Pētījums: vecāki masveidā algo privātskolotājus, īpaši matemātikā

Ar mērķi izpētīt ēnu izglītības jeb privātskolotāju pakalpojumu izplatību Latvijā, vecāku organizācija “Mammām un Tētiem” veikusi pētījumu “Ēnu izglītība Latvijā”. Dati atklāj, ka 42,3 % pētījumā iesaistīto ģimeņu izmanto vai ir izmantojušas privātskolotāju pakalpojumus. Turklāt 36,1 % ir apsvērušas privātskolotāja piesaisti, bet nav to darījušas – galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ.

“Uzklausot ģimeņu grūtības, kas saistās ar bērnu izglītību, mums, vecāku organizācijai, bija pamats domāt, ka pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis ēnu izglītības īpatsvars, ar ēnu izglītību saprotot privātskolotāju pakalpojumu izmantošanu ārpus skolas,” pētījuma “Ēnu izglītība Latvijā” nepieciešamību pamato vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Organizācijas mērķis bija izpētīt ēnu izglītības apjomu jeb izplatību un situācijas pamatcēloņus. Balstoties pētījuma datos, tā autori plāno izstrādāt praktiskus ieteikumus izglītības nozarei.

Vecāku organizācija “Mammām un Tētiem” pētījumu veikusi ar fonda “AUGT” atbalstu, un tas uzsākts aizvadītā gada nogalē. Aptaujā piedalījušies 1200 respondentu, individuālajās intervijās – 48 vecāki un seši privātskolotāji. Dati aptver situāciju Rīgā, Pierīgā un visos Latvijas reģionos. Pētījumā iesaistījušies trīs eksperti: Edmunds Vanags – doktora grāds psiholoģijā ar specializāciju klīniskajā psiholoģijā, vairāk nekā 10 gadu pieredze pētniecībā, Inga Akmentiņa-Smildziņa – vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” vadītāja, bakalaura grāds socioloģijā, vairāk nekā četru gadu pieredze pētniecībā, Aija Vanaga – doktora grāds pedagoģijā, vairāk nekā 10 gadu pieredze izglītības projektu īstenošanā, kas saistīti ar sociāli emocionālo prasmju pilnveidi gan skolēniem, gan skolotājiem.

“No visām pētījumā iesaistītajām ģimenēm 42,3 % izmanto vai ir izmantojušas privātskolotāju pakalpojumus. Tas liek domāt, ka tāda ēnu izglītības daļa varētu būt arī visas Latvijas ģimeņu kopā. Šis rādītājs ir līdzīgs kā Austrumāzijas valstīs (Japānā, Dienvidkorejā), kur ēnu izglītība ir plaši izplatīta. Vienlaikus jāatzīmē, ka Ziemeļeiropas valstīs šie rādītāji ir ievērojami zemāki,” pētījuma datus skaidro Edmunds Vanags.

“36,1 % ģimeņu ir apsvērušas privātskolotāja piesaisti, bet nav to darījušas – galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ (29 %) vai arī tāpēc, ka bērnam tomēr varējuši palīdzēt paši (41 %). Šis faktors norāda uz sociālās nevienlīdzības problēmu izglītības pieejamībā, kas novērota arī citās Eiropas valstīs.”

Pētījumā konstatēts, ka vecāki Latvijā, līdzīgi kā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, saskaras ar laika trūkumu un zināšanu nepietiekamību, lai paši palīdzētu bērniem mācībās, – 63 % izmanto privātskolotāju vienu reizi nedēļā, bet 26 % – divas līdz trīs reizes nedēļā. “Kāds vecāks norādīja: “mums nav ne laika, ne nervu, lai bērnu mācītu paši”,” pētījumā gūtajās vecāku atziņās dalās Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Ģimenei mēnesī privātskolotāja pakalpojums visbiežāk izmaksā 51–100 eiro (36 % respondentu). “Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, šīs izmaksas ir zemākas, taču attiecībā pret vidējiem Latvijas ģimeņu ienākumiem – ievērojamas,” secina pētnieks.

Inga Akmentiņa-Smildziņa akcentē: “Tātad pētījums parāda, ka skolēniem izglītības pieejamība Latvijā nav vienāda, tā ir atkarīga no vecāku motivācijas un finansēm. Ja bērnam ir vajadzīgs atbalsts un vecākiem ir motivācija un finansiālie resursi piesaistīt privātskolotāju, tad viņi to dara, sniedzot bērnam maksimālu atbalstu mācībās. Tajā pašā laikā var būt situācijas, kurās bērnam atbalsts mācībās ir ļoti nepieciešams, taču to nespēj sniegt ne skola, ne vecāki, jo vecāki nav ieinteresēti vai viņiem nav finansiālo resursu.” Arī pētījuma dati par ģimeņu vidējiem mēneša ienākumiem apliecina, ka privātskolotāju pakalpojumus Latvijā biežāk izmanto ģimenes ar vidējiem un augstiem ienākumiem, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas valstīs, pastiprinot bažas par izglītības nevienlīdzību. Vecāku organizācijas vadītāja norāda arī uz jaunāko Starptautisko matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumu TIMSS, kas par Latvijas skolēniem atklāj: ir pieaudzis to skolēnu īpatsvars, kas sasniedz ļoti augstu kompetenču līmeni, un vienlaikus ir palielinājies to skolēnu īpatsvars, kas nesasniedz pat zemāko kompetenču līmeni.

