Piegādes uz pakomātiem turpina pieaugt; vai droni kļūs par nākotnes kurjeriem?

Piegādes uz pakomātiem turpina pieaugt ar katru gadu, intervijā aģentūrai LETA saka starptautisko sūtījumu piegādes kompānijas “Venipak” izpilddirektors Andrjus Ladausks. “Venipak Latvija” izpilddirektore Sanita Bērziņa turklāt norāda, ka pieaug starptautiskās pārrobežu piegādes. Latvijā pagājušā gada pirmajā ceturksnī starptautisko sūtījumu apmērs jau pārsniedz vietējo piegāžu apjomus. Savukārt dronu izmantošana sūtījumu piegādēs ir pretrunīgs jautājums, jo, piemēram, “Amazone” pārtrauca dronu izmēģinājumus piegādēm ASV pēc notikušajiem nelaimes gadījumiem.

Kāds “Venipak Latvija” bija aizvadītais gads? Vai strādājāt ar peļņu?

Andrjus Ladausks (A.L.): Pagājušā gada finanšu dati nav līdz galam vēl aprēķināti, rezultāti nav auditēti, tādēļ tos varēsim atklāt pavasarī. Jebkurā gadījumā visās valstīs esam auguši, par ko esam priecīgi un esam apmierināti ar apjomiem un ieņēmumiem. Attiecībā uz peļņu varu atklāt, ka esam rentabli, bet vēl nevarēšu nosaukt konkrētus skaitļus, jo, kā jau minēju, rezultāti nav auditēti.

Kā jūs raksturotu pagājušo gadu Latvijas tirgū?

Sanita Bērziņa (S.B.): Līdzīgi kā Baltijā kopumā, arī Latvijas tirgū pagājušajā gadā ir pieaudzis sūtījumu skaits un pieauguši kopējie ieņēmumi. Mēs redzam, ka konkurence ir saasinājusies, kas nozīmē, ka ir jādara vairāk, lai iegūtu un noturētu klientus. Lai arī pagājušais gads ir bijis izaicinošs un sarežģīts gads, esam strādājuši labi, liekot arī stingrus pamatus nākamajiem gadiem.

Ja runājam par tirgus tendencēm kopumā, tad kā šobrīd attīstās paku piegādes tirgus, ko varam sagaidīt šogad un turpmākajos gados?

A.L.: Mums gan nav precīzu datu par visām Baltijas valstīm, bet, vērtējot Lietuvas datus, ir redzams, ka vietējo sūtījumu apjoms pieaug un pieaug diezgan strauji, bet starptautisko sūtījumu apjoms pieaug vēl straujāk. Tendences rāda, ka starptautisko sūtījumu apjoms pieaug trīs reizes straujāk nekā iekšzemes sūtījumi, lai gan vietējie sūtījumi joprojām veido lielāko daļu no mūsu tirgus apjoma. Starptautiskie sūtījumi nāk no tādiem globāliem spēlētājiem kā “Temu”, “Shein”, nesen arī “Amazon” ir sākusi regulāri piegādāt sūtījumus uz Lietuvu ar bezmaksas piegādi. Šie sūtījumi ietekmē visus piegādes tīklus Baltijas valstīs, ir izaicinoši, ka tikai daži spēlētāji var piegādāt tik lielu daudzumu sūtījumu vienlaicīgi. Izskatās, ka tā ir nākotne, ja vien šie globālie spēlētāji netiks kaut kādā veidā ierobežoti. ASV jau ir noteikusi tarifus, kas ierobežos sūtījumus no Ķīnas, tāpēc, kamēr Eiropas Savienība (ES) neizlems darīt kaut ko līdzīgu, šķiet, ka tas ir labs ceļš uz izaugsmi.

Ņemot vērā pieaugošo sūtījumu apmēru, kādas tehnoloģijas jūs ieviešat uzņēmumā un kādas tās varētu būt nākotnē? Piemēram, dronu izmantošana piegādēs?

