Pērn Latvijā un Lietuvā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viens no zemākajiem ES

Pērn Latvijā un Lietuvā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), attiecīgi sasniedzot 68,6 gadus un 69,9 gadus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) demogrāfijas apskata dati.

Zemāki rādītāji bija arī Bulgārijā un Rumānijā, attiecīgi sasniedzot 68,1 un 69,4 gadus. Savukārt Igaunijā šis rādītājs bija 72,4 gadi.

Arī sievietēm mūža ilguma rādītāji gan Latvijā, gan Lietuvā ir vieni no zemākajiem: Latvijā tie ir 78,2 gadi, Lietuvā – 79 gadi.

Vēl īsāks paredzamais mūža ilgums sievietēm bija tikai Bulgārijā, sasniedzot 75,1 gadu, Rumānijā, sasniedzot 76,7 gadus un Ungārijā, kurš šis rādītājs sasniedza 78 gadus.

Savukārt vislielākais paredzamais mūža ilgums vīriešiem 2021.gadā bija Zviedrijā, sasniedzot 81,4 gadus, bet sievietēm – Spānijā, kur šis rādītājs sasniedza 86,2 gadus.

CSP demogrāfijas apskata dati liecina, ka 2021.gadā dzimstības vispārīgais koeficients vidēji ES bija zemāks nekā Latvijā, proti, ES šis rādītājs bija 9,1 dzīvi dzimušais uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt Latvijā tie bija 9,2 dzīvi dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Augstākie dzimstības rādītāji bija Īrijā, sasniedzot 11,6 atzīmi, un Kiprā, kur šis rādītājs sasniedza 11,3 dzīvi dzimušo uz 1000 iedzīvotājiem. Savukārt zemākie dzimstības rādītāji bija Itālijā un Spānijā, attiecīgi sasniedzot 6,8 un 7,1 dzīvi dzimušo uz 1000 iedzīvotāju.

Tāpat CSP demogrāfijas apskata dati liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē 2021.gadā gandrīz visās Eiropas valstīs ir palielinājies mirušo skaits uz 1000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lielākais pieaugums ir Bulgārijā, kur rādītājs palielinājās par 3,7, Latvijā šis rādītājs ir 3,2, savukārt Rumānijā – 2.

2020.gadā ES summārā dzimstības koeficienta vidējā vērtība bija 1,50, kas nav pietiekami, lai notiktu

paaudžu nomaiņa. Salīdzinot ar 2001.gadu, kad rādītāja vērtība bija 1,43, tas ir pieaudzis, un kopš 2010.gada tā vērtība regulāri bija pārsniegusi 1,5.

Dati liecina, ka aizvadīto 50 gadu laikā zīdaiņu mirstības koeficients Eiropas valstīs ir samazinājies vidēji astoņas reizes – 1967.gadā visaugstākais tas bija Portugālē – 59,2 miruši zīdaiņi uz 1000 dzīvi dzimušo, savukārt zemākais bija Zviedrijā, kur šis rādītājs sasniedza 12,9 mirušus zīdaiņus uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

2020.gadā visaugstākais bija Rumānijā, proti, 5,6, Slovākijā un Bulgārijā šis rādītājs bija 5,1, bet viszemākais tas bija Igaunijā – 1,4 miruši zīdaiņi uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas rādītājs šajā laika posmā ir mainījies no 17,3 līdz 3,5 mirušiem zīdaiņiem uz 1000 dzīvi dzimušo.

Izmantotais ilustratīvais attēls no pixbay.com