Latvijā 9% aptaujāto iedzīvotāju atbilst un pieder vidusslānim,
liecina “Swedbank” un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums
par Latvijas iedzīvotāju piederību vidusslānim.
Kā skaidro pētījuma autori, vidusslānis ir tāda cilvēku grupa
sabiedrībā, kura var atļauties segt savus ikmēneša kredītmaksājumus un
citus obligātos maksājumus, izveidoti uzkrājumi vismaz vienas mēnešalgas
apmērā, kā arī vismaz reizi gadā var doties septiņu dienu ceļojumā uz
ārvalstīm.
Pētījumā secināts, ka trīs kritēriju kombināciju – bez grūtībām segt
obligātos ikmēneša maksājumus, izveidotu uzkrājumi vismaz vienas
mēnešalgas apmērā un pieder nekustamais īpašums vai katru mēnesi brīvi
tērēties pēc obligātajiem maksājumiem – spētu izpildīt 35% aptaujāto, 9%
aptaujāto iedzīvotāju spētu sev nodrošināt nekustamo īpašumu, bez
grūtībām segt obligātos ikmēneša maksājumus un doties nedēļas ceļojumā
uz ārvalstīm.
Tāpat 9% respondentu varētu bez grūtībām segt obligātos ikmēneša
maksājumus, veidot uzkrājumus vismaz vienas mēnešalgas apmērā, doties
nedēļu uz ārvalstīm vai brīvi tērēties papildus lietām pēc obligātajiem
maksājumiem. Savukārt četrus kritērijus – segt obligātos ikmēneša
maksājumus, izveidot uzkrājumus, atļauties nedēļu garu ceļojumu reizi
gadā, katru mēnesi brīvi tērēt papildus vai spētu nodrošināt piederošu
nekustamo īpašumu – izpildītu 4% aptaujāto iedzīvotāju.
Vienlaikus pētījumā atklāts, ka 43,5% aptaujāto iedzīvotāju uzskata
sevi par piederīgu vidusslānim, 42,3% iedzīvotāju savu piederību vērtē
zemāku par vidusslāni, bet nav trūcīgie, 9,8% – uzskata sevi par
trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, 2,5% – virs vidusslāņa, turīgie, bet
1,5% nevar pateikt, vai pieder vidusslānim.
Kā atklāj pētījumu dati, 2018.gadā minimālie ienākumi uz vienu
cilvēku vidusslānī bija 811 eiro mēnesī, savukārt 2019.gadā – 851 eiro
mēnesī.
Pētījuma dati liecina, ka 2018.gadā svarīgākie vidusslāņa
raksturojošie kritēriji bija piederošs nekustamais īpašums, mājoklis vai
zeme (73,1%), vismaz vienu reizi gadā var atļauties septiņu dienu
ceļojumu uz ārvalstīm (54,3%), bez grūtībām var atļauties segt savus
ikmēneša obligātos maksājumus (53,8%), var atļauties izmantot privātās
vai maksas medicīnas pakalpojumus (44,2%), kā arī katru mēnesi var brīvi
atļauties papildus tēriņus pēc obligāto maksājumu veikšanas (37,7%).
Savukārt mazāk svarīgi faktori ir ieguldījumi augstākās izglītības iegūšanā (13,8%) un veidot pensijas krājumus (11,9%).
Pēc pētījuma datiem, Latvijas iedzīvotāju atbilstība kritērijam par
nekustamo īpašumu piederību ir 65,6%, septiņu dienu ceļojums – 22,2%,
var atļauties obligātos ikmēneša maksājumus – 31%, spēj segt maskas
medicīnas pakalpojumus – 24%, savukārt papildus tēriņus var atļauties –
16,4%.
Pētījumā atklāts, ka 2019.gadā aptuvenais vidusslāņa portrets ir
sieviete vecumā no 25 līdz 44 gadi, kurai ir augstākā izglītība,
ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 721 eiro, kā arī dzīvo Rīgā.
Savukārt 2018.gadā vidusslāņa portrets bija vīrietis no Rīgas vecumā no
25 līdz 44 gadi, ar augstāko izglītību, ienākumi uz vienu ģimenes
locekli ir vismaz 592 eiro.
“Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons sacīja,
vidusslānis ir tāda cilvēku grupa, kas ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo.
Taču, salīdzinot ar 2018.gadu, ir pieaugusi piesardzība.
Viņš atzīmēja, ka vidusslānis nav par naudu, tas ir par dzīvesveidu,
līdz ar to pasaulē nav noteikta konkrēta summa, kas apzīmētu vidusslāni.
Taču tas, ko iedzīvotāji interpretē kā vidusslāņa kritērijus, dažviet
atšķiras no tā, ko viņi var atļauties.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa uzsvēra, ka katram
vecuma posmam ir sava esence, kas nosaka, kam tērē naudu. Pēc viņas
sacītā, arī turīgs cilvēks var dzīvot no algas, no algas. “Tas, kāda ir
mūsu finanšu pratība būtiski ietekmē vide un cilvēki, ar kuriem mēs esam
ikdienā. Piemēram, ja man katru dienu blakus ir cilvēks, kurš motivē
veidot uzkrājumus, es tos sāku veidot. Savukārt, ja man tādu nav – es
nesāku veidot ieradumu naudas uzkrāšanai,” viņa skaidroja.
“Swedbank” Finanšu institūts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās
domas pētījumu centru SKDS pētījumā par iedzīvotāju piederību
vidusslānim klātienes intervijās aptaujāja 1114 Latvijas iedzīvotājus
vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
LETA jau ziņoja, ka “Swedbank” peļņa Latvijā pagājušajā gadā, pēc
provizoriskiem datiem, bija 108 miljoni eiro, kas ir par apmēram 1% jeb
miljonu eiro mazāk nekā 2018.gadā.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
