākajos gados?

To, protams, ir grūti prognozēt, bet konsolidācijas process turpināsies. Kurā brīdī tas nostabilizēsies, ir grūti pateikt arī tā iemesla dēļ, ka ir ļoti neskaidra valsts politika. Pagājušajā gadā valdība beidzot pieņēma nozares pamatnostādnes, kas it kā iezīmēja valsts politiku azartspēļu nozarē. Bizness to pieņēma, akceptēja noteikumus un domāja, ka ar to var rēķināties. Tajā pašā laikā notiek dažādi citi, tostarp politiski, procesi, ko mēs kā bizness nesaprotam. It kā pamatnostādnes ir pieņemtas, bet valdības koalīcijas partneri dara pilnīgi kaut ko citu, kas ir pretrunā ar pamatnostādnēm. Tieši tādēļ šobrīd prognozēt izmaiņas, nozares samazinājumu tuvāko divu trīs gadu laikā principā ir neiespējami. Dažādi pašvaldību lēmumi var pēkšņi mainīt situāciju kardināli.

Kuros reģionos pandēmijas laikā ir slēgtas visvairāk zāļu?

Gan Rīgā, gan reģionos. Jāsaka gan, ka laikam visvairāk Rīgā.

Vai ir aplēses par interaktīvo azartspēļu nozares izaugsmes apjomiem pandēmijas laikā?

Mēs redzam skaitļus, kā šī nozare ir augusi. Ja 2020.gadā interaktīvo azartspēļu apgrozījums bija nepilni 57 miljoni eiro, tad pagājušajā gadā tie ir jau 109 miljoni eiro. Pieaugums ir ļoti būtisks. Protams, pieaugums ir tik liels tādēļ, ka pagājušajā gadā lielākoties zemes spēļu zāles bija slēgtas. Ja tas tā nebūtu, tad pieaugums interaktīvajām spēlēm būtu, bet tas būtu mērenāks un loģiskāks. Tagad tas ir uzšāvies gaisā. Jautājums ir, vai tas tā paliks. Vai šis pieaugums bremzēsies, turpinās augt vai samazināsies, to ir grūti pateikt. Ja šogad zemes spēlēm vairs nebūs nekādu ierobežojumu strādāt, tad varēsim redzēt patieso ainu.

Vai ir kāds plāns, kā tos, kuri aizgājuši uz šāda veida spēlēm, dabūt atpakaļ uz fiziskajām spēļu zālēm?

Tāda plāna nav. Azartspēles jau, pirmkārt, nevar reklamēt, tādēļ nekādā veidā mēs savus klientus nevaram aicināt atgriezties spēļu zālēs ar mārketinga aktivitātēm. Skaidrs, ka daļa klientu atgriezīsies spēļu zālēs, jo tas viņiem ir ierastāk, bet daļa paliks internetā.

Kādas pašlaik ir attiecības ar pašvaldībām, no kurām liela daļa cītīgi cenšas ierobežot azartspēļu rīkošanu savā teritorijā?

Es vienmēr saku, ka mēs kā bizness esam pa vidu starp valsti un pašvaldību. Valsts un pašvaldības ir radījušas situāciju, kurā haoss ir gadiem. Ir nenoteiktība, ar kuru neviens nav apmierināts, bet neviens arī nav gatavs kaut ko mainīt, nav gatavs nopietniem, sarežģītiem risinājumiem. Pamatnostādņu pieņemšana beidzot viesa cerību, ka pēc ļoti garām, ilgām diskusijām darba grupās ir politikas dokuments, kas vadīs nozari. Par daudzām lietām pamatnostādnēs mēs neesam sajūsmā, bet vismaz zinām, ka šādi nozari redz Latvijas valsts. Mēs šos spēles noteikumus pieņemam, un, ja ar šo biznesu vēlas nodarboties, tad ir skaidri noteikts rāmis. Bet tad pēkšņi pašvaldībām tiek dotas tiesības pašām regulēt nozari, kas notiek bez jebkādām diskusijām, izvērtēšanas utt. Pašvaldībām var būt tiesības, un tam mēs neiebilstam, tajā pašā laikā pašvaldībām atņem nodokļu ieņēmumus no nozares. Tas nav loģiski.

