Latvijas vēlētāju aktivitāte šodien notikušajās Eiropas Parlamenta
(EP) vēlēšanās ir zema, tomēr situācija nav traģiska, uzskata aģentūras
LETA aptaujātie politologi Juris Rozenvalds un Iveta Kažoka.
Politologi norādīja, ka virknē Eiropas Savienības (ES) valstu pērn
aktivitāte ir bijusi vēl zemāka un daudzviet nav sasniegusi pat 20%
robežu. Sagaidāms, ka šogad arī pārējās ES valstīs vēlētāju aktivitāