Pagājušajā gadā sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu
kopraža, kas bija 2,2 miljoni tonnu – par 278 500 tonnām jeb 14,3%
vairāk nekā 2013.gadā, tādējādi pārsniedzot 2012.gada rekordu un
sasniedzot Latvijas vēsturē lielāko graudu kopējo ražu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar graudaugiem apsēto platību pieaugums.
2014.gadā tika apsēti 655 200 hektāru, kas ir par 71 300 hektāru jeb
12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī vasaras kviešu ražība veicināja
ievākto graudu kopražas pieaugumu.
Vienlaikus nepiemēroto ziemošanas apstākļu dēļ ziemas kviešu platības saruka par 89 600 hektāriem jeb 35,3%.
Izsalušās ziemāju platības tika pārsētas ar vasarāju graudaugu
kultūrām, kuru īpatsvars graudaugu sējumu kopējā platībā sasniedza 67,9%
(2013.gadā – 48,6%). Turklāt to vidējā ražība bija augstāka nekā visām
vasarāju kultūrām 2013.gadā, izņemot griķus.
Vasaras kvieši aizņēma par 12 300 hektāriem lielāku platību jeb divas
reizes vairāk nekā 2013.gadā. Pieaugot vasaras kviešu ražībai no 31,3
centneriem no viena hektāra 2013.gadā līdz 39,5 centneriem 2014.gadā, to
īpatsvars graudu kopražā sasniedza 42,3%.
Latvijā audzēto graudu iepirkums bija lielākais pēdējo četru gadu laikā – 1 947 300 tonnu – par 412 000 tonnu jeb 26,8% vairāk nekā gadu iepriekš.
Tikmēr graudu vidējā iepirkuma
cena turpināja pazemināties, un 2014.gadā tā bija 148,06 eiro par tonnu
jeb par 16,5% mazāk nekā 2013.gadā, kas ir zemākā cena pēdējo četru gadu
laikā.
Pagājušajā gadā 77,6% iepirkto graudu
apjoma veidoja kvieši. To iepirkums pieaudzis par 250 900 tonnu jeb
19,9%, tai skaitā pārtikas kviešu – par 31 200 tonnu jeb 3,3%. Arī rudzi
iepirkti vairāk – par 10 600 tonnu jeb 11,8%, tai skaitā pārtikas rudzi
– par 6000 tonnu jeb 7,8% vairāk nekā 2013.gadā.
