Vairākums Latvijas iedzīvotāju iebilst pret mākslīgā intelekta ģenerētu attēlu izmantošanu medijos, vienlaikus cilvēkiem ir grūtības atpazīt šādus attēlus, liecina jaunākais pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.
Pret mākslīgā intelekta ģenerētu attēlu izmantošanu medijos iebilst 64% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Vienīgā sociāli demogrāfiskā grupa, kur vairākums jeb 56% aptaujāto neiebilst pret šādu attēlu izmantošanu pie rakstiem, ir jaunieši.
Mākslīgā intelekta atpazīšanas spēju rādītājs sabiedrībā desmit punktu skalā sasniedz vidēji 5,8 punktus. Šis rādītājs ievērojami augstāks ir sabiedrības daļā līdz 34 gadiem. Jauniešu mērķa grupā vidējais rādītājs sasniedz 7,1 punktu, savukārt senioru grupā tas ir zemāks – 4,7 punkti.
Aptaujas respondentiem tika piedāvāts atpazīt īstus attēlus no ģenerētiem ar mākslīgo intelektu. Kopumā aptaujas dalībnieki tika galā ar šo uzdevumu, taču tas sagādāja grūtības. Ievērojami labāk ar to tika galā jaunieši – šajā grupā tika pareizi atpazīti visi vērtējumam piedāvātie attēli. Visus mākslīgā intelekta ģenerētos attēlus pareizi atpazina vairāk nekā 65% aptaujāto jauniešu.
60% iedzīvotāju apzinās video dziļviltojumu (“deepfake”) radītos riskus. Noraidoši atbildēja 12%, vēl 28% aptaujāto atturējās sniegt konkrētu atbildi. Jo augstāks ir respondentu izglītības un finansiālais līmenis, kā arī jo urbanizētākā vidē viņi dzīvo, jo biežāk tika pausta pārliecība, ka dziļviltojumi rada riskus sociālajai drošībai.
Mākslīgā intelekta rīkus pēdējā gada laikā lietojuši 32% Latvijas iedzīvotāju. Visvairāk respondentu ar mākslīgā intelekta lietošanas pieredzi ir jauniešu, finansiāli nodrošinātāko un Rīgas iedzīvotāju vidū. Senioru mērķa grupā mākslīgā intelekta rīkus lieto tikai 6% aptaujāto.
Kā populārākie mākslīgā intelekta rīki tiek minēti tekstu ģenerēšanas rīki, piemēram, “ChatGPT”, “Claude”, “Google Gemini”, prezentāciju un dizaina veidošanas rīki un attēlu ģenerēšanas rīki.
Pētījuma dati liecina, ka mākslīgā intelekta rīki tiek izmantoti dažādiem mērķiem – visbiežāk izklaidei un brīvā laika pavadīšanai, ko vismaz reizi mēnesī dara 17% aptaujāto, tostarp 41% jauniešu vecumā no 15 līdz 25 gadiem. Izglītībai un pašizaugsmei šos rīkus izmanto 14% respondentu, bet vēl 14% – personīgajām vajadzībām, piemēram, ceļojumu vai ēdienreižu plānošanai. Profesionālajām vajadzībām mākslīgā intelekta rīkus vismaz reizi mēnesī izmanto 13% aptaujāto.
Gados jaunākie respondenti biežāk atzinuši, ka izmanto mākslīgā intelekta rīkus skolas vai universitātes darbiem, piemēram, prezentāciju veidošanai, zinātnisko rakstu meklēšanai, teksta pārfrāzēšanai un kopsavilkumu sagatavošanai. Mākslīgā intelekta rīki tiek lietoti arī darba vajadzībām, piemēram, e-pastu rakstīšanai, vai specifiskas informācijas meklēšanai – par ziedaugu slimībām, ierīču lietošanas instrukcijām un tamlīdzīgi.
“Google Lens” meklētāju vai apgrieztās attēlu meklēšanas (“reverse image search”) iespējas izmantojuši 35% aptaujāto, kas ir par 5% mazāk nekā gadu iepriekš. Regulāro lietotāju skaits saglabājies nemainīgs – 20%. Visbiežāk šos rīkus vismaz laiku pa laikam izmanto jaunieši no 15 līdz 25 gadiem – 38%.
Pētījumu pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtījuma no šī gada aprīļa līdz jūnijam īstenoja tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas fakti”, aptaujājot 1537 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 gadiem un intervējot 71 dalībnieku vecumā no deviņiem gadiem.
