Pētniece: Problēmas Ukrainas bēgļu uzņemšanā ir rādītājs mūsu integrācijas sistēmas darbam

Latvijā problēmas, ar kurām nākas saskarties Ukrainas kara bēgļiem, ir rādītājs tam, kā darbojas mūsu integrācijas sistēma. Bēgļiem nākas saskarties ar mitekļa, valodas apguves un izglītības iespēju problēmām, intervijā Latvijas Radio norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece patvēruma un migrācijas jomā Ieva Raubiško.

Autori: Aiga Pelane (Latvijas Radio Ziņu dienesta producente un LSM.lv autore), LSM.lv Ziņu redakcija, EURANET PLUS

Pieplūdums izgaismoja problēmas

Sākotnēji Ukraina skara bēgļu uzņemšanā Latvijā aktīvi iesaistījās mūsu valsts iedzīvotāji, bet tagad, entuziasms sāk noplakt, problēmas sāk izgaismoties arvien vairāk. Tas saistīts ar to, ka brīdī, kad ieradās Ukrainas kara bēgļi, Latvijā nebija labi funkcionējošas un labi koordinētas integrācijas sistēmas, skaidroja Raubiško.

Līdzās problēmām ar mājvietu ir arī izaicinājumi saistībā ar nodarbinātību, latviešu valodas apguvi, mācību iespējām bērniem un izglītošanās iespējām arī pieaugušajiem.

Viņa gan piebilda, ka īsā laikā risinājumus tik lielam bēgļu skaitam nav viegli uzreiz atrast. Vienlaikus viņa atgādināja, ka līdzīgas problēmas iezīmējās jau iepriekš, kad Eiropa piedzīvoja Sīrijas bēgļu pieplūdumu. “Šī problēma ir pastāvējusi vairākus gadus. Un nevaldības organizācijas par to visu laiku ir runājušas,” sacīja pētniece.

Diskriminējoša pieeja

Raubiško arī norādīja uz ļoti atšķirīgu un pat diskriminējošu pieeju pret dažāda veida patvēruma meklētājiem. “Es tagad atsaucos uz tikko iznākušo “Amnesty International” ziņojumu par to, kā tika uzņemti, pareizāk sakot, ieslodzīti, pretlikumīgi aizturēti vairāki tūkstoši pāri Baltkrievijas robežai nākuši migranti Lietuvā. Un “Amnesty International” Eiropas nodaļas vadītājs Nils Muižnieks tā arī to nosauca par institucionalizētu rasismu. Proti, viena veida ienācējiem netiek piedāvāts gandrīz nekas vai, precīzāk, netiek korekti izskatīti vai vispār pieņemti patvēruma pieteikumi.

Lietuvas gadījumā notiek ilgstoša, cilvēku cieņu pazemojoša aizturēšana ar cilvēktiesību ierobežojumiem. Ukrainas bēgļu gadījumā mēs redzam citu attieksmi – uzņemt, iesaistīties, palīdzēt,” sacīja pētniece.

Viņa atzina, ka bēgļi no Ukrainas Eiropā šķiet “pieņemamāki”.

No patvēruma meklēšanas viedokļa sarežģītā situācijā nonāk arī Krievijas iedzīvotājiem, kas pamet savu valsti. “Šī grupa ir visneapskaužamākajā situācijā. Ja nāk šādi patvēruma pieprasījumi, tie būtu rūpīgi jāizskata un pēc iespējas jāapmierina. Arī šie cilvēki potenciāli varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā. Es uzreiz, protams, redzu un apzinos iebildumus, bailes par piektās kolonnas veidošanos, par neuzticamu personu ierašanos, par drošības riskiem. Domāju – šo cilvēku situāciju varētu atrisināt ar lielāku laika atstarpi, kad pirmā brīža emocijas un reakcijas būtu norimušas,” sacīja Raubiško.

Kopumā skatoties Eiropas kontekstā, pētniece norādīja, ka no Eiropas iedzīvotājiem 5% ir trešo valstu pilsoņi. “Tas nav liels skaits. (..) Es saprotu, ka dažiem tas skan pat ļoti ķecerīgi un nepieņemami. Bet tas nav tāds drauds, kā drīzāk iespēja,” sacīja Raubiško.

KONTEKSTS:

No 1. jūlija, kad stājies spēkā samazinātais atbalsts par Ukrainas bēgļu izmitināšanu, cita mītnes vieta būs jāmeklē aptuveni 3000 bēgļiem, paziņojusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

LPS norādīja, ka ne tikai Rīgā, bet arī daudzās citās pašvaldībās ir sasniegtas bēgļu izmitināšanas kvotas. Tāda situācija ir Rēzeknē, Rēzeknes novadā, Saulkrastu, Tukuma, Varakļānu, Siguldas un citos novados.

Tikmēr Latvijas Lielo pilsētu asociācijā pavēstīja, ka vairākās pilsētās sākta Ukrainas bēgļu izlikšana no tūrisma mītnēm un līgumu laušana.

Kopumā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.