Pērn vidējā neto darba samaksa Latvijā pieaugusi par 6%, kas
salīdzinot ar gadu iepriekš sasniegusi 948 eiro, liecina žurnāla
“Kapitāls” sadarbībā ar personāla atlases uzņēmumu “CV-Online Latvia”
veiktie Latvijas algu un atlīdzību pētījuma rezultāti.
“CV-Online Latvia” vadītājs Alvis Brodiņš, prezentējot pētījumu,
atzina, ka pētījumā atklātā vidējā neto darba samaksa ir par aptuveni
22% augstāka nekā to atspoguļo oficiālās statistikas dati, taču starpība
starp algu pētījumā un reālajos statistikas datos samazinājusies par
trim procentpunktiem, kas var norādīt uz iedarbīgiem ēnu ekonomiku
ierobežojošajiem pasākumiem. Pērn vidējās darba samaksas izmaiņas
ietekmēja gan ekonomiskā izaugsme, gan arī minimālās algas pieaugums
valstī un nodokļu reforma.
Brodiņš teica, ka vismaz puse no aptaujātajiem respondentiem saņem
850 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pēc uzņēmumu pārvaldes veida neto
alga straujāk gada laikā augusi valsts un pašvaldību sektorā, tostarp
valsts kapitālsabiedrībās – gandrīz par 11%, sasniedzot 821 eiro, un
vietējos privātā sektora uzņēmumos – gandrīz par 7%, sasniedzot 907
eiro.
Savukārt lielākās algas aizvien ir starptautiskos privātā sektora
uzņēmumos – 1057 eiro jeb 4% pieaugums gada laikā. Tikmēr mazajos
uzņēmumos atalgojums ir zemākais valstī – tur tas pieaudzis vien vairāk
nekā par 5%. Tāpēc pēc izmaiņām Darba likumā, kamdēļ darba sludinājumos
obligāti jānorāda atalgojums, mazajiem uzņēmumiem ir grūti konkurēt ar
lielajiem uzņēmumiem.
Viņš atzina, ka pērn algas reģionos jeb ārpus Rīgas pieaugušas
straujāk nekā galvaspilsētā – pērn atalgojums Rīgā ir bijis vidēji par
34% augstāks nekā citās pilsētās un reģionos, gadā laikā šai starpībai
izlīdzinoties par septiņiem procentpunktiem. Algas reģionos aug straujāk
nekā galvaspilsētā saistībā ar lielo bezdarbu tajos un no tā izrietošo
uzņēmumu aktīvo darbu pie darbinieku piesaistes.
“Uzņēmēji reģionos nereti ir spiesti algas celt straujāk [nekā Rīgā],
lai noturētu cilvēkus,” sacīja Brodiņš. Rīgā vidējā neto alga pirmo
reizi pārsniedz 1000 eiro, bet Pierīgā un Jūrmalā tā pērn sasniedza 960
eiro. Savukārt zemākās algas joprojām tiek izmaksātas Latgalē, kur
cilvēki vidēji saņem 667 eiro. Tikmēr iedzīvotāji Vidzemē pērn, saskaņā
ar pētījuma datiem, saņēma vidēji 777 eiro neto algu, Zemgalē – 749
eiro, bet Kurzemē – 746 eiro neto algu.
Pētījums arī liecina, ka pērn atalgojums audzis visās nozarēs.
Straujākais pieaugums bijis nozarēs, kur algas līdz šim bija viszemākās,
piemēram, veselība un sociālā aprūpe pieaudzis par 12,6%, kā arī
izglītība – gandrīz par 9%. Vairāk nekā par 8% augusi arī vidējā neto
darba samaksa lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā.
Straujāk par vidējo rādītāju valstī vidējā darba samaksa augusi arī
transporta un uzglabāšanas sfērā, valsts un pašvaldību iestādēs,
uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir saistīta ar nekustamo īpašumu sfēru,
profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem,
informācijas un komunikācijas pakalpojumiem, elektroenerģiju, gāzes
apgādi, gaisa kondicionēšanu un ieguves rūpniecību.
Lielākās vidējās algas pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas, ir
informācijas un tehnoloģiju (IT) speciālistiem un programmēšanas nozarē –
1285 eiro, kam seko bankas un finanšu pakalpojumi -1137 eiro,
telekomunikācijas -1086 eiro. Savukārt mazākās algas, kas ir zemākas par
700 eiro pēc nodokļu nomaksas, pērn saņēma izglītības, mākslas un
kultūras, kā arī ēdināšanas nozarēs strādājošie.
Pētījuma dati arī liecina, ka atalgojuma atšķirība starp dzimumiem
joprojām ir pietiekoši liela – pērn vīrieši pelnījuši vidēji 1081 eiro,
bet sievietes – 855 eiro – pēc nodokļu nomaksas, ieskaitot prēmijas. Lai
arī starpība joprojām ir ievērojama, tā samazinās. Vadības jomā
strādājošo sieviešu un vīriešu ienākumu atšķirība ir vēl mazāka, pērn
veidojot 12%. Vīrieši vadītāji Latvijā pērn saņēma vidēji 2273 eiro neto
algu, bet sievietes vadītājas -1985 eiro.
