www.bauskasdzive.lv
2023.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 537 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2022.gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 164 eiro jeb 11,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,14 eiro jeb par 11,5%.
CSP informēja, ka vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 119 eiro jeb 72,9% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 11,3%, taču, ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums bija 2,2%.
Vidējā atalgojuma pārmaiņas 2023.gadā ietekmēja valstī noteiktās minimālās algas pieaugums no 500 līdz 620 eiro jeb par 24,0% par pilnas slodzes darbu, kā arī maksimālā neapliekamā minimuma un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielinājums.
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gadā bija 1 225 eiro. Salīdzinot ar 2022.gadu (1 081 eiro), tā pieauga par 13,4%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 905 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,4%. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.
CSP skaidro, ka mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
Pagājušajā gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā (1 553 eiro) bija par 20 eiro lielāka nekā privātajā (1 533 eiro), un tā pieauga straujāk nekā privātajā sektorā – attiecīgi par 13,1% un 11,5%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 502 eiro jeb par 12,2%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Darba samaksas fonds 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu valstī kopumā pieauga par 12,9% jeb 1 571,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē – par 6,8 tūkst. jeb 0,9%.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 18,2%, enerģētikas nozarē – par 17,5%, transporta un uzglabāšanas nozarē – par 15,5%, valsts pārvaldē un aizsardzībā – par 15,0%, izglītībā – par 14,8%, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,3%.
Pēc CSP datiem pagājušajā gadā vidējā darba samaksa mēnesī lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, valsts pārvaldes un aizsardzības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, veselības un sociālās aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (993 eiro).
2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Vidzemē (13,5%), Latgalē (12,7%) un Pierīgā (12,6%).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā (1 706 eiro) un Pierīgā (1 505 eiro), savukārt viszemākā – Latgalē (1 083 eiro), kas ir par 37% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir samazinājusies visos reģionos. Lielākais samazinājums bija vērojams Vidzemē (1,5 procentpunkti).
2023.gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,6%.
Salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 4,0%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 6,6%, privātajā – 2,7%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 7,6%.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 1 167 eiro, un salīdzinājumā ar 2022.gada 4. ceturksni tā pieauga par 10,6%. Salīdzinot ar 2023.gada 3. ceturksni, pieaugums bija 3,6%.
Pēc darba dienu nekoriģētiem datiem bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023.gadā bija 10,14 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,5% (2022.gadā – 9,10 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,0% un 1,5% gada laikā.
Foto: LETA
Tā jau ir,bet aiz šīm “lieliskajām” statistikām ir neredzamie-pensionāri,invalīdi,vientuļās māmiņas,minimālo algu saņēmēji.
Maz ja runa par vidējo,aptuveni 2015g būtu bijis normāli,bet pie esošās inflācijas un vēl uz papīra ne netto,nu jā tā tur ir!
Kurā Latvijas galā tādas algas????
Kā tad tā VIDĒJĀ alga veidojas ? Ierēķinot arī milzu algu saņēmējus. Tad jau tas gala cipars izskatās puslīdz pieņemams, lai varētu izdzīvot. Bet kāda ir realitāte ? Kādi 80% cilvēki saņem necienīgi mazas algas zem izdzīvošanas līmeņa. Shēmotāji māk sev sakārtot gan algas , gan pensijas. Kā, piemēram, Latvijas bagātākais pensionārs var saņemt 43000 eiro ikmēneša pensiju ? Jo attiecīgajā brīdī tika izkārtoti “pareizi” likumi priekš bagātajiem. Ne jau par velti OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans norāda ka tieši Latvijā ir vislielākā sociālā nevienlīdzība un augstākais nabadzībai pakļauto cilvēku skaits visā ES. Kauns pa visu ģīmi …
No kurienes Jums šāda statistika – 80%? Domāju, ka tā gluži nav.
Maksājiet tikai savlaicīgi komunālos rēķinus un būs 4500, – mēnesī!
Skolotājiem sola nākamgad algu 2500 € mēnesī.
Tagad tie celtniecības strādnieki, kuri tēlo “meistarus”, varēs pārkvalificēties. Skolotāju trūkst. 🙂
Siltuma tarifs domāju tā arī vairs nepaliks lētāks nākotnē,jo goda vārds pat pie pluss grādiem cenšas kurināt nevajadzīgi,visi logi vaļā,neko izdarīt nevar!Man ir absolūts pamats uzskatīt ka tā ir savā ziņā uzspiesta kurināšana dēļ vēlmes vairāk iekasēt!
Nu, pastaigājot vai izbraucot cauri tai pašai Bauskai, Iecavai, nedod dievs Rīgai, galīgi nepateiksi, ka vidējā alga ir tik maza. Visiem jauni vai glauni auto, brendos no galvas līdz kājām, mājas ceļās visās malās.. Nezinu tādā gadījumā, kur tad ir pazuduši tie 80% minimālo algu saņēmēji, visi Latgalē vai?
Protams, ka statistika ir tikai un vienīgi statistika un tajā ir daudz tā teikt “caurumi” un reālo situāciju tā neatspoguļo. Kā piemērs, kaut vai tie paši mazie SIA, kur īpašnieks ir darbinieks, maksā sev labi ja minimālo, bet pŗaējo “izņem” citos veidos. Nemaz nerunājot par aploksnēm utt utjp.
Secinājums tāds, ka no šīs statistikas secinājumus veikt nav ne mazākās jēgas.