Politoloģe: Nav piepildījušās opozīcijas cerības, ka Siliņas valdības koalīcija nespēs sadarboties

Lai gan opozīcijas partijas cerēja, ka koalīcija “Jaunās vienotības” (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un “Progresīvo” sastāvā nespēs sadarboties, tas nav piepildījies,aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, komentējot Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) veidotās valdības pirmās 100 dienas.

Viņa norādīja, ka 100 dienu laikā starp koalīcijas partneriem vismaz ārēji nav novērotas savstarpējas nesaskaņas. Sensitīvie jautājumi – tā dēvētā Stambulas konvencija un partnerattiecību regulējums – ne visiem koalīcijas partneriem bija ērti. ZZS nodemonstrēja stingru disciplīnu, līdz ar to sākotnēji prognozētais iekšējais ķīviņš un nespēja sastrādāties nepiepildījās.

Metla-Rozentāle atzīmēja, ka jaunās valdības sakums bija grūts, it sevišķi Siliņai, jo viņa stājās Ministru prezidentes amatā ne ierastajā ceļā, kas būtu pēc Saeimas vēlēšanām. Viņa tika pie šī amata, jo bija demisionējis iepriekšējais premjers. Politoloģes ieskatā, Siliņa ir iestrādājusies un kļūst arvien pārliecinošāka savos izteikumos, komentāros un viedokļos.

RSU lektore atzīmēja, ka jaunā valdība pirmo 100 dienu laikā piedzīvojusi vairākus satricinājumus un skandālus. Te jāmin visplašāko rezonansi izsaukušais notikums – bijušā premjera un ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) privāto lidmašīnu izmantošana. Sākoties jaunajam mācību gadam, konflikti bijuši arī starp izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un pedagogiem.

Runājot par izaicinājumiem, Metlas-Rozentāles ieskatā, arī veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) ir neapskaužamā situācijā, kur jārisina jautājums par ģimenes ārstiem, kuri norāda, ka ar finansējumu viņi var strādāt tikai četras nevis piecas dienas. Tāpat kļuvis zināms par Daugavpils slimnīcas finanšu problēmām. Izaicinājumi bijuši arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai (JV), piemēram, saistībā ar Rēzeknes domi un Rēzeknes mēra atstādināšanu.

“Partijas “Jaunā vienotība” (JV) ministri šajās 100 dienās ir saskārušies ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem. Jāpiemin arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), kurš kritizēts par nepiedodami mazo policistu atalgojumu, lai gan viena no jaunās valdības prioritātēm ir drošība,” sacīja Metla-Rozentāle.

Asi kritizēts tika arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu dārzeņiem, taču no otras puses valdībai izdevās atrisināt banku nodokļa jautājumu, proti, tika izdomāts mehānisms, kā kredītņēmējiem padarīt situāciju vieglāku saistībā ar hipotekāro kredītprocentu maksājumiem. Politoloģe uzsvēra, ka lielai iedzīvotāju daļai tā ir pozitīva ziņa.

Runājot par otru koalīcijas partneri – partiju “Progresīvie”, Metla-Rozentāle norādīja, ka visvairāk kritikas sākotnēji saņēma jaunā kultūras ministre Agnese Logina (P). Lai gan viņa mēģināja pavērst kultūras izpratni nedaudz citādā virzienā, pievēršoties jautājumiem par laikmetīgo mākslu, sabiedrības saliedēšanu, tomēr kultūras ministre saskārās ar diezgan asu kritiku.

Politoloģes ieskatā, valdībā ir arī vairāki “nemanāmie ministri”. Pie šādiem ministriem var pieskaitīt satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P). Izņemot izteikumus par “Rail Baltica”, publiskajā telpā ministra aktivitātes esot maz pamanāmas.

Metla-Rozentāle atzīmēja, ka ZZS ministri arī bijuši salīdzinoši mazāk pamanāmi, taču viņi nav kritizēti. Ja, piemēram, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Logina ir kritizēti publiskajā telpā gan no opozīcijas partiju puses, gan no sabiedrības puses, tad ZZS ministri ir maz manāmi. Tas attiecas gan uz klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni (ZZS), gan labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS), gan ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).

Šie ministri nav izcēlušies arī ar kaut kādām darbībām, kas būtu saņēmušas lielu sabiedrības kritiku. Šeit jāpiemin vienīgi kritika, kas tika veltīt zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS) saistībā ar lauksaimnieku un zemnieku situāciju, kā arī par pievienotās vērtības nodokļa likmes dārzeņiem pieaugumu. Krauzem tomēr izdevās šo situāciju veiksmīgi atrisināt un lauksaimnieku organizācijas nepieprasīja viņa demisiju, norāda politoloģe.

“Lai gan kopumā var teikt, ka šis laiks ir bijis izaicinošs, taču nav noticis nekas slikts. Tāpat arī nav palicis daudz sliktāk, kā iepriekš tika prognozēts. Jāatzīst, ka es arī neredzu būtiskus uzlabojumus vai būtiskus izrāvienus. Tā kā šo 100 dienu laikā bija jāstrādā ar nākamā gada valsts budžetu, valdībai maz kam citam īsti bijis laiks,” sacīja Metla-Rozentāle.

Politoloģe arī norādīja, ka iespēju robežās nākamā gada valsts budžets ir izstrādāts konkrēti, skaidri un saprotami. Tāpat ir labi saprotamas definētās prioritātes un arī valsts budžeta līdzekļu sadalījums. Viņas ieskatā, situācija nav būtiski pasliktinājusies, kas ļautu teikt, ka šī valdība un koalīcija strādā sliktāk par, piemēram, iepriekšējo, kā tas tika iepriekš prognozēts. Valdība strādā mierīgi, bez jebkādiem īpašiem izrāvieniem, vērtēja eksperte.