A.L.: Dronu izmantošana piegādēs ir pretrunīgs jautājums. Piemēram, “Amazone” pārtrauca dronu izmēģinājumus piegādēm ASV pēc notikušajiem nelaimes gadījumiem. Domāju, ka dronu piegādēm vēl ir vajadzīgs laiks, bet ātrāk pāries uz “ārpus mājas piegādēm”. Baltijas valstis šobrīd Eiropā ir līderes šāda veida piegādēm, jo Rietumeiropā dod priekšroku piegādēm mājās, savukārt Baltijas valstīs ir ļoti izvērsts pakomātu tīkls, visi tirgus spēlētāji pakomātu tīklā ir ieguldījuši lielas investīcijas. Cilvēki novērtē priekšrocības un elastību, ka savu paciņu var saņemt sev ērtā laikā un veidā, negaidot piegādi mājās. Lielāko daļu mazāku sūtījumu izvēlas saņemt pakomātā, savukārt lielākus sūtījumus dod priekšroku saņemt mājās. Baltijas valstīs no visām sūtījumu piegādēm 70% izvēlas saņemt pakomātā, turklāt katru gadu šis īpatsvars par pāris procentiem pieaug. Domāju, ka tuvākajos gados sūtījumu īpatsvars, kurus klienti vēlas saņemt pakomātos, sasniegs 80-90%.

Tas nozīmē, ka dronu piegādes vismaz tuvākajos gados nav sagaidāmas?

A.L.: Dronu piegādes tehnoloģijas joprojām attīstās. Kā zināms, tehnoloģiju attīstība aizņem gadu desmitus, un šobrīd dronu piegādes joprojām ir attīstības sākuma fāzē. Kad būs pieejams ekonomiski pamatots risinājums sūtījumu piegādēm ar droniem, tad, protams, šādas tehnoloģijas mēs izmantosim, bet tuvākajos gados es neredzu šādas iespējas.

Covid-19 pandēmijas laikā e-komercija piedzīvoja strauju izaugsmi. Vai šobrīd situācija ir stabilizējusies? Vai apjomi turpina augt?

A.L.: Kopumā mēs esam atgriezušies pie normāliem izaugsmes tempiem. E-komercijas apjomi ir pieauguši būtiski, taču mēs joprojām atpaliekam no Rietumeiropas e-komercijas līmeņa. Piemēram, Rietumeiropā mazumtirdzniecībā apmēram 20-30% veido e-komercija, bet Baltijas valstīs šis rādītājs svārstās no 9-17%. Igaunija e-komercijas ziņā ir visattīstītākā, Latvija pašlaik ir vismazāk attīstīta, bet Lietuva ir kaut kur pa vidu. Tendence ir augšupejoša, e-komercijas apjomi pieaug ar divciparu skaitli, kā tam ir jābūt, bet izaugsme vairs nav 50%, kā tas bija Covid-19 laikā. Domāju, ka izaugsme turpināsies un tam ir visi priekšnoteikumi, jo Baltijas tirgū piegādes infrastruktūra ir sakārtota, lai varētu apkalpot šādu izaugsmi.

Minējāt, ka Latvijā e-komercija ir vismazāk attīstīta. Vai ir vēl kādas atšķirības starp Baltijas valstu tirgiem?

A.L.: Domāju, ka galvenā atšķirība ir tieši e-komercijas izplatībā un attīstībā katrā no Baltijas valstīm. Tas arī nozīmē, ka mēs varam sagaidīt atšķirīgus izaugsmes tempus – ja Latvijā pašlaik ir viszemākā izplatība, tad varam prognozēt straujāku izaugsmes tempu turpmākajos gados.

S.B.: Tendences ir tādas, ka pieaug starptautiskās pārrobežu piegādes. Latvijā pagājušā gada pirmajā ceturksnī starptautisko sūtījumu apmērs jau pārsniedz vietējo piegāžu apjomus. Tas nozīmē, ka tendences mainās un mēs arvien vairāk saņemam piegādes no ārvalstīm, un to skaits pārsniedz piegāžu apjomus, kas tiek veikti iekšēji valstī. Iemesls starptautisko sūtījumu pieaugumam ir lielie Ķīnas globālie tirgotāji, kā “Temu”, “Shein” un arī “AliExpress”. Mēs redzam, ka tas kopumā tirgū veicina e-komercijas attīstību.

Cik kopumā “Venipak” ir pakomātu Baltijas valstīs?

