Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā,
kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai –
pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.
Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, precizētas
arī izglītības ieguves formas, nosakot izglītības iestādei tiesības
īstenot programmu apguvi klātienē, neklātienē un tālmācībā. Noteikts, ka
pirmsskolas izglītības programmas varēs īstenot tikai klātienē.
Izglītības likums papildināts ar normu par mācībām zīmju valodā.
Skolās, kuras īsteno speciālās izglītības programmas bērniem ar dzirdes
traucējumiem, kā arī citās izglītības iestādēs, kurās nodrošināta
atbilstoša mācību vide, izglītību var iegūt latviešu zīmju valodā.
Pašvaldībām no 2019.gada 1.septembra būs noteikts par pienākumu slēgt
līgumu un piedalīties privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu
finansēšanā, ja privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma
organizācija vai sociālais uzņēmums.
Likumā ietverta arī jauna norma par valsts
nozīmes izglītības interešu iestādēm. Noteikts, ka tās ir iestādes, kas
īsteno interešu izglītības programmas, tajā skaitā zinātnes,
tehnoloģiju, vides, inženierzinātņu un matemātikas jomā, un papildus
veic interešu izglītības metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības
centra funkcijas.
Ministru kabinetam būs jānosaka finansēšana kārtība, kā arī
kritēriji un kārtība, kādā piešķir vai anulē valsts nozīmes
interešu izglītības iestādes statusu, savukārt lēmumu par statusa
piešķiršanu pieņems Izglītības un zinātnes ministrija. Normas, kas
attiecas uz valsts nozīmes izglītības interešu iestādēm, stāsies spēkā
2019.gada 1.septembrī.
Valdībai arī būs jānosaka kvalitātes kritēriji, minimāli pieļaujamais
skolēnu skaits un kritēriji maksimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam
klasē. Grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam būs ne vien
jāizstrādā izglītības attīstības pamatnostādnes
turpmākajiem septiņiem gadiem, bet arī jāiesniedz tās apstiprināšanai
Saeimā, skaidro parlamenta Preses dienestā.
Tāpat grozījumi sašaurina personu loku, kas nedrīkst strādāt par
skolotājiem. Par pedagogiem varēs strādāt arī personas, kas sodītas par
tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurām pēc sodāmības dzēšanas
vai noņemšanas tiks piešķirta atļauja strādāt par skolotāju. Kārtība,
kādā izvērtē, vai atļauja nekaitē izglītojamo interesēm, ir Ministru
kabineta kompetencē.
Izmaiņas veiktas, lai izveidotu mehānismu, kas ļautu izvērtēt katru
gadījumu un lemt, vai persona drīkst strādāt par pedagogu, iepriekš
uzsvēra Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis
Adamovičs (V). Praksē ir gadījumi, kad persona sodīta par smagu
noziegumu, piemēram, par pārkāpumiem grāmatvedībā, un persona nedrīkst
strādāt par skolotāju. Satversmes tiesa atzinusi, ka aizliegums ieņemt
pedagoga amatu ierobežo Satversmē noteiktās tiesības brīvi izvēlēties
nodarbošanos, sacīja Adamovičs.
