Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2017.gadā ēnu ekonomika Latvijā ir
pieaugusi, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas
(“SSE Riga”) Ilgtspējīga biznesa centra direktors, Ēnu ekonomikas
indeksa Baltijas valstīs līdzveidotājs Arnis Sauka.
Sauka gan nenosauca konkrētu pieauguma apmēru, taču uzsvēra, ka pērn
konstatētais pieaugums ir pamanāms, ne tikai statistikas kļūdas robežās.
Sauka norādīja, ka pēdējos gados Latvijā bija pierasts, ka ēnu
ekonomika samazinās. Taču pērn par spīti tam, ka ekonomikas izaugsme ir
straujāka un palielinās nodokļu ieņēmumi, palielinājies arī ēnu
ekonomikas apmērs.
Pēc pētnieka teiktā, vislielākā problēma ir aplokšņu algas, ar kuru
esot vissarežģītāk cīnīties. Šāda situācija vērojama ne tikai Latvijā,
bet arī citās Baltijas valstīs.
Vienlaikus Sauka norādīja, ka arī Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomika
pieaug, turklāt Igaunijā šāda situācija vērojama jau pēdējos trīs gadus
un 2017.gadā ēnu ekonomikas pieaugums šajā valstī bija 2,8%.
Latvijā ēnu ekonomika ir augstāka nekā pārējās valstīs, bet atšķirība samazinās, sacīja pētnieks.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izpilddirektors
Jānis Endziņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”
pauda viedokli, ka pērn konstatētais ēnu ekonomikas pieaugums ir
nebūtisks. Pēc Endziņa teiktā, ēnu ekonomika Latvijā pērn atgriezusies
2015.-2016.gada līmenī.
Vienlaikus LTRK pārstāvis uzsvēra, ka pērn liels darbs ieguldīts
nodokļu reformā, taču tās rezultāti būšot manāmi sākot no šī gada vidus.
Tāpat esot veikti citi soļi ēnu ekonomikas mazināšanai, kam būšot
pozitīva ietekme nākotnē.
Savukārt līdzšinējie instrumenti ēnu ekonomikas mazināšanai ir izsmelti, tādēļ jāmeklē jauni risinājumi, sacīja Endziņš.
Kā ziņots, šodien notiks “SSE Riga” un LTRK rīkotā astotā ikgadējā
konference “Ēnu ekonomika Latvijā”, kuras tiks prezentēts jaunākais “SSE
Riga” Ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs.
Atbilstoši pirms gada prezentētajam indeksam ēnu ekonomikas īpatsvars
Latvijā 2016.gadā bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija
par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā.
Lietuvā ēnu ekonomika 2016.gadā veidoja 16,5% no IKP, kas bija kāpums
par 1,5 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 15,4%
no IKP, kas bija kāpums par 0,5 procentpunktiem.
