Pēdējo četru gadu laikā lauksaimniekiem sējumu apdrošināšanas atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 20,5 miljoni eiro, liecina AAS “BTA Baltic Insurance Company” ( BTA) dati. Visvairāk apdrošināšanas atlīdzību izmaksātas lauksaimniekiem par cietušiem sējumiem Zemgalē – 11 miljoni eiro, tostarp Bauskas novadā – 2 182 389 eiro.
BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče pastāstīja, ka Zemgalē un Kurzemē sējumus visvairāk bojājusi krusa un vētras, kultūrām sakrītot veldrēs, savukārt Latgalē un Vidzemē sējumi biežāk izsaluši. Aizvadītajos gados lielākā apdrošināšanas atlīdzība – 388 667 eiro izmaksāta par krusas bojātiem kviešu sējumiem 830 hektāru platībā Dobeles novadā.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra 2024. gada ziņojums par līdzšinējām un nākotnes klimata pārmaiņām valstī liecina, ka Latvijas teritorijā pieaug nokrišņu daudzums, un šāda tendence tiek prognozēta līdz pat 2100. gadam. Ziemā jau šobrīd ir samazinājusies sniega sega, un tiek prognozēts, ka šī tendence turpināsies arī nākamajos gados.
Kopumā ziņojumā secināts, ka šobrīd fragmentāri pieredzētie ekstremālie laikapstākļi nākotnē kļūs par normu, spējot radīt vēl lielākus postījumus. To apstiprina arī Eiropas klimata aģentūras aprēķini – kopš 2015. gada dabas kataklizmu nodarītie zaudējumi valstu ekonomikām palielinājušies visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā.
“Mūsu pieredzē līdz šim lielākās apdrošināšanas atlīdzību izmaksas ir veiktas par laikapstākļu nodarītiem bojājumiem dažādām kultūrām, ko radījis sals, kā arī krusa, lietusgāzes, stiprs vējš, sagāžot sējumus veldrēs. Lielākās atlīdzību izmaksas ir veiktas par sējumiem nodarītiem postījumiem Zemgales pusē, piemēram, par rapsim nodarītiem laikapstākļu bojājumiem izmaksāti 373 482 eiro. Reģionā bijuši citi ievērojami apdrošināšanas izmaksu gadījumi – 238 665 eiro liela atlīdzība par vētras un krusas radītiem postījumiem kviešu laukos, tikmēr par veldrē sagāztiem sējumiem atlīdzībā izmaksāti vairāk nekā 160 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 eiro izmaksāti kādai saimniecībai Zemgalē, kur izsaluši ziemāju sējumi,” stāsta Ivo Danče, BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors.
BTA pārstāve Līva Strautmane informēja, ka šogad Bauskas novadā izmaksātas 17 apdrošināšanas atlīdzības par sējumu bojājumiem. No tām trīs lielākās saistītas ar lietus radītiem postījumiem kviešu laukiem, un to izmaksas sasniedza 55 043 eiro, 35 094 eiro un 25 364 eiro.
Aplūkojot pēdējo četru gadu periodu, lielākie zaudējumi Bauskas novada lauksaimniekiem radušies ekstrēmu laikapstākļu dēļ. Visaugstākās atlīdzības bijušas 153 323 eiro apmērā par krusas bojātiem kviešiem, 104 411 eiro par vētras radītiem postījumiem kviešiem un 100 504 eiro par vētras bojātu rapša lauku. Tāpat šajā laika posmā fiksēti arī 45 gadījumi, kad sējumi cietuši no salnas. Lielākā atlīdzība par salnas nodarītajiem bojājumiem sasniegusi gandrīz 38 000 eiro.
“Klimata pārmaiņu radītie riski šobrīd ir visneprognozējamākie – arī nākotnē tiem būs satraucoši liela ietekme uz ražu un lauksaimnieku biznesu kopumā. Ziemas periodā viens no lielākajiem riskiem augiem ir sals, jo, samazinoties sniega segai, tie ir mazāk aizsargāti pret aukstuma ietekmi. Ja sējumi netiek savlaicīgi apdrošināti, kas šogad ir iespējams līdz 25. novembrim, ir liela varbūtība, ka ziemāji neizdzīvos un zaudējumus lauksaimniekiem nāksies segt no saviem līdzekļiem,” norāda I. Danče.
Ja piemājas dārzā prasīgākos augus uz ziemu var apsegt, aizsargājot no izsalšanas, tad lielos sējumu laukos pasargāt kultūras no dabas stihiju ietekmes ir teju neiespējami. Bauskas novada Viesturu pagasta zemnieku saimniecības “Sējas” agronoms Jānis Marčenkovs atzīmē, ka paļaušanās uz veiksmi nozīmē uzņemties visas finansiālās sekas, ja sējumus tomēr piemeklē nelaime.
“Lai arī mūsdienās ir virkne tehnoloģiju, kas to palīdz paveikt, prognozēt laikapstākļus aizvien ir grūti – prognoze var piepildīties un var nepiepildīties. Kad sējumus piemeklē krusa, spēcīgas lietusgāzes vai sals, ir nepieciešamas vien dažas minūtes vai stundas, lai iznīcinātu ražu un viss smagais lauksaimnieku darbs rezultētos ievērojamos zaudējumos. Tāpēc apdrošināšana pamatā ir vienīgais veids, kas šādās situācijās lauksaimniekiem palīdz saglabāt finansiālo stabilitāti,” skaidro J. Marčenkovs.
Tāpat viņš norāda, ka, saskaroties ar dabas stihijām, reakcijas ātrums ir ļoti svarīgs – bojājumus jāfiksē nekavējoties, lai iespējami ātri var izvērtēt zaudējumus, saņemt atbalstu un turpināt darbus.
