Pērn Mediju ētikas padomē skatītas 36 sūdzības par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem

Latvijas Mediju ētikas padome 2023. gadā skatījusi 36 iesniegumus un sūdzības par iespējamiem ētikas pārkāpumiem mediju darbā, informēja padome.

Trešo daļu no sūdzībām sniedza cilvēki un organizācijas, kuri uzskatīja sevi par tieši aizskartiem ar medija publikāciju vai sižetu. Sūdzību iesniedzēju vidū bija plašāk zināmas organizācijas un personas, piemēram, žurnālists Jānis Domburs, uzņēmumi “LPB Bank” un “Emergn”, Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera, Jehovas liecinieku draudžu savienība, kā arī mazāk zināmi cilvēki.

Padomes atzinumos secināts, ka daļa sūdzību bijušas pamatotas kļūdu vai apzinātas tendenciozitātes rezultātā, citos gadījumos medijs savu kļūdu jau bija apzinājies, atzinis un novērsis, bet vēl dažos gadījumos bija secināms, ka medijs ir ievērojis profesionālos standartus, bet sūdzētājiem bijis grūti pieņemt kritiku.

Padome norāda, ka neprecizitātes un kļūdas mediju darbā ir neizbēgamas, taču ne katra pieļautā neprecizitāte un kļūda ir uzskatāma par ētikas pārkāpumu – medija darba novērtējumā svarīga ir arī spēja pieļautās neprecizitātes un kļūdas atzīt, izskaidrot, labot un atbilstošā situācijā arī atvainoties.

Tāpat cilvēki vērsās padomē arī situācijās, kad medijs viņu ieskatā aizskāris sabiedrības vai kāda cita intereses. Skatot šādus iesniegumus, secināts, ka daļā gadījumu pretenzijām ir bijis pamats, jo medijs nav pievērsis uzmanību kādam aspektam vai novērtējis tā nozīmību.

Padome pērn saņēmusi sūdzības arī par to, ka medijs ir intervējis sūdzību iesniedzējiem netīkamus politiķus, gan par to, ka laikraksta galvenais redaktors paudis savus uzskatus laikraksta redakcijas slejā. Šādās situācijās padome norādījusi, ka nostājas mediju pusē, atbalstot mediju daudzveidību, mediju satura daudzveidību, redakcionālo neatkarību un tiesības paust viedokli. Vienlaikus padome atzīst, ka arī vārda brīvība nav absolūta un žurnālistiem ir jābūt modriem, lai trešās personas neizmantotu medijus naida kurināšanai, apzinātai neslavas celšanai, bet pašu žurnālistu paustie viedokļi, pret kuriem tiek attiecinātas augstākas prasības, būtu pamatoti ar sabiedrības interesēm un balstīti faktos.

Dažreiz medijiem vai publikācijā citētajam cilvēkam pārmesta nepietiekami atbalstoša attieksme Ukrainai, nepietiekams Krievijas nosodījums. Viena sūdzība pērn bijusi par publikāciju, kurā kāds traģisks kara notikums izskaidrots ar neatkarīgu pētnieku, nevis Ukrainas valdības versiju. Vēl kāda sūdzība bija par žurnālista reakciju, noskatoties videoierakstu no karalauka – viņš esot reaģējis cilvēciski nevis politkorekti. Citā gadījumā par to, ka publiska persona nav pietiekami skaidri nosodījusi Krieviju, medijs šo personu ziņu virsrakstā atainoja kā Krievijas iebrukuma attaisnotāju. Padomes skatījumā faktu un viedokļu nošķīrums, informācijas pārbaudīšana, dažādu skatu punktu iekļaušana joprojām ir svarīgi mediju darba principi.

Daļa sūdzību, kas saņemtas pērn, saistītas ar virsrakstu sensacionalizāciju – pārspīlētiem, maldinošiem virsrakstiem interneta portālos. Cīnoties par lasītāja klikšķi, mediji nereti pārkāpj robežu un izveido maldinošus un emocionāli satraucošus virsrakstus, kuru vēstījums būtiski atšķiras no raksta, norāda padome.

Titulattēlā izmantots ilustratīvs attēls/ Foto: LR Saeimas arhīvs.