Taujāta, kā Siliņa ir sevi parādījusi Ministru prezidenta amatā, Metla-Rozentāle atzīmēja, ka līdz šim Siliņa nebija pirmā plāna politiķe, bet strādājusi “neredzamajās pozīcijās”, piemēram, strādājot Kariņa birojā, vai arī ieņemot parlamentārās sekretāres amatu. Nokļūstot pirmajā plānā, kur visi prasa atbildību tieši no viņas, sākotnēji Siliņai bija grūti un varēja redzēt, ka viņa nejūtas līdz galam komfortabli, bija pat jūtama nedrošības sajūta. “Ja sākumā šķita, ka viņa vairāk ieklausās un tā kā mēģina konsultēties gan ar Kariņu, gan ar Ašeradenu, kuri viņu balstīja katrs no savas puses arī publiski, tad patlaban Siliņa ir pārliecinoši ieņēmusi savu pozīciju,” sacīja politoloģe.

“Viņa parāda konkrētu, stingru nostāju. Viņa nebaidās paust savu viedokli. Ja mēs Siliņu salīdzinām, piemēram, ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kura ir diezgan neitrāla un nemanāma un vairāk strādā kā menedžere, tad Siliņa ieņem aktīvu nostāju. Viņa aizvien labāk iestrādājas un patlaban ļoti pārliecinoši strādā gan nacionālajā līmenī, gan arī starptautiski. Viņa pārliecinošo spēj aizstāvēt Latvijas pozīciju,” sacīja politoloģe.

Jautāta, vai tas, ka JV nepieprasīja Kariņa demisiju un vai viņa paša lēmums nedemisionēt nemet ēnu uz visu valdību, Metla-Rozentāle atbildēja noraidoši. Viņa aicināja paskatīties citu valstu pieredzi šajos jautājumos, kas liek secināt, ka privāto lidojumu izmantošana nav nepieļaujama rīcībā. Tā ir vispārpieņemta norma, taču ir jābūt precīzam regulējumam. Tas, ko patlaban var pārmest, bija ne pārāk precīzi definēts regulējums, kādos gadījumos premjers var izmantot privātos reisus, domā eksperte.

“Uzskats, ka premjeram nav jāierodas uz kādu tikšanos vai arī jāpalaiž garām kāda vietējā tikšanās tāpēc, ka viņam jādodas ar parasto avioreisu, nav pareizs. Piemēram, Lietuvai ir sava privātā lidmašīna, ko izmanto gan premjers, gan prezidents. Privātos reisus izmanto arī Igaunijas premjere, nemaz nerunājot par lielo Eiropas valstu premjeriem. Negribu teikt, ka Kariņš bija par kaut ko vainīgs. Vaina bija komunikācijā,” sacīja politoloģe.

Viņas ieskatā, pēc tam, kad šie jautājumi parādījās dienaskārtībā, sekoja slikta komunikācija. Sabiedrībai netika izskaidrots un parādīts, kāds bija lēmumu pieņemšanas process. Ja izrādītos, ka premjers lidojis tad, kad to nevajadzēja, vai būtu zināms, ka viņš lidojis uz privātiem pasākumiem, kas, protams, tā nebija, tas būtu cits gadījums. Tad gan būtu jādemisionē.

RSU lektore pieļauj, ka tas bija mērķtiecīgs opozīcijas gājiens pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai diskreditētu JV un Kariņu. Tas bija opozīcijas sitiens JV par visiem tiem apvainojumiem un aizvainojamiem, ko saņēma, piemēram, “Apvienotais saraksts” (AS), tiekot izstumts ārā no valdības.

Metla-Rozentāle atzīmēja, ka katrs jaunās koalīcijas partneris saprot savu vietu un lomu. Līdz šim pieņemtie lēmumi parāda, ka iespējas un kompromisu var atrast. Politoloģe domā, ka oponentiem šis ir diezgan sāpīgs trieciens, jo sākotnējās prognozes bija daudz pesimistiskākas. Siliņa ar savu spēju sajust situāciju var arī neitralizēt kādus saspīlējumus. Partijās notiek diskusijas, par ko liecina, piemēram, deputāta Andreja Ceļapītera izslēgšana no JV frakcijas.

Metla-Rozentāle akcentē, ka partijās ir debates un, iespējams, nav absolūtas vienprātības, kas ir normāli demokrātijā. Tajā pašā laikā, ja ir panākta vienošanās par kopēju sadarbību, nevajadzētu sabotēt pārējos sadarbības partnerus, kas bija raksturīgi iepriekšējai valdībai. Lai gan bija vienošanās, ka JV, AS un Nacionālā apvienība sadarbosies, bija mēģinājumi radīt savam kolēģim, sadarbības partnerim neveiklas situācijas, ieriebt. Runājot par šo koalīciju, vienošanās par sadarbību ir balstīta uz koleģiāliem, skaidriem principiem kā “vīrs un vārds”.

LETA jau rakstīja, ka 15.septembrī Saeimas vairākums apstiprināja jauno Siliņas vadīto vadību. Par to nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 39 deputāti.

Vajadzība 14.Saeimas laikā apstiprināt otro valdību radās pēc tam, kad pēc ilgstošiem mēģinājumiem pārskatīt līdzšinējo partneru attiecības krita otrā Kariņa valdība. Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē.

Attēlā – valdības sēde 19.decembrī. Foto: Valsts kanceleja, mk.gov.lv