Mēs regulāri tiekamies ar pašvaldību vadītājiem, un no viņu puses netiek slēpts, ka pašvaldības nevēlas spēļu zāles savā teritorijā saistībā ar azartspēļu nodokļa izmaiņām, jo tās no azartspēļu nodokļa saņem vien 5% iepriekšējo 25% vietā. Es viņus pilnīgi labi saprotu. Normāli būtu, ja pašvaldības saņemtu vismaz 50% šī nodokļa, un tad attiecīgi pašvaldība pati varētu izvērtēt, vai mēs vēlamies šāda veida izklaidi savā teritorijā, kas ir ar zināmiem riskiem, bet tomēr pašvaldībai dod nodokļu ieguvumus. Tad tas būtu sabalansēti.

Principā mēs tagad varam nonākt situācijā, ko arī esmu teicis Finanšu ministrijai un pārējiem atbildīgajiem, ka vienā brīdī visas pašvaldības var pieņemt lēmumu slēgt visas zāles, un tad tas ietekmēs valsts budžetu un nodokļu ieņēmumus.

Svarīgi ir arī uzsvērt, ka šis pandēmijas laiks pierādījis, ka nav tā, ka ir pazudusi atkarības problēma. Esam runājuši ar atkarību speciālistiem un krīzes centru “Skalbe”, kas nodrošina konsultatīvā tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu līdzcilvēkiem darbību, kas teikuši, ka problēma nesamazinās, pat pieaug. Cilvēki turpina spēlēt internetā, bieži vien nelegālās vietās. Ekspertu secinājumi liecina, ka zemes azartspēļu jeb spēļu zāļu slēgšana un stingra ierobežošana būtiski veicina nelegālo azartspēļu sektora pieaugumu, neierobežo atkarības rašanos un apjomu, bet nekontrolētiem riskiem pakļauj tieši spēlētājus, kas cieš no azartspēļu atkarības.

Ja runājam par neseno Ķekavas gadījumu, tad jāsaka, ka tas ir politiski populistisks gājiens. Ķekava, kurā ir viena spēļu zāle, tagad nolēma kareivīgi visu aizliegt. Pašvaldībai nav tiesību aizliegt pavisam, bet gan ierobežot. Skaidrs, ka Ķekava, nosakot to, ka visā teritorijā nedrīkst rīkot azartspēles, ir rīkojušies nelikumīgi, jo varēja pateikt, kur to drīkst un kur nedrīkst. Tagad atliek gaidīt Satversmes tiesas spriedumu šajā lietā.

Kā LSBA vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, kas tostarp paredzēja atļaut azartspēles tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās?

Domājams, ka lielākā daļa klientu neies spēlēt azartspēles viesnīcās, jo, visticamāk, tur nemaz nebūs šo zāļu. Šajā jautājumā ir izveidota konstrukcija, kur viens uzņēmējdarbības veids savā pastāvēšanā ir atkarīgs nevis no administratīvajiem lēmumiem, bet atkarīgs no pilnīgi cita uzņēmējdarbības veida – viesnīcu biznesa. Rīgas domes pārstāvjiem jautājām, kā tas praktiski tiks realizēts, kā azartspēļu bizness ar viesnīcām varēs vienoties par sava biznesa pastāvēšanu. Tas nav iespējams. Turklāt viesnīcām nemaz nav vietas spēļu zālēm, un šāds modelis ir pilnīgi neizpildāms.

Par jauno Rīgas teritorijas plānojumu LSBA sniedza savu viedokli Rīgas domei publiskās apspriešanas ietvaros. Pēc plānojuma apstiprināšanas LSBA pauda savu attieksmi plašsaziņas līdzekļiem un februāra beigās iesniedza sūdzību VARAM. 23.martā VARAM informēja, ka aptur Rīgas teritorijas plānojumu, konstatējot būtiskus trūkumus, tostarp nosakot azartspēļu organizēšanas aizliegumu visā Rīgas valstpilsētas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. VARAM jau publiskās apspriešanas ietvaros norādīja, ka absolūts aizliegums, kuru pašvaldība attiecina uz visu pašvaldības administratīvo teritoriju, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, neatbilst Azartspēļu likumam.

