Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 934 000 iedzīvotāju jeb par 15 700
iedzīvotājiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Kā aģentūru LETA informēja CSP, iedzīvotāju skaits 2017.gadā saruka
par 0,8% salīdzinājumā ar 1,0% 2016.gadā. Savukārt pilsētnieku gada
laikā kļuva par 8300 jeb 0,6% mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7400
jeb 1,2% mazāk.
Tikmēr mirušo skaits pērn pārsniedza dzimušo skaitu par 7900, un šis
rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinājumam, 2016.gadā
mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 6600. Pagājušajā gadā
Latvijā piedzima 20,8 tūkstoši bērnu, kas ir par 1 140 bērniem mazāk
nekā 2016.gadā, bet nomira 28 700 cilvēku, kas ir par 177 vairāk,
salīdzinot ar 2016.gadu.
Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits
2017.gadā samazinājās par 7800 iedzīvotājiem, bet 2016.gadā – 12 200
iedzīvotājiem. Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9900 cilvēku, kas,
salīdzinot ar 2016.gadu, ir par 1600 cilvēkiem vairāk un izceļoja 17 700
cilvēki jeb par 2900 mazāk nekā 2016.gadā. Apmēram puse jeb 55 % no
iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju, piemēram, dzimuši Latvijā.
Savukārt migrācijas saldo kopš 2007.gada pirmo reizi ir mazāks nekā
dabiskā pieauguma saldo, kas liecina par iedzīvotāju emigrācijas tempa
samazinājumu.
CSP dati arī liecina, ka pieaug iedzīvotāju skaits Pierīgā. Reģionu
skatījumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājās tikai Pierīgā,
proti, par 2300 iedzīvotājiem jeb 0,6%. Pieauguma galvenais cēlonis ir
iekšējā migrācija, tomēr arī dabiskās kustības rādītājs Pierīgā jau
trešo gadu ir pozitīvs, skaidro CSP.
Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām
vērojams Latgales reģionā – par 5400 jeb 2,0%, taču tas ir par 0,3%
mazāk nekā 2016.gadā. Tikmēr iedzīvotāju skaits Vidzemē samazinājās par
3300 (1,7 %), arī Kurzemē par 3300 (1,3 %), Zemgalē par 2700 (1,1 %) un
Rīgā par 3500 (0,5 %). Trešdaļa jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo
Rīgā.
CSP norāda, ka iedzīvotāju skaits sarucis septiņās no deviņām
republikas pilsētām. Pozitīvi rādītāji 2017.gadā bija Jūrmalā, kur
vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums par 1,0 % jeb par 467 cilvēkiem un
Valmierā – par 0,4% jeb 102 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits
samazinājās Ventspilī – par 1,4% jeb 507 cilvēkiem, Daugavpilī – par
1,6% (1342), Jēkabpilī – par 1,0% (224), bet vismazāk – Rēzeknē – par
0,1% (18).
Bet 15 no 110 valsts novadiem iedzīvotāju skaits pērn palielinājās.
Galvenokārt pieaugums vērojams Pierīgas novados, tomēr iedzīvotāju
skaits pieauga arī Brocēnu un Ozolnieku novadā, kas atrodas citos
reģionos. Ozolniekos līdzīgi kā Pierīgas novados pieaug gan iekšējā
migrācija, gan dzimstība. Savukārt, pateicoties jauno dzīvojamo projektu
attīstībai, Brocēnos pieaugusi iekšējā migrācija, ko lielākoties veido
iedzīvotāji, kuri pārcēlušies no Saldus, skaidro CSP.
Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā – par 935
cilvēkiem jeb 5,0 %, mazākais – Siguldas novadā – 79 cilvēki jeb 0,5 %.
Visos 15 novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais
pieaugums bija deviņos novados.
CSP arī konstatējis, ka nedaudz pieaug bērnu skaits. Nelielā
dzimstības pieauguma rezultātā pēdējo piecu gadu laikā bērnu un jauniešu
skaits vecumā no 0 līdz 14 gadiem pieaudzis par 13 000 – 2017.gadā par
1700, veidojot 15,8% no iedzīvotāju kopskaita 2018.gada sākumā, bet
2013.gada sākumā tas veidoja 14,4%. Lielākais bērnu īpatsvars ir
Pierīgas reģionā -18,1% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais –
Latgales reģionā – 13,7%.
2017.gadā turpināja samazināties iedzīvotāju skaits no 15 līdz 64
gadu vecuma grupā. Tas samazinājās par 18 400 cilvēkiem jeb 1,5%.
Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju
īpatsvars ir Latgalē, proti, 64,7%, mazāks – Kurzemē – 63,2%.
Vienlaikus iedzīvotāju skaits vecumā no 65 gadiem turpināja
palielināties – 2017. gadā par 900 cilvēkiem. To īpatsvars iedzīvotāju
kopskaitā palielinājās no 19,9% 2017.gada sākumā līdz 20,1% šī gada
sākumā. Visos reģionos apmēram piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā 65 gadi
un vairāk. Latgalē tādu ir visvairāk – 21,6%, bet Pierīgā vismazāk –
18,1%.
CSP arī norāda, ka pērn samazinājies visu Latvijas lielāko tautību
iedzīvotāju skaits: baltkrievi – par 2,4%, poļi – par 2,2%, lietuvieši
un romi (čigāni) – par 2,1%, krievi – par 1,7%. Tikmēr latviešu skaits
samazinājies par 0,8%, taču to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā,
neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, turpina palielināties. Pērn
tas pieaudzis no 62,0% 2017.gada sākumā līdz 62,2% šī gada sākumā.
Lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87,2 %) un Kurzemes (76,7 %) reģionā, zemākais – Latgalē (45,9 %) un Rīgā (47,0 %).
Pēc valstiskās piederības 85,9% Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi,
11,1% ir nepilsoņi un 2,2 % – Krievijas pilsoņi. 51% nepilsoņu dzīvo
Rīgā, un tie ir 17% no visiem Rīgas iedzīvotājiem.
Apkopojot situāciju Latvijas kaimiņos – Igaunijā un Lietuvā,
secināts, ka Igaunijā iedzīvotāju skaits pieaug, bet Lietuvā samazinās.
Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2018.gada sākumā bija 1 000 319 tūkstoši jeb
par 3500 iedzīvotājiem vairāk nekā 2017.gadā. Arī Igaunijā dabiskais
pieaugums bija negatīvs – 1700 iedzīvotāji, bet 2017.gadā Igaunijā
piedzima 13 800, bet nomira 15 500 cilvēki, bet starptautiskās
ilgtermiņa migrācijas saldo ir pozitīvs – 5200.
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits šī gada sākumā
bija 2 000 809, tādējādi konstatēts iedzīvotāju skaita samazinājums par
39 000. Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 11 400. Dzimušo
skaits 2017.gadā bija 28 700, bet mirušo skaits 40 100. Lietuvā
konstatēts arī negatīvs migrācijas saldo – 27 600.
