Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) laika periodā no 2022. līdz
2023.gadam plāno reorganizēt profesionālās izglītības un kompetences
centru (PIKC) “Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums” un PIKC
“Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums”, vēsta laikraksts “Diena”.
Šāda iecere esot pamatojama “ar profesionālās izglītības sistēmas
strukturālo reformu, optimizējot profesionālās izglītības iestāžu skaitu
un izvietojumu reģionos, kā arī veicot to diferenciāciju, veidojot
modernu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālās izglītības materiāli
tehnisko nodrošinājumu “. Šo procesu mērķis esot sekmēt visu veidu
resursu efektīvāku izmantošanu, profesionālās izglītības kvalitātes un
pieejamības paaugstināšanu.
IZM norāda arī uz nepietiekamo izglītojamo skaitu Kandavā, turklāt
pastāvot riski arī turpmākai filiāļu pastāvēšanai ne tikai kvantitatīvo
rādītāju, bet arī nepietiekamas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanas
dēļ.
Ministrija vērš uzmanību uz to, ka jāizvērtē profesionālās izglītības
iestāžu īstenotās programmas un jānodrošina stratēģiskā attīstības
plānošana. Abu tehnikumu starpā neesot vajadzīga konkurence, bet tā
vietā esot jānodrošina kvalitatīvs profesionālās izglītības piedāvājums
atbilstoši darba tirgus un tautsaimniecības nozaru vajadzībām.
IZM uzsver, ka šobrīd ir sākts vērtēšanas un sarunu process ar visām
iesaistītajām pusēm, pašvaldībām un nozaru ekspertu padomēm “par
Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma (..), tā īstenošanas vietu un
Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma iespējamo optimizāciju un
reorganizāciju”.
Kuldīgas novada pašvaldība par šādu ieceri līdz šim nav tikusi informēta, tāpēc savu komentāru par to laikrakstam nesniedza.
Arī Kuldīgas tehnikuma direktore Dace Cine uzsvēra, ka oficiāla
vēstule no IZM par šādiem tās plāniem nav saņemta, nav arī aicinātas
kopā visas iesaistītās puses. Tomēr neoficiāli šādas runas esot
dzirdētas. Viņasprāt, šāda rīcība nekādi nav atzīstama par labu
pārvaldības praksi, jo vispirms tomēr būtu jāsāk sarunas ar katru mācību
iestādi.
Cine secina, ka plāni reorganizēt viņas vadīto tehnikumu norāda uz
vēlmi panākt arvien lielāku izglītības iestāžu centralizāciju. Nevarot
tikai saprast, kāds labums būtu no šāda soļa. Viņasprāt, vienas vai
otras skolas pārveidošana par filiāli citai skolai lielākoties esot ceļš
uz kvalitātes kritumu un pat likvidāciju.
Tā tas, piemēram, noticis ar Laidzes Profesionālo vidusskolu, kas
bija viena no vecākajām valstī, kad to pievienoja Rīgas Valsts
tehnikumam. Ja tā būtu turpinājusi darboties kā Aizkraukles Profesionālā
vidusskola, tā, visticamāk, no skolu kartes nebūtu pazudusi.
Cinei arī esot bažas, kā audzēkņi no vienas pilsētas nokļūs otrā, ja
Kuldīgu no Kandavas šķir pusotras stundas brauciens. Viņasprāt, dienesta
viesnīca neatrisinātu šo problēmu. Esot jāņem vērā arī tas, ka šajās
mācību iestādēs nemācās to turīgāko ģimeņu bērni. “Nav skaidrs, kas mums
ir svarīgāks – cipari vai cilvēki un reģionu attīstība. Jaunveidojamie
ekselences centri nebūs lauku jauniešiem aizsniedzami, ” bažījas Cine.
Tikmēr Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP)
uzskata, ka IZM uzstādījums nav pamatots iemesls reorganizācijai. Viņa
norāda, ka Kandavas tehnikums jau kopš tā izveides ir uz lauksaimniecību
orientēts, kamēr Kuldīgā – vairāk uz tūrismu. Viņasprāt, notiek
mākslīga likvidācija, kas nav pieļaujama.
Tā uzskatot ne tikai Kandavas novada pašvaldība, bet arī tās
vietvaras, kas veidos jauno Tukuma novadu. Lai apturētu IZM ieceres,
pašvaldība sākusi sarunas ar Zemkopības ministriju, kuras paspārnē
tehnikums savulaik bijis. Īsti gan neesot skaidrs, kā atpakaļatgūšana
varētu notikt, taču Kandava negribot zaudēt šo izglītības iestādi.
Pašvaldība jau bijusi spiesta veikt Kandavas internātvidusskolas
reorganizāciju, jo IZM atteicās turpmāk finansēt šī tipa skolas.
Interesanti esot arī tas, ka filiāles, ko pirms pieciem gadiem
pievienoja tehnikumam, nu gribot atņemt. Bauska izteikusi vēlmi pārņemt
Saulaines struktūrvienības programmas, bet Cīravas filiāle, iespējams,
nonāks Liepājas Valsts tehnikuma rokās. “Lai ņem filiāles, bet atstāj
tehnikumu. Tajā ir tik daudz ieguldīts,” pauž Priede.
Kā atgādina “Diena”, jau pirms vairākiem gadiem Latvijā tika slēgtas
vai reorganizētas vairākas profesionālās izglītības iestādes. Tika
izveidoti 18 PIKC, kuriem tika noteikti gan kvalitatīvie, gan
kvantitatīvie rādītāji, – Rīgā tie ir vismaz 800 audzēkņi, ārpus
galvaspilsētas – 500. Kandavas un Kuldīgas tehnikumos pēdējā laikā
izglītojamo skaits esot krities.
Kuldīgas tehnikuma pirmsākumi meklējami 1989.gadā dibinātajā
78.arodvidusskolā, bet Kandavas tehnikums ir ar vēl garāku vēsturi – tas
izveidots 1945.gadā kā lauksaimniecības tehnikums, bet pēc tam
pārdzīvojis vairākus pārvērtību lokus. Pēdējais – 2011.gadā iegūts PIKC
statuss, bet 2015.gadā tam pievienotas struktūrvienības Saulainē un
Cīravā.
Kuldīgas tehnikumā audzēkņi var apgūt 17 programmas, bet Kandavas
tehnikumā – septiņas. Audzēkņu skaits Kuldīgas tehnikumā ir 548, bet
Kandavas tehnikumā – 335 (kopā ar divām filiālēm – 742).
