Latvijā starp pilsētām un lauku reģioniem nav vienlīdzības izglītības
pieejamībā, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
(OECD) izstrādātajā ziņojumā “OECD Latvijas Prasmju stratēģija:
Novērtējums un rekomendācijas”.
Šodien prezentētajā ziņojumā par Latvijas izglītības un prasmju
stratēģijas attīstību norādīts, ka vienlīdzīguma nodrošināšana izglītībā
ir liels rīcībpolitikas izaicinājums Latvijā un šajā ziņā Latvijas
izglītības sistēma uzrādot jauktus rezultātus.
Pētnieki norāda, ka no vienas puses, obligātā izglītības sistēma ir
salīdzinoši iekļaujoša, tomēr, no otras puses, pastāv izglītojamo
rezultātu liela ģeogrāfiskā gradācija. Latvijas lauku skolu
izglītojamajiem vidēji ir zemākas prasmes un ir mazāka varbūtība, ka tie
turpinās mācības.
Tāpat eksperti skaidroja, ka lauku skolas saskaras ar virkni
izaicinājumu, tostarp talantīgāko skolotāju piesaistīšanā un atbiruma
novēršanā. Vienlaikus tiek norādīts, ka skolēnu skaita samazināšanās
rada spiedienu uz lauku skolām saglabāt efektivitāti ar mazu skolēnu
skaitu.
OECD eksperti šīs problēmas risināšanai ir izstrādājuši
rekomendācijas, piemēram, pārskatīt skolu tīkla sakārtošanas procesu un
nodrošināt vienādu piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un
aprūpei. Tāpat eksperti uzsver, ka Latvijai jānodrošina visiem
izglītojamajiem vienādas mācīšanās iespējas.
Organizācijas eksperti piedāvā Latvijai nacionālā līmenī definēt
pārskatāmu kvalitatīvu un kvantitatīvu kritēriju kopumu saistībā ar
skolu konsolidācijas jautājumu, lai palielinātu dibinātāju atbildību
efektīva skolu tīkla izveidošanā un uzturēšanā. Tāpat OECD vienlīdzīguma
palielināšanai starp pilsētām un laukiem piedāvā izvērtēt iniciatīvu
izveidošanu augsti kompetentu jaunu skolotāju motivēšanai strādāt lauku
skolās.
Savukārt, lai samazinātu ar pirmsskolas izglītību un aprūpi saistīto
finanšu slogu, eksperti piedāvā izveidot vajadzībās pārbaudītu
pašvaldību atbalstu.
Ziņojumā norādīts, ka, lai gan Latvija ir atzīstami progresējusi, tai
ir liels potenciāls vēl vairāk uzlabot jauniešu prasmes. Eksperti
skaidroja, ka, lai gan pēdējo gadu laikā ir panākti uzlabojumi,
Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti
dabaszinībās, lasīšanā un matemātikā ir nedaudz zem OECD vidējiem
rādītājiem. Turklāt tikai 8,3% Latvijas skolēnu ir labāko rezultātu
grupā, kas ir mazāk par OECD vidējo lielumu – 15,3% – un atpaliek no
Igaunijas, kur šis rādītājs ir 20,4%, kā arī no Lietuvas, kur šis
rādītājs ir 9,5%.
Kaut gan sociālekonomisko faktoru ietekme uz skolēnu sniegumu ir zem
OECD vidējā līmeņa, tomēr joprojām pastāv snieguma atšķirības starp
grupām – pilsēta un lauki, zēni un meitenes. Atšķirības pastāv visos
izglītības līmeņos, sākot no sākumskolas līdz pat vidējai izglītībai,
skaidro eksperti.
OECD eksperti ziņojumā arī uzsver, ka izglītības līmenis Latvijā ir
augsts, tomēr joprojām pastāv dažādi izaicinājumi. Ziņojumā skaidrots,
ka atšķirībā no daudzām OECD valstīm, gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji
ir ieguvuši vismaz vidējo izglītību – 2017.gadā tikai 12,4% pieaugušo
nebija apguvuši vidējo izglītību, kamēr OECD valstīs šis rādītājs vidēji
ir 20,7%.