Attiecībā uz izņēmuma – atļaujas organizēt azartspēles četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās – noteikšanu paskaidrojuma rakstā norādīts, ka tādējādi pašvaldība nodrošina un ievēro samērīgumu, saskaņotību un sistemātiskumu, samazinot azartspēļu vietu pieejamību, tomēr pilnībā neaizliedzot šāda veida komercdarbības īstenošanu, kas nodrošina, ka komersanta pamattiesības netiek absolūti ierobežotas. Šāds apgalvojums ir nekorekts, jo ne Rīgas domei, ne pašiem azartspēļu organizētājiem nav iespējas ietekmēt viesnīcu nozares dalībniekus. Padarot vienas nozares eksistenci atkarīgu no citas nozares, pastāv tikai teorētiska iespēja turpināt darbību. Tāpat izvirzītais kritērijs – atrašanās tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcā – praktiski nav izpildāms, ņemot vērā esošo viesnīcu kategorijas, kā arī citus faktorus, piemēram, viesnīcu telpu platību un cita veida nepiemērotību azartspēļu organizēšanas vietu specifikai.

Administratīvā apgabaltiesa savā 2021.gada 1.decembra spriedumā ir sniegusi skaidrojumu un nostiprinājusi, ka pilnīgs azartspēļu zāļu aizliegums konkrētas pašvaldības līmenī ir prettiesisks. Rīgas dome šo nolēmumu, ar kuru LSBA iepazīstināja Rīgas domes amatpersonas, ir ignorējusi.

Tāpat, gribētu vērst uzmanību, ka LSBA vēl nav iepazinusies ar VARAM atzinumu – šobrīd pieejama tikai tā informācija, ko VARAM ir sniegusi plašsaziņas līdzekļiem.

Kādu atbalstu ir saņēmuši azartspēļu organizatori pandēmijas laikā no valsts? Vai tas bijis pietiekams un ļāvis noturēties virs ūdens?

Esam nozare, kas visu laiku cītīgi maksājusi nodokļus, tādēļ arī saņēmām atbalstu krīzes laikā. Valsts izveidoja šādu atbalsta mehānismu, ko arī izmantojām. Vai tas ir noturējis nozari virs ūdens, tā es neteiktu, bet, protams, tas nozari ir glābis. Jāsaka, ka atbalsts nozarei gan ir bijis simbolisks. LSBA biedri 2020.gadā veica nodokļu iemaksas 43,5 miljonus eiro, savukārt kā apgrozāmo līdzekļu grantu uzņēmumi par 2020.gadu saņēma 1,6 miljonus eiro. Protams, dīkstāves atbalsti bija liels atbalsts nozares darbiniekiem.

Azartspēļu nozare līdz Covid-19 ierobežojumiem spēja maksāt saviem darbiniekiem vidēji 1115 eiro lielu algu, kas bija par trešdaļu lielāka nekā vidējā darba alga valstī. Dīkstāves pabalsts vai šobrīd – algu subsīdija ir sniegusi iespēju neizbeigt darba tiesiskās attiecības ar lielāko daļu darbinieku, taču ir noteikti algu subsīdijas griesti 700 eiro, un darba devēja pienākums bija izmaksāt starpību starp atbalsta apmēru un aprēķināto bruto darba samaksu, kā arī veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Attiecīgi tās ir bijušas milzīgas izmaksas papildu visām pārējām arī pašai nozarei. Uzņēmumiem tas ir bijis smags slogs, jo darbiniekus atlaist nevar, uzņēmumam ir nulle ieņēmumi. Izdzīvot faktiski ir bijis iespējams no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, kas ļāva eksistēt. Citādi tas nebūtu bijis iespējams.

Kāda ir situācija ar darbiniekiem tagad, kad atkal jāatver spēļu zāles klātienē?

Azartspēļu komersanti ir centušies noturēt lielāko daļu savu darbinieku arī dīkstāves laikā, cita starpā izmaksājot arī avansu, pirms darbinieki saņēma dīkstāves pabalstus. Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas aktuālajiem datiem azartspēļu un izložu nozares uzņēmumos kopā nodarbināti 2511 strādājošie. 2020.gadā vidējais ienākumus saņēmušo nodarbināto skaits bija 2571, savukārt 2019. – 3506.

Vai vakcinācijas sertifikāta prasība ir ietekmējusi darbaspēku nozarē?

