Dzelzceļa trases “Rail Baltica” izbūves laikā Latvijā tiks
skarti mazāk nekā 1000 īpašumi, šodien starptautiskās konferences “Top
“Rail Baltica” dzelzceļš” mediju brīfingā informēja pilnsabiedrības “RB
Latvija” pārstāvis Neils Balgalis. Tāpat viņš informēja, ka piecu mēnešu laikā izveidots precīzs trases novietojuma plāns.
“Rail Baltica” pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šodien
informēja, ka projekta attīstība visās trīs Baltijas valstīs ir aptuveni
vienādā stadijā. Tāpat neesot problēmu ar robežas šķērsošanas punktiem,
proti, Latvija panākusi vienošanos gan ar Igauniju, gan ar Lietuvu.
Patlaban visās trīs valstīs strādā pie trases novietojuma, kas tiks
pabeigts šī gada beigās – nākamā gada sākumā, un pēc tam sekos tehnisko
risinājumu meklēšana.
Igaunijas pārstāvis “Rail Baltic Estonia” valdes loceklis Indreks
Oravs skaidroja, ka Igaunijā pret projektu ir bijuši protesti, taču tie
nav bijuši lieli. Esot dažas pašvaldības, kuras vēlas trases novietojumu
citur. Piemēram, pārmaiņas skārušas trases novietojumu pie Pērnavas,
respektējot vietējo iedzīvotāju viedokli. Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā
pa “Rail Baltica” trasi plānots organizēt vietējo satiksmi. Pētniecības
kompānijas AECOM Baltijas reģiona direktors Arnis Kākulis, kurš šodien
pārstāvēja Lietuvas pusi, arī skaidroja, ka būtiski procesi Lietuvā
neatšķirtas no abām pārējām Baltijas valstīm. Varbūt tie nedaudz esot
iekavējušies. Vienlaikus Lietuvas dienvidos jau esot izbūvēta dzelzceļa
trase, kas atbilst “Rail Baltica” mērķim. Viņš apliecināja, ka ir
panākta vienošanās par robežšķērsošanas vietu ar Latviju, un norādīja,
ka patlaban notiek šī procesa detalizācija.
Baltijas valstu pārstāvji uzsvēra, ka redz trases izmantošanu arī
kravu pārvadājumiem. Oravs norādīja, ka ir potenciāls arī Somijas kravu
pārvadājumiem no Krievijas Sanktpēterburgas reģiona. Tādējādi
veidošoties vairāki papildu koridori reģionā. Baltijas valstis arī būšot
tuvāk Eiropas tirgiem. Arī Kākulis skaidroja, ka ir veikta kravu plūsmu
analīze. Piemēram, turpinot augt konteinerkravu plūsmas no Krievijas uz
Rietumiem. Tās esot viegli pārvietot pa jauno trasi bez ūdenstransporta
palīdzības. Aptaujājot loģistikas uzņēmējus, esot secināts, ka viņiem
šī trase šķiet jauna iespēja, runa esot vienīgi par cenu un ātrumu.
Kravu pārvadājumiem plānots veidot publiski pieejamu termināli, kurš
varētu atrasties vai nu Salaspilī, vai Olaines apkārtnē. Tas būtu
centrs, kur saiet kopā Eiropas sliežu platuma trase ar Krievijas sliežu
platuma trasi, kā arī kravas varētu pārvietot no dzelzceļa vagoniem uz
kravas auto.
Skaidrojot situāciju ap multimodālas Rīgas Centrālās stacijas
izveidi, Kākulis uzsvēra, ka ir saņemti pirmie starpziņojumi. Stacijā
plānots izmanīt sliedes, lai mazāka vieta būtu pašreizējai satiksmei un
būtu vieta “Rail Baltica” sliedēm. Tās, tāpat kā tagad, iešot virs
uzbēruma. Tāpat plānots būvēt papildu tiltu pār Daugavu. Patlaban gan
neesot skaidrības, cik liels tas būs. Kākulis arī informēja, ka Lietuva
projekta kontekstā uzstājusi uz atzaru arī uz Viļņu, jo vēlas Kauņas un
Viļņas lidostas izveidot kā vienu starptautisku lidostu, kuras abas
daļas savienotu “Rail Baltica” trase 45 minūšu laikā.
Balgalis arī informēja, ka ar katru skarto zemes īpašnieku notiks
individuālas sarunas, no kā arī būšot atkarīgs rezultāts, un
atsavināšanas process varētu sākties 2017.gadā.
Kā ziņots, šodien konferencē tika sniegta aktuālā informācija par
sasniegto progresu ātra, droša un videi draudzīga dzelzceļa savienojuma
ar Eiropu “Rail Baltica” veidošanā, par trases novietojumu un projekta
realizācijas gaitu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, informē konferences
organizatori.
Jau ziņots, ka pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas vairāk nekā
četru mēnešu laikā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa
projekta pētnieki – pilnsabiedrības “RB Latvija” eksperti -, tiekoties
ar iedzīvotāju un pašvaldību konsultatīvo darba grupu pārstāvjiem,
meklējuši risinājumus “Rail Baltica” trases optimālam novietojumam mūsu
valsts teritorijā, kā arī veidojuši tehniskos risinājumus un veikuši
ietekmes uz vidi novērtējumu.
Pēc “Rail Baltica” trases sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kura
šopavasar notika 15 pašvaldībās, tika saņemti vairāk nekā 500
priekšlikumi, tika izveidotas desmit gan pašvaldību, gan iedzīvotāju
konsultatīvās darba grupas. Ņemot vērā pamatotus un argumentētus
pašvaldību un iedzīvotāju viedokļus un priekšlikumus, tiek veidots “Rail
Baltica” trasējums Latvijas teritorijā, kā arī izstrādātas trīs jaunas
dzelzceļa trases novietojuma alternatīvas: divas Salacgrīvas novadā un
viena – Mārupes novadā.
Oktobrī un novembrī tiks rīkotas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes,
kurās ietekmes uz vidi ziņojums tiks apspriests pašvaldībās, ko skar
“Rail Baltica” trase.
“Rail Baltica” trase 265 kilometru garumā stiepsies cauri Latvijai,
skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes,
Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Olaines, Mārupes,
Bauskas novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. “Rail Baltica”
projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma
dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi
draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles
Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.
