Latvijā būtu nepieciešams attīstīt nemilitāro sistēmu cilvēku iesaistīšanā visaptverošā valsts aizsardzībā, ceturtdien domnīcas “LaSER” pētījuma “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā” diskusijā sprieda Drošības un stratēģisko pētījumu centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.
Bērziņa vērtēja, ka mazas valstis var aizsargāties pret potenciālu agresoru, un to var izdarīt, ja iesaistīta visa sabiedrība, kas izrāda pretestību. Tas gan negarantē uzvaru, taču ceļ izmaksas pretiniekam. Ja pretinieks to zina, tad šāda attieksme var nostrādāt kā atturēšanas instruments, vai arī valsts iegūst laiku starptautiskās sabiedrības atbalsta mobilizēšanai.
Mūsdienās transformācija ir notikusi tādā veidā, ka visaptverošu valsts aizsardzību papildina kolektīvās aizsardzības principi. Somijas un Zviedrijas piemēri to apliecina, jo pēc nesenās pievienošanās NATO šīs valstis ir daļa no kolektīvās aizsardzības, klāstīja Bērziņa.
Runājot par civilo aizsardzību visaptverošas valsts aizsardzības kontekstā, Bērziņa uzsvēra morālā gara uzturēšanu spējai pretoties, lai ienaidnieks nenodarītu postījumus un nenogalinātu cilvēkus. Krievijas agresija Ukrainā liecina, ka Krievijas mērķis ir censties nodarīt maksimāli lielas ciešanas tieši civiliedzīvotājiem, lai salauztu sabiedrības pretestību. To nedrīkst pieļaut un to var izdarīt, ja ir spēcīga un pārdomāta civilās aizsardzības sistēma, sprieda pētniece.
Bērziņa pauda gandarījumu, ka Latvijā šī domāšana mainoties un top jaunas patvertnes, taču patvertne vien nav panaceja un tas jāskata plašākā kontekstā.
Bērziņa uzsvēra divus aspektus. Pirmkārt, ja runājam par civilo aizsardzību un kopumā visaptverošu valsts aizsardzību, tad ļoti būtiski, ka tiek saglabāta ilgtermiņa pieeja un skatījums. “Patlaban esam ļoti lielā neziņā, jo īsti nezinām, kādi procesi norisināsies Krievijā, proti, maz ticams, bet nav izslēgts scenārijs, ka šajā valstī notiek sabrukuma procesi. Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka tam nevajadzētu būt signālam mums, ka varam tagad atslābt un šīs iesāktās lietas varam vairs nedarīt,” uzsvēra Bērziņa.
Skatoties uz Somiju kā labo piemēru par gribu aizstāvēt valsti, kas ilgstoši ir 70% līmenī, tas lielā mērā ir noticis pateicoties tam, ka konsekventi gadu desmitiem kopš Pirmā pasaules kara beigām visaptverošas valsts aizsardzības sistēma tiek uzturēta un nav mainīta, lēsa Bērziņa.
Otrkārt, par iedzīvotāju sagatavotību Bērziņa aicinātu domāt plašāk, proti, dokumentos tiek definēts, ka Latvijas visaptverošas valsts aizsardzības sistēma ir katra indivīda atbildīga attieksme pret valsts aizsardzību. Latvijā ir ļoti laba sistēma, kā cilvēki var valsts aizsardzībā iesaistīties militārā veidā, taču tikpat svarīgi ir nemilitārās jomas.
Viens ir pašam parūpēties par sevi, bet ir daudzas lietas, ko cilvēki var darīt organizētā veidā un uzņemties citas varīgas lomas ārpus savas individuālās drošības pasargāšanas, piemēram, palīdzot veciem cilvēkiem.
“Tas, ko es aicinātu attīstīt, ir nemilitārā sistēma, kā cilvēki var iesaistīties valsts aizsardzībā nemilitārā veidā. Dati liecina, ka nemilitārā veidā valsti ir gatavi aizsargāt vairāk kā puse cilvēku un tas nozīmē, ka griba patiesībā ir lielāka, tāpēc vienkārši cilvēkiem ir jāparāda veidi, kā to darīt, ja cilvēki kādu iemeslu dēļ nav gatavi darboties Zemessardzē,” nobeigumā uzsvēra eksperte.
Jau ziņots, ka šodien tika prezentēts domnīcas jaunākais pētījums “No sirēnas līdz patvertnei? Civilā aizsardzība Rīgā”, kurā, balstoties uz krīzes simulācijā iegūtajiem datiem, sagatavoti priekšlikumi, kā uzlabot rīdzinieku sagatavotību rīcībai krīzes situācijās.
Pētījumā analizēti civilās aizsardzības sistēmu izaicinājumi un risinājumi Viļņā, Tallinā, Helsinkos, Kijivā un Rīgā, kā arī civilās aizsardzības nozīme visaptverošas valsts aizsardzības stratēģijā.
Pētījumā šogad augustā domnīca sadarbībā ar Rīgas pašvaldību organizēja scenārijā balstītu krīzes simulāciju, kurā piedalījās 185 dalībnieki. Iegūtie dati ļāva pētniekiem identificēt faktorus, kas rīdziniekiem palīdz vai apgrūtina rīcību ārkārtas apstākļos, kā arī aspektus, kuros jāpilnveido darbs sabiedrības informēšanā.
