Plāno devīto sankciju kārtu

ES sankciju efektu uz Krievijas ekonomiku vērtē kā nepietiekami spēcīgu

Teksts – Uldis Ķezberis, Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists; «EURANET PLUS»

Pašlaik Eiropas Savienībā notiek darbs ar devīto sankciju paketi pret Krieviju, lai sodītu agresorvalsti par tās uzsākto asiņaino karu Ukrainā. Līdz šim sankciju efekts nav izrādījies tik spēcīgs, kā cerēts, tomēr Eiropas politiķi un eksperti uzskata, ka sankciju politika ir jāturpina, lai palīdzētu nodrošināt kaut mazākās priekšrocības Ukrainai.

Vājinātas Krievijas iespējas iegādāties un uzlabot tehnoloģijas
Eiropas Savienība kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir apstiprinājusi astoņas sankciju paketes pret Krieviju. Ir iesaldēti ietekmīgu Krievijas amatpersonu aktīvi, noteikti ierobežojumi Krievijas finanšu sistēmai, ieviesti eksporta un importa aizliegumi, bet Krievijā reģistrētām lidmašīnām ir slēgta Eiropas Savienības gaisa telpa.

Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas Vitolds Vaščikovskis uzskata, ka līdz šim Eiropas Savienības sankcijas nav bijušas pietiekami bargas, lai piespiestu Krieviju izbeigt karu. «Mēs apstiprinājām astoņas sankciju paketes, bet pašlaik notiek sarunas par devīto paketi. Tas nozīmē, ka astoņas paketes neskāra Krievijas militāro mašinēriju pietiekami, lai apturētu karu. Karadarbība frontē palēninās ne sankciju, bet gan Ukrainas pretuzbrukuma dēļ,» sacīja eiroparlamentārietis.

V. Vaščikovska viedoklim nepiekrīt Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels. Viņaprāt, sankcijām ir ietekme uz notiekošo frontē, taču ar tām nevarot izbeigt karu. «Ir skaidrs, ka mūsu sankcijas vājina Krievijas ekonomiku. Tās ir vājinājušas Krievijas iespējas iegādāties un uzlabot tehnoloģijas. Mēs negaidījām, ka sankcijas izbeigs karu. Bet pilnīgi noteikti tās vājina Krievijas armijas spēju atjaunot savus krājumus, kas ir būtiski, ņemot vērā Krievijas milzīgos zaudējumus kara laukā. Tas vājina Krievijas spēju izvērst karu, kura pamatā ir terors pret ukraiņu tautu,» uzskata Ž. Borels.

Izolācija no Rietumu tirgiem
Krievijas iekšzemes kopprodukts šogad ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem, liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati. Tas ir mazāk, nekā tika gaidīts.

Ekonomiste Silvija Matellī no Francijas Starptautisko un stratēģisko attiecību institūta skaidroja, ka Kremlis ir īstenojis relatīvi dārgu fiskālo politiku, lai mīkstinātu sankciju ietekmi uz Krievijas iedzīvotājiem. Un izskatās, ka tā ir devusi rezultātu. Turklāt Krievija ir uzkrājusi eksporta ieņēmumus no naftas un gāzes pārdošanas. Kā zināms, šogad gāzes un naftas cenas pasaulē sasniedza rekordus.

Tomēr S. Matellī ir pārliecināta, ka drīz Krievijas ekonomika cietīs lielus zaudējumus: «Šīs sankcijas uz ilgu laiku izolēs Krieviju. Ne no pasaules tirgiem, bet gan no Rietumu tirgiem, kuri joprojām ir nozīmīgi. Un Krievija pastāvīgi atrodas vājas, ļoti vājas, pat negatīvas izaugsmes stāvoklī. Tāpēc vidējā vai ilgākā termiņā sankcijas ietekmēs izejvielu eksportu, un tas radīs spiedienu uz Krieviju.»

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Eiropas Savienība gatavo devīto sankciju paketi pret Krieviju. Viņa nesniedza plašāku informāciju par to, kādas sankcijas varētu būt ietvertas nākamajā paketē, taču pauda cerību, ka Eiropas Savienība drīz vienosies ar sabiedrotajiem un partneriem par globālajiem cenu griestiem Krievijas naftai.

Eiropas Parlaments oktobrī pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja Eiropas Savienībai nekavējoties noteikt pilnīgu Krievijas fosilā kurināmā un vērtīgo izejmateriālu importa aizliegumu, tomēr šāda varbūtība pašlaik nešķiet reāla, jo ne visas bloka dalībvalstis ir gatavas pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem.

ES vienojas par cenu griestiem Krievijas naftai

Eiropas Savienība (ES) pievienosies G7 valstīm, nosakot cenu griestus Krievijas naftai 60 ASV dolāru apmērā par barelu, piektdien, 2. decembrī, paziņojis Polijas vēstnieks ES. Polija, kas vēlējās vēl zemāku likmi, atsaukusi savus iebildumus, beidzot atbalstot ES ierosinājumu. Lēmums oficiāli tiks izziņots nākamnedēļ, atklāja Polijas vēstnieks ES Andžejs Sadoss.

«Mēs varam oficiāli piekrist šim lēmumam,» paziņoja A. Sadoss, paskaidrojot, ka ES valstis vienojušās virzīties uz priekšu ar devīto sankciju kārtu pret Krieviju. ES prezidējošā valsts Čehija un ES diplomāti no citām valstīm apliecināja, ka vienošanās ir apstiprināta un sākta birokrātiskā procedūra tās ieviešanai.
ES ar 5. decembri nosaka Krievijas jēlnaftas embargo, kas tagad tiek atbalstīts ar cenu griestiem, par kuriem politiskā līmenī ir panākta vienošanās ar Vašingtonu un G7.

A. Sadoss naftas embargo raksturoja kā vissvarīgākās sankcijas, kas līdz šim noteiktas Krievijai, reaģējot uz tās 24. februārī sākto atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Viņš arī paziņoja, ka Polija tagad ir pārliecināta, ka Brisele ņems vērā Varšavas un Baltijas valstu ieteikumus par stingrākiem pasākumiem nākamajā sankciju kārtā. «Mēs strādājam pie nākamās sankciju paketes, kas Krievijai būs sāpīga un dārga,» sacīja A. Sadoss.
Avots: LETA–AFP.

Konteksts

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents V. Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā.
      V. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Daži sankciju darbības piemēri: «Gandrīz divas trešdaļas Krievijas civilo lidmašīnu vairs nevar lidot. 99% Krievijas automašīnu rūpnīcu apstājušās, 45% no visiem tehnoloģiju uzņēmumiem Krievijā nāk no Eiropas, un arī tie ir apstājušies. Mums ir jāturpina. Spītīgi, bet tam jāturpinās. Šis nav īstais brīdis, lai vājinātu mūsu atbalstu Ukrainai,» iepriekš sacījis Ž. Borels.