Aptuveni puse Ukraiņu bēgļu bērnu Latvijā neapmeklē skolas klātienē, izskanēja šodien politikas centra “Providus” pētījuma prezentācijā par Ukrainas iedzīvotājiem un to vajadzībām Latvijā.
Turklāt neesot arī informācijas par to, vai visi šie bērni mācās attālināti.
Lielākais šķērslis, kādēļ bērni neapmeklē skolas, ir nepietiekamās valodas zināšanas un nepietiekamais atbalsts valodas apgūšanai, uzsvēra pētnieki.
Savukārt otra būtiskākā problēma bērniem ir saskarsmes trūkums un negatīvā attieksme no vienaudžiem un skolu darbiniekiem, secināts pētījumā.
Kopumā pētījuma laikā aptaujāti 457 dalībnieki.
Kā ziņots, “Providus” pētījumā norādīts uz vairākām problēmām, ar ko saskaras Ukrainas iedzīvotāji, piemēram, augstās latviešu valodas prasmes prasības kvalificētās un augsti kvalificētās profesijās, liekot ukraiņiem uzņemties viszemākās kvalifikācijas darbus vai pat iesaistīties nelegālā nodarbinātībā, kas savukārt būtiski ietekmē viņu ienākumu un sociālo garantiju līmeni.
Tāpat Ukrainas bēgļiem esot grūtības veikt ārpus Latvijas iegūtās kvalifikācijas atzīšanu mūsu valstī.
Kā skaidro pētījuma veicēji, ukraiņi saskaras ar negatīvu attieksmi un diskriminācijas gadījumiem mājokļu tirgū, nodarbinātībā, veselības aprūpē, kā arī sadzīvē, sevišķi no krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.
Pētījumā arī secināts, ka Ukrainas iedzīvotāji norāda uz zināšanu un informācijas trūkumu ukraiņu vai krievu valodā par to, kā risināt ar valsts un pašvaldību pakalpojumiem saistītus jautājumus, it sevišķi tos, kas skar sociālo palīdzību.
Tāpat esot neskaidrība un nedrošība par statusu Latvijā, proti, ukraiņi nezinot, cik ilgi varēs uzturēties Latvijā.
Atšķiras dati par to, cik patiesībā Ukrainas iedzīvotāju dzīvo Latvijā. Šī gada sākumā pagaidu aizsardzības statuss bija piešķirts vairāk nekā 43 000 cilvēkiem no Ukrainas. Savukārt Centrālās statistikas pārvalde pēc dažādu reģistru datiem, norāda, ka Latvijā uzturas 26 000 Ukrainas iedzīvotāju.
Foto avots: izm.gov.lv
