Lielākā daļa tagadējā Latvijas dzīvojamā fonda ir uzbūvēta laika
posmā līdz 1990.gadam, kas veido apjoma ziņā nozīmīgāko dzīvojamo māju
daļu – 86%, turpretī tikai 10% dzīvojamo māju ir uzbūvētas no 2000. līdz
2011.gadam, secināts Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas
Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA pētījumā.
Pētījuma autori norāda, ka dzīvojamais fonds Latvijā mainās un attīstās lēni.
Savukārt saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem tikai 2164
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jeb 6% Latvijā ir būvētas no 1991. līdz
2014.gadam, kas ir ļoti mazs skaits.
Pierīgas statistiskais reģions ir visaktīvākais jaunu dzīvokļu
būvniecībā, veidojot 41,13% īpatsvaru no kopējā uzbūvēto dzīvokļu skaita
2014.gadā. Rīgas pilsētas statistika īpaši neatpaliek jaunu dzīvokļu
būvniecībā – 35,73% no uzbūvēto dzīvokļu kopskaita Latvijā.
Analizējot uzbūvēto dzīvokļu skaitu pēdējos astoņos gados norādītajā
laika posmā, Latvijā tas ir krasi samazinājies – 3,5 reizes, kas
saistīts ar valsts sociāli ekonomisko un tiesiski politisko situāciju,
rezultātā atstājot iespaidu uz nekustamā īpašuma tirgus attīstību
kopumā.
Izdoto būvatļauju un ekspluatācijā pieņemto dzīvojamo māju skaits
jaunbūvēs liecina, ka dzīvojamo māju būvniecības tempi ir būtiski
samazinājušies pētījuma laika posma beigās, salīdzinot ar rādītājiem
pirms astoņiem gadiem.
Mājokļu tirgus attīstības tendences no 2002. līdz 2014.gadam liek
secināt, ka, neskatoties uz mājokļu sakārtošanas procesiem valsts
līmenī, jauno projektu būvniecības temps pētījuma laika posma beigās ir
būtiski samazinājies. Šis secinājums rosina valsts politikā rast
iespējas pilnveidot un attīstīt mājokļu tirgu, jo īpaši – jauno projektu
būvniecībā, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecuma struktūras dēļ.
Pētījuma autori norāda, ka publiski pieejamā informācija par Latvijas
dzīvojamā sektora vecuma struktūru un tās īpatnībām neapšaubāmi ļauj
spriest par to, ka Latvijas dzīvojamais fonds vēl joprojām attīstās
lēnām un tā korektai uzskaitei un izvērtēšanai būtu nepieciešama
vispārēja dzīvojamo māju indeksācija jeb identificēšana un apsekošana.
Tādējādi būtu iespējams mājokļu pieejamības kvalitatīvs izvērtējums,
to skaitā jaunajos projektos, kas ļautu noteikt aizņemtās un brīvās
dzīvojamās platības, analizēt iemeslus, kādēļ iedzīvotāji izvēlas vienu
vai otru piedāvājumu veidot savas mājsaimniecības.