Pētījumā “Ēnu izglītība Latvijā” nosaukti arī TOP 6 mācību priekšmeti, kuros privātskolotājus ģimenes piesaista visbiežāk, un tie ir: 1) matemātika (80 %), 2) latviešu valoda (36 %), 3) angļu valoda (26 %), 4) ķīmija (15 %), 5) fizika (12 %), 6) cita svešvaloda (9 %).

“Matemātika ir vispieprasītākais mācību priekšmets privātstundām Latvijā (80,1 %), kas atbilst globālajām tendencēm – arī citās valstīs eksaktās zinātnes ir visbiežāk apgūtie priekšmeti ēnu izglītībā,” situāciju komentē pētnieks un psihologs Edmunds Vanags.  

“Pētījuma individuālajās intervijās vecāki dalījās pārdomās par izglītības sistēmu kopumā un situācijām, kurās ģimenēm ir nepieciešams piesaistīt privātskolotājus. Daļa vecāku pauda nožēlu, ka, piemēram, ir “sāpīgi, ka ir jāmeklē privātskolotājs elementāru priekšmetu apguvei”, vai ka “skolotāja strādā tikai ar labajiem bērniem”, vai “skolotājam ir izšķiroša loma bērna sasniegumos”. Tāpat nereti vecāki norādījuši, ka pēc privātskolotāja piesaistes bērns sācis aktīvi iesaistīties mācību stundās, jo iepriekš “bērnam bija pašapziņas kritums, jo viņš domāja, ka nesaprot matemātiku”,” vecāku komentāros dalās pētījuma līdzautore Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa akcentē: “Vecāki intervijās bieži kritizējuši skolās pieejamo konsultāciju kvalitāti, sakot, ka “konsultācijas ir valsts apmaksātas privātstundas” un ka “skolai būtu jāuzrauga konsultāciju kvalitāte”.”

Pētījuma ietvaros situāciju komentējuši arī paši privātskolotāji. Daļa teikuši, ka tiek piesaistīti, lai palīdzētu bērniem, ja kādā priekšmetā “bērns atrodas uz sekmības un nesekmības robežas”.  “Paši privātskolotāji norādījuši, ka šo teju nesekmīgo bērnu vidū daļa ir tādu, kas no savu skolotāju puses ir piedzīvojuši mobingu. Piemēram, ka skolotājs bērnam regulāri norādījis uz viņa nespēju mācībās: “Tu neko nesaproti, tu nekad skolu nebeigsi”,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Taču otra daļa skolēnu, kam ir privātskolotājs, ir tāda, kam ir augstas vai pat ļoti augstas sekmes. Piemēram, ja bērna vidējā atzīme ir astoņi, tad vēlas to pacelt uz deviņi, lai izturētu konkurenci, stājoties vidusskolā.”

Pētījuma autori plāno gatavot ieteikumus izglītības nozarei. “Noteikti uzsvērsim individualizētās pieejas priekšrocības. Pētījumā vecāki nereti uzsvēruši, ka “skolotājs nepievērš uzmanību, ja kāds klasē netiek līdzi”. Tāpēc ir jāpēta veidi, kā ieviest vairāk individualizētu pieeju, līdzīgu privātskolotāju darbam,” sagaidāmos ieteikumus izglītības nozarei iezīmē Edmunds Vanags. Viņš arī norādīja uz kādu privātskolotāju paustu viedokli, ka “liela daļa audzēkņu ir krievvalodīgo bērnu un bērni ar kodiem”. “Tas norāda uz valodas barjerām un speciālajām vajadzībām kā būtiskiem faktoriem ēnu izglītības pieprasījumam,” secina pētnieks. “Tāpat uzsvērsim konsultāciju kvalitātes nozīmi un vērsīsim uzmanību vecāku atbildības veicināšanai un iesaistīšanai mācību procesā – skolām ir jāstiprina sadarbība ar vecākiem; vecāki visbiežāk vēlas iesaistīties, ja vien zina, kā to jēgpilni paveikt,” teic Inga Akmentiņa-Smildziņa. Tomēr pētnieki uzsver – lai arī ēnu ekonomiku Latvijā ir nepieciešams būtiski mazināt, izskaužot tās rašanās cēloņus, privātskolotājiem sava niša vienmēr paliks, un tas ir normāli, piemēram, situācijās, ja bērns jāsagatavo kādam īpašam iestājeksāmenam. 

Foto: no albuma