Nozare pagājušajā gadā ļoti mērķtiecīgi strādāja uz to, lai panāktu maksimālu vakcināciju darbinieku vidū, lai spētu pierādīt, ka nozare ir gatava strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos un vidē. Tā tas arī ir noticis un LSBA biedru uzņēmumos ir gandrīz simtprocentīga vakcinācijas aptvere.

Kā ir ar jaunu darbinieku piesaisti nozarei? Pakalpojumu jomas uzņēmumi jau jūt darba tirgus uzkaršanas riskus un sūdzas par darbinieku trūkumu.

Arī mēs ar to sakaramies. Ir daļa darbinieku, kas ir pametusi azartspēļu uzņēmumus, taču nozare pandēmijas laikā darīja visu, lai noturētu darbiniekus. Azartspēļu jomā ir pietiekami liela specifika un darbiniekiem ir jābūt labi apmācītiem, lai varētu strādāt.

Vai Latvijas azartspēļu nozari neskars ekonomisko saišu “nogriešana” ar Krieviju un Baltkrieviju?

Azartspēļu uzņēmumiem kā jebkurai nozarei ir jāievēro visas sankcijas noteiktām personām, uzņēmumiem. Jāņem vērā, ka azartspēļu uzņēmumi ir AML (naudas atmazgāšanas direktīvas) subjekti, kuriem ir jāievēro striktas prasības. Ietekme būs uz tūrisma nozari, kas radīs sekas arī citām nozarēm, tostarp azartspēļu. Ietekme būs, bet nedomāju, ka tā būs milzīga.

Kāda ir nelicenzēto azartspēļu ietekme uz nozari? Cik lielu daļu naudas tā atņem un ko darīt?

Ēnu ekonomika arī azartspēļu nozarē ir nozīmīga problēma. Kā to risināt? Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir laimestu aplikšana ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ir nepieciešams izvērtēt IIN azartspēļu laimestiem piemērošanas kārtību, jo šobrīd tas tiek piemērots nevis “tīrajam laimestam” (no laimesta atskaitot ar dalību saistītos izdevumus), bet gan naudas pārskaitījumiem no spēles konta uz banku. Tas ir viens no būtiskākajiem nesamērīgi lielas nelicencētā tirgus daļas pastāvēšanas iemesliem Latvijā. Mēs ar Finanšu ministriju par šo jautājumu diskutējam, skaidrojam viņiem un ļoti ceram, ka kaut kas varētu mainīties. Nezinu gan, vai šajā gadā, kas ir vēlēšanu gads, bet tas ir tuvākajā laikā jārisina. Domāju, ka, atrisinot IIN jautājumu, tas dos lielu ietekmi uz nelegālo spēļu ierobežošanu.

Kādu prognozējat šo gadu nozarei? Cik ilgā laikā un vai vispār nozare varēs jebkad atkopties no pandēmijas radītās ietekmes?

Nozare raugās nākotnē ar piesardzīgu optimismu. Gribas domāt, ka tiks respektētas valdības apstiprinātās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes un tiks izveidots sabalansēts, skaidrs un stabils nozares regulējums turpmākajiem gadiem. Tas mazinās šī brīža lielāko problēmu – neparedzamību, kas neļauj plānot investīcijas un attīstību. Kā redzams no pašvaldību eksperimentiem, sasteigti grozījumi, nesagaidot valdības apstiprināto plānošanas dokumentu, noved pie haosa un tiesāšanās. Tās ir izmaksas gan valstij, gan komersantiem. Ārvalstu investoriem šis ir nopietns signāls pārvērtēt uzņēmējdarbības veikšanu Latvijā.

Pandēmija ir radījusi būtisku negatīvu ietekmi, tai pat laikā sniegusi arī vērtīgas mācības – piemēram, praktiskā eksperimentā ļaujot demonstrēt, ka spēļu zāļu slēgšana nav risinājums atkarību problēmu risināšanai.

Kad varētu atkopties? Ja skatāmies vēsturiski, tad no 2007., 2008.gada krīzes, kad nozares apjoms samazinājās par 50%, līdz pandēmijai nozare tā arī līdz galam nebija atkopusies. Melnais zirdziņš šobrīd ir interneta azartspēles, kur nezināmais ir tālākā izaugsme. Tas lielā mērā noteiks nozares tālāko attīstības ceļu.