Žurnāla “Kapitāls” galvenā redaktore Elīna Stengrēvica norādīja, ka
lielie uzņēmumi saskata priekšrocības tajā, ka obligāti jānorāda darba
samaksa darba sludinājumos, jo tas veicina atklātu un godīgu attiecību
veidošanu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, kā arī izšķir godīgus
uzņēmumus starp tādiem, kas darbojas ēnu ekonomikā.
Taču vienlaikus rūpīgāk un precīzāk jākomunicē ar darba ņēmējiem, lai
viņi izprastu atalgojuma politiku. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka no
valsts izbraukušie iedzīvotāji var redzēt, kā mainījusies situācija
darba tirgū Latvijā pēdējos gados. Arī darba ņēmēji grozījumus Darba
likumā uzskata par vērtīgu pārmaiņu, kas atvieglo darba meklēšanas
procesu.
“Benefits Latvija” un “SmartHR Latvija” vadītājs Juris Zalāns
norādīja, ka divu gadu laikā pakāpeniski pieaugusi konkurence par
darbinieku piesaisti un atlasi, kā arī pastāv mēģinājumi noturēt esošos
darbiniekus. Bieži vien uzņēmumiem nav iespējas palielināt darbinieku
algas tik strauji, kā tirgus to prasa – pēdējā gada laikā darbinieku
tirgū arvien vairāk trūkst, noteiktas grupas darbinieku izbraukušas
ārpus valsts, jo tur var saņemt augstāku atalgojumu. Iepriekš minētā
iemesla dēļ uzņēmumi kļūst Latvijā kļūst kreatīvāki, domājot, kā noturēt
darbiniekus.
Piemēram, kopš 2017.gada kļūst populārāka piemaksa par pārtikas
produktiem, karjeras koučings, teātra abonementi par sasniegumiem,
dažkārt darbiniekiem pieejamas bērnistabas ar aukli, auto mazgāšana,
apģērba ķīmiskā tīrīšana. “Labumu grozs paplašinās, kreativitāte ir tas,
kas to nosaka,” sacīja Zalāns.
Tāpat pēc viņa teiktā, darba ņēmēji nereti piedāvā darbiniekiem
vismaz papildus labumus esošajai darba algai, piemēram, ne tikai
veselības apdrošināšanu pašam darbiniekam, bet arī viņa ģimenes
locekļiem. Tāpat darba vietā nereti pieejami bezmaksas dzērieni,
norisinās neformāli pasākumi. Darbiniekiem biežāk ir pieejams elastīgs
darbalaiks, personāla apmācības, dators personīgai lietošanai, brīvu
diena slimības dēļ. Tāpat nereti ir iespējams strādāt arī no mājām,
darbinieki saņem arī dažādas atlaižu programmas un reizēm viņiem tiek
kompensēti transporta izdevumi, kā arī sporta aktivitātes. Tāpat
pieejami darba atvaļinājumi, kas ir komandējums un papildu apmaksātas
dienas ceļojuma baudīšanai.
Kopumā pētījuma autori secinājuši, ka darba tirgus Latvijā attīstās,
darba algas pieaug, un lielākajā daļā sektoru arī reģionos tas
“uzsilst”, tāpēc darba ņēmējiem dzīve kļūst labāka. Tikmēr darba
ņēmējiem paliek grūtāk, jo viņu izmaksas palielinās un līdz ar to peļņa
sarūk. Arī tad, ja ekonomiskā izaugsme valstī samazināsies, darbinieku
pieejamība joprojām būs apgrūtināta. Līdz ar to noteiktās nozarēs var
saglabāties emigrācija, iekams Latvija nesasniegs tādu algu līmeni, kāds
mazina interesi par darba iespējām citās Eiropas valstīs.
Pētījuma dati iegūti “CV-Online Latvia” algu datubāzē “Algas.lv”,
analizējot informāciju par saņemto darba samaksu 2018.gadā no vairāk
nekā 24 000 darba ņēmējiem.
Pētījuma dati atspoguļo vidējos reālās darba algas rādītājus pēc
nodokļu nomaksas Latvijā. Pētījums veikts visā Latvijā lielākajās
pilsētās un reģionos, lielākajās pilsētās un reģionos, dažādu lielumu un
pārvaldes veida uzņēmumos dažādos biznesa sektoros, populārākajos
amatos, pēc dzimuma, vecuma un papildus labumiem.
Jau ziņots, ka 2017.gadā vidējā neto mēneša atlīdzība Latvijā
pieaugusi par 6,2% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, sasniedzot 894 eiro