A.L.: Kopumā mums ir apmēram 800 pakomāti, apmēram 450 pakomāti Lietuvā, 210 Latvijā un apmēram 160 Igaunijā. Jāpiebilst, ka kopumā “Venipak” Baltijā ir 23 šķirošanas termināļi, kā arī uz lielākām un modernākām telpām paplašinās Kauņas terminālis.

Vai pakomātu skaitu plānots vēl palielināt?

A.L.: Jā, mēs plānojam palielināt pakomātu skaitu, bet mēs joprojām esam ļoti piesardzīgi attiecībā uz vispārējo situāciju, tāpēc rūpīgi plānojam investīcijas. Konkrētus plānus es vēl nevaru atklāt.

S.B.: Svarīgi ir ne tikai palielināt pakomātu skaitu, bet arī palielināt esošo pakomātu ietilpību. Mēs redzam, ka ir pašvaldības, kurās pieprasījums ir augstāks, tādēļ tā vietā, lai uzstādītu jaunus pakomātus, lietderīgāk ir arī palielināt jau esošo pakomātu ietilpību.

Vai redzat, ka ir nepieciešams palielināt pakomātu skaitu, piemēram, Rīgā vai citās Latvijas pilsētās?

S.B.: Vairāk gan tas ir nepieciešams reģionos. Rīgā pakomātu pārklājums ir pietiekams, tādēļ mums savas pozīcijas ir nepieciešams stiprināt reģionos.

Kādu jūs nākotnē prognozējat pieprasījumu pēc pakomātiem?

A.L.: Mēs redzam tendenci, ka piegādes uz pakomātiem turpina pieaugt ar katru gadu. Mūsu uzņēmumam nav tikai viens piegādes kanāls – pakomāti, bet arī cita veida piegādes. Mūsu stiprā puse ir piegādes uz mājām, kā arī piegādes bizness biznesam (B2B) segmentā. Katrs no šiem segmentiem mums ir svarīgs. Īstenībā pakomātu tīkla paplašināšanu mēs īstenojām kā vieni no pēdējiem tirgū, tādēļ gribētu teikt, ka citu tirgus spēlētāju pozīcijas šajā segmentā ir nedaudz spēcīgākas kā mūsu. Mēs savu kapacitāti turpinām attīstīt, un attiecīgi pieaug arī ieņēmumi no pakomātu segmenta.

Vai jums ir dati, cik procentuāli no jūsu klientiem ir juridiskās personas un cik privātpersonas?

A.L.: Konkrētus skaitļus es negribētu atklāt. Procentuālais sadalījums atšķiras katrā valstī, tomēr gribētu teikt, ka abas daļas ir nozīmīgas un vienlīdz svarīgas mums.

Vai kādu no šiem segmentiem nākotnē plānojat vairāk attīstīt?

A.L.: Mums ir svarīgas mūsu klientu vēlmes, kuriem ir nepieciešami mūsu pakalpojumi. Kā jau minējām, ir redzams, ka būtiski pieaug starptautisko piegāžu apjoms, tādēļ šim segmentam pievērsīsim pastiprinātu uzmanību. Tāpat attīstās vietējā e-komercija, tādēļ arī uz šo jomu plānojam koncentrēties.

Kā e-komerciju ir mainījusi starptautisko spēlētāju, kā “Temu” un “Shein”, ienākšana?

A.L.: Kā jau minējām, e-komercijas attīstība Baltijas valstīs atšķiras. Var novērot, ka Latvijā starptautisko sūtījumu apmēri ir augstāki nekā Lietuvā un Igaunijā. Lietuvā e-komercija ir attīstītāka, arī Igaunijā, kur gan tirgus ir mazāks un ir vieglāk ietekmējams no globālo spēlētāju puses.

S.B.: Vietējo e-veikalu skaits pieaug ar katru gadu un pieaug arī interneta veikalu pārdošanas apjomi. Tomēr ir redzams, ka pēdējo gadu laikā lielo Ķīnas spēlētāju ienākšana ir nedaudz satricinājusi tirgu. Cilvēku paradumi mainās, un mēs vairāk izvēlamies pasūtīt internetā, nevis iepirkties fiziskajos veikalos. Tas ir virzītājspēks, kas arī veicina vietējās e-komercijas attīstību.

