Piestiprinātie korķīši raisa diskusijas ES

ES ir apņēmusies ievērojami samazināt vienreizlietojamās plastmasas
atkritumu nonākšanu vidē; neatdalāmie korķīši – viens no risinājumiem

Eiropas Savienībā (ES) ar šo nedēļu, no 3. jūlija, drīkst pārdot tikai tādas vienreizlietojamās plastmasas dzērienu pudeles un tetrapakas, kuru korķīši un vāciņi pēc atvēršanas paliek piestiprināti pie iepakojuma.

Šo pārmaiņu mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu ES, taču dzērienu ražotāji apgalvo, ka ir panākts pretējs efekts. Atsevišķi ražotāji jau iepriekš bija sākuši izmantot šādus vāciņus, lai pieradinātu patērētājus, kuru domas par tiem dalās.
Vienreizlietojamo plastmasas dzērienu pudeļu un tetrapaku vāciņi ir viens no visbiežāk atrastajiem atkritumiem pludmalēs. Vāciņi nonāk jūrās un okeānos, kur sadalās mikroplastmasā un nodara kaitējumu tur mītošajām radībām. Plastmasa uzkrājas dzīvnieku organismā un caur pārtikas ķēdi var nonākt cilvēka organismā.
Lai samazinātu vidē nonākušo plastmasas pudeļu vāciņu daudzumu, ES 2019. gadā pieņēma direktīvu, kas nosaka, ka, sākot ar 2024. gada 3. jūliju, visās bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm tilpumā līdz trim litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem.

Iedzīvotāju domas atšķiras
Neraugoties uz sākotnējiem protestiem, daži no pasaulē lielākajiem dzērienu ražotājiem jau agrāk laiduši pārdošanā pudeles ar jaunajiem korķīšiem. ES iedzīvotāju viedokļi par tiem atšķiras.
«Tas ir mazliet kaitinoši, bet citādi, manuprāt, ir diezgan forši. Tāpēc, ka vāciņš nepazūd un to var pārstrādāt,» kāda Vācijas iedzīvotāja sacīja raidsabiedrībai WDR. Viņai piekrita cita tautiete: «No šādas pudeles var mierīgi dzert, mani tas netraucē, un turklāt rodas mazāk atkritumu.»
Igaunijas galvaspilsētas Tallinas iedzīvotājs Oļegs nav priecīgs par piestiprinātajiem vāciņiem. «Tas nav ērti. Ja sēžat automašīnā un vēlaties to aizvērt, ir jāizmanto abas rokas. Ja man nepatīk, es to vienkārši norauju,» vīrietis sacīja sabiedriskajam medijam ERR. Arī igauniete Kairita uzskata, ka šie vāciņi nav ērti: «Es nedomāju, ka šis mazais vāciņa stiprinājums būtiski palīdzēs videi. Man tas traucē, kad ieleju dzērienu.»
Tallinas Tehniskās universitātes vecākais pētnieks un dizainers Martins Perns atzina, ka dzērienu ražotājiem bija doti vairāki gadi, lai pielāgotos pārmaiņām, taču nereti piestiprināto vāciņu dizains ir neveiksmīgs. «Labam vāciņam jābūt tādam, lai cilvēkam to būtu ērti lietot. Galu galā viņš nepērk vāciņu, viņš pērk sulu, ūdeni, limonādi,» teica M. Perns.

Ražotāji sūdzas – vāciņiem jāpatērē vairāk plastmasas
Eiropas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācija (UNESDA) apgalvo, ka jaunās kārtības dēļ ik gadu plastmasas patēriņš var pieaugt par 200 tūkstošiem tonnu, bet ražošanas līniju pielāgošana var izmaksāt līdz pat 8,7 miljardiem eiro.
Arī Igaunijas lielākā dzērienu ražotāja «A Le Coq» vadītājs Jānuss Vihands sūkstījās, ka piestiprinātie vāciņi liks izmantot vairāk plastmasas. «Mēs gadā saražojam aptuveni 45 miljonus produktu vienību ar vāciņiem. Turpmāk mēs ik gadu vāciņiem izmantosim par aptuveni septiņām tonnām vairāk plastmasas. Mēs gribējām uzlabot lietas, bet sanāca tāpat kā vienmēr. No vides aizsardzības viedokļa tas ir diametrāli pretēji tam, ko vēlējās panākt,» uzskata J. Vihands.

Direktīva nav tikai par korķīšiem
Šefīldas Universitātes profesore Reičela Rotmena uzskata, ka ES ir spērusi soli pareizā virzienā, taču, viņasprāt, būtu jāizdara vairāk, lai samazinātu plastmasas atkritumu daudzumu.
«Tas kaut ko mainīs, bet ne tik daudz kā, piemēram, kopējā izmantoto pudeļu skaita samazināšana vai pudeļu pārstrādes apjoma palielināšana, vai pat vēl labāk – jau esošo pudeļu atkārtota izmantošana. Eiropas Savienības Vienreizlietojamās plastmasas direktīvā nav noteikts tikai tas, ka vāciņiem jābūt piestiprinātiem pie pudelēm. Tajā ir minēti arī pārstrādes mērķi, tāpēc līdz 2029. gadam ir paredzēts pārstrādāt 90% vienreizlietojamo plastmasas pudeļu, bet nākamgad starpposma mērķis ir 77% pārstrādāto pudeļu. Tie ir labi mērķi, lai mēģinātu sekmēt pārstrādi,» R. Rotmena teica sarunā ar raidsabiedrību BBC. «Taču mūsu galvenais uzdevums ir samazināt vienreizlietojamās plastmasas daudzumu. Tātad tas ir mazs solis pareizā virzienā, bet tas noteikti nav viss. Jā, ir labāk, ja vāciņi ir piestiprināti pie pudelēm, bet vēl labāk būtu, ja nevajadzētu tik daudz pudeļu.»
Eiropas Parlaments aprīlī pieņēma noteikumus, kas paredz līdz 2030. gadam aizliegt vienreizlietojamus plastmasas iepakojumus augļiem un dārzeņiem, garšvielām ātrās ēdināšanas iestādēs, plānos plastmasas maisiņus pārtikas produktiem un mazās kosmētikas pudelītes viesnīcās. ◆

Īsumā

ES valstīs no 3. jūlija plastmasas pudelēm un tetrapakām neatdalāmi korķīši ir obligāti.
Iedzīvotājiem par korķīšiem ir dažādi viedokļi.
Dzērienu ražotājiem bija doti vairāki gadi, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem.
Ražotāji norāda – jaunie noteikumi tikai palielina plastmasas patēriņu.
Profesore: ES direktīvā noteikti arī plastmasas pārstrādes mērķi.

Jautājums no www.bauskasdzive.lv

Teksts – Uldis Ķezberis (Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists), EURANET PLUS
Ilustratīvs foto no www.Shutterstock.com.