Veselības ministrija (VM) rosina no 15 līdz 20 minūtēm pagarināt
laiku, kurā uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem Neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienesta (NMPD) brigādei jāierodas novadu pilsētās, bet no
15 līdz 12 minūtēm samazināt šo laiku republikas pilsētās, paredz
Ministru kabineta komitejas pirmdien atbalstītais noteikumu projekts
“Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Patlaban noteikts, ka NMPD uz dzīvībai kritiskiem izsaukumiem no to
saņemšanas brīža 75% gadījumu jāspēj reaģēt ne vēlāk kā 15 minūtēs
republikas un novadu pilsētās un ne vēlāk kā 25 minūtēs pārējās
teritorijās.
VM rosina turpmāk nodalīt republikas un novadu pilsētas. Republikas
pilsētām rosināts noteikt ātrāku reaģēšanas laiku – 12 minūtes
līdzšinējo 15 vietā. Tikmēr plānots, ka uz izsaukumiem novadu pilsētās
turpmāk NMPD būs jāierodas ne vēlāk kā 20 minūšu laikā līdzšinējo 15
minūšu vietā.
Savukārt parējās teritorijās paredzēts saglabāt līdzšinējo prasību par 25 minūtēm.
Minimālais izsaukumu skaits, uz kuriem jāspēj reaģēt noteiktajā laikā arī turpmāk būs 75%.
Ministrija arī rosinājusi papildināt noteikumus paredzot, ka NMPD
brigādes attiecīgajā teritorijā izvieto, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu
un apkalpojamās zonas lielumu, kā arī citus faktorus, kas ietekmē
palīdzības sniegšanas laiku (piemēram, slikta ceļu kvalitāte), bet tā,
lai nodrošinātu ierašanās laika prasības.
Plānots, ka par noteikumu projektu jau rīt, 28.augustā, lems valdība, bet spēkā tam būtu jāstājas 1.septembrī.
NMPD aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka dienesta brigādes uz
dzīvībai kritiskiem izsaukumiem 90% gadījumu spēj reaģēt Ministru
kabineta noteikumos noteiktajā laikā.
Kā ziņots, Ministru kabineta komiteja pirmdien bez būtiskiem
iebildumiem izskatīšanai valdībā nolēma virzīt noteikumu projektu
“Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, kas
paredz veikt virkni būtisku izmaiņu.
Piemēram, ir paredzēts plašākam mediķu lokam piešķirt tiesības
izrakstīt ambulatorai ārstēšanai paredzētās kompensējamās zāles un
medicīniskās ierīces, proti, turpmāk šādas tiesības paredzētas ne tikai
ārstiem, bet arī ģimenes ārsta praksē nodarbinātiem ārsta palīgiem un
māsām, ja šādas tiesības noteiktas starp Nacionālo veselības dienestu un
ārstniecības iestādi noslēgtajā līgumā.
Noteikumi arī paredz ļaut internistu aizvietot ģimenes ārstam, neatliekamās medicīnas ārstam vai anesteziologam reanimatologam.
Paredzēts arī, ka ārstniecības iestādes savstarpēji atzīst veikto
izmeklējumu rezultātus mēneša laikā no izmeklējuma veikšanas dienas. Kā
skaidro VM, šāda norma nepieciešama, lai noteiktā laika periodā veiktie
izmeklējumi netiktu veikti atkārtoti, bet izmantoti pacientam
nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, nepagarinot tā
saņemšanas laiku.
Noteikumu projekts paredz arī virkni citu izmaiņu. Tam no 1.septembra
būtu jāaizstāj patlaban spēkā esošie ilgstoši veselības aprūpes kārtību
regulējošie noteikumi “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas
kārtība”.
Izmaiņas esošajā kārtībā saistītas ar pagājušā gada beigās pieņemto
Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kurš paredz no nākamā gada
ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot
sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo
iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts
apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.