Kā Krievijas gaisa telpas slēgšana ietekmē gaisa pārvadājumus? Vai tas ir apgrūtinājis tiešās piegādes no Āzijas uz Baltijas valstīm?

A.L.: Starptautiskās piegādes pa gaisu vai kādu citu transportlīdzekli organizē starptautiskie kravu pārvadātāji, kas attiecīgi nogādā preces no Ķīnas uz Eiropu. Tālāk jau citi pārvadātāji nodrošina, ka preces no Eiropas tranzītmezgliem nonāk Baltijas valstīs. Mēs šajā piegādē esam pēdējais posms, kas preces nogādā līdz gala patērētājam.

Tad nekādu ietekmi jūs neizjūtat?

S.B.: Jā, es teiktu, ka ietekmi mēs neizjūtam. Tā ir daļa no loģistikas procesa, iespējams, tas prasa papildu dienu vai divas, bet tam nav lielas ietekmes. Mūsu darbs ir nogādāt patērētājam viņa paciņu 24 stundu laikā, kopš paciņas saņemšanas mūsu noliktavā.

2021.gadā “Venipak” sāka lidojumus no Honkongas uz Rīgu. Kāds ir šo lidojumu pašreizējais statuss?

S.B.: Pagājušā gada sākumā šos lidojumus mēs atcēlām. Kamēr bija pieprasījums, mēs nodrošinājām reisus no Honkongas uz Rīgu. Gan Ķīnā, gan Rīgā bija komanda, kas šo reisu apkalpoja. Šis reiss bija svarīgs un nepieciešams Covid-19 pandēmijas laikā, taču ar laiku pieprasījums mainījās un vairs nebija tik liels kā pirms tam, tādēļ nolēmām pārtraukt šīs piegādes. Ja no klientu puses būs pieprasījums, tad vienmēr esam gatavi meklēt risinājumus kopā ar mūsu sadarbības un globālās piegādes partneriem.

Kā jūs kopumā raksturotu konkurenci piegādes pakalpojumu tirgū?

A.L.: Konkurence ir diezgan augsta. Lielākā daļa tirgus spēlētāju strādā visās trijās Baltijas valstīs, un pēdējos gados ir redzams, ka visi tirgus dalībnieki, tostarp arī mēs, esam ieguldījuši lielas investīcijas infrastruktūras attīstībā. Klienti lielākoties redz investīcijas tieši pakomātu tīklā, bet, piemēram, “Omniva” ir ieguldījusi gandrīz 40 miljonus eiro Kauņas šķirošanas terminālī. Baltijas mērogā tas ir milzīgs ieguldījums, un šāda veida investīcijas rada vēl lielāku spriedzi konkurencē. Ikviens spēlētājs vēlas vairāk klientu, grib pierādīt, ka tieši viņa infrastruktūras tīkls ir piemērotākais, kā arī piedāvā klientiem atlaides. To tirgū noteikti var just.

Valsts pasta uzņēmumi arī paplašina savu pakomātu tīklu. Kā tas ietekmē tirgu? Piemēram, “Latvijas Pasts” pagājušajā gadā dubultoja paku glabātavu skaitu no 200 līdz 400.

S.B.: Jāatgādina, ka “Latvijas Pasta” biznesa plāns paredzēja pasta nodaļu slēgšanu un pakomātu tīkla paplašināšana bija paredzēta, lai spētu klientiem nodrošināt pakalpojumus un servisu. Nedomāju, ka “Latvijas Pasta” pakomātu tīkla paplašināšana ir atstājusi jūtamu ietekmi uz konkurenci, taču kopumā konkurence ir kļuvusi asāka. Tādēļ noteikti ir jāseko līdzi tam, ko dara mūsu konkurenti, ir jāuztur ciešas attiecības ar mūsu esošajiem klientiem, lai tos noturētu. Es teiktu, ka lielāka ietekme uz kopējo tirgu pērn Latvijā bija Lietuvas valsts pasta kompānijas “Lietuvos paštas” piegādes pakalpojumu tīkla “Unisend” ienākšana. Maijā, kad viņi ienāca Latvijā, viņi ieguldīja gandrīz 100 000 eiro mārketinga kampaņā. Viņiem bija trīsreiz vairāk jāstrādā, lai iegūtu klientus, ko viņi arī darīja, piedāvājot mūsu un citu konkurentu klientiem zemākas cenas, nekā parasti šajā nozarē ir pieņemts. Tas bija sarežģīts laiks. Tapāt pirms pusotra gada tirgū ienāca Ukrainas “Nova Poshta”. Pasta pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijas tirgū pieaug ar katru gadu, tādēļ konkurence par katru klientu kļūst arvien spēcīgāka.

Ar ko jūs atšķiraties no saviem konkurentiem?

S.B.: Pirmkārt, mēs 100% esam vietējā kompānija, mums ir vietējais īpašnieks, kurš kompāniju ir attīstījis no pirmsākumiem. Otrkārt, mums ir ļoti paveicies ar uzņēmuma komandu un darbiniekiem, lielākā daļa darbinieku kompānijā strādā desmit un vairāk gadu. Tas pierāda darbinieku lojalitāti un to, ka darbinieki tic šim biznesam un kompānijai. Tas noteikti nāk par labu arī mūsu klientiem un nodrošina pakalpojumu kvalitāti.

A.L.: Mūsu priekšrocība noteikti ir plašais pakalpojumu klāsts – mums ir pakomātu tīkls, piegādes uz mājām, bizness biznesam segments, palešu piegādes. Klienti novērtē to, ka visus pakalpojumus var saņemt vienuviet. Tāpat mēs nodrošinām savu pakalpojumu kvalitāti un pildām solījumu nogādāt preces 24 stundu laikā. Tāpat mēs klientiem pielāgojam risinājumus un nekad nesakām “nē” – ja ir kādas unikālas prasības attiecībā uz pakalpojumiem, tad mēs cenšamies rast risinājumu, kā to izdarīt. Uzskatu, ka tā ir viena no uzņēmuma panākumu atslēgām.

Kādas ir tendences attiecībā uz paku piegādes cenām – vai tās pieaugs?

S.B.: Inflācija ir jūtama, un viss maksā arvien dārgāk, sākot ar komunālajiem pakalpojumiem, darbinieku algām, degvielas cenām. Visi šie faktori ietekmē mūsu uzņēmējdarbību. Mēs rūpīgi sekojam līdzi rentabilitātei katram klientam atsevišķi un pārskatām pakalpojumu cenas atkarībā no šiem mainīgajiem faktoriem. Mēs esam piesardzīgi ar jebkādiem cenu paaugstinājumiem, tomēr vienmēr sazināmies ar saviem klientiem un paskaidrojam – ja cenas tiek paaugstinātas, tad paskaidrojam konkrētus iemeslus cenu kāpumam.

Vai cenas pieaugs arī šogad?

S.B.: Jā.

Vai jūs apsverat iespēju paplašināt darbību arī ārpus Baltijas valstīm?

A.L.: Mums ir ārzemju tirgi, kuros mēs strādājam kopā ar mūsu partneriem, piemēram, Somijā un Polijā. Mūsu stratēģija nākotnē ir turpināt strādāt ar partneriem, nevis veidot savu infrastruktūru šajās valstīs, bet koncentrēties uz savu pamattirgu, kas ir Baltijas valstis, kurā turpināsim pilnveidot pakalpojumu kvalitāti.

Kādu jūs redzat mākslīgā intelekta lomu piegādes pakalpojumu segmentā? Vai par šādiem risinājumiem domājat un ieviešat?

A.L.: Pašlaik mēs pētām iespējamos risinājumus un redzam jomas, kurās mēs mākslīgo intelektu varētu ieviest. Domāju, ka šis gads būs gads, kad jau dažus risinājumus ieviesīsim savā ikdienā. Pārbaudīsim, vai šie risinājumi darbojas tādā pašā kvalitātes līmenī, kādu mēs sagaidām. Ja tas tā būs, tad turpināsim mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu arī citās jomās, un tajā saskatu milzīgu potenciālu. Mēs neaizstāsim kurjerus ar mākslīgo intelektu, bet mākslīgais intelekts varētu uzlabot un atvieglot dažus administratīvos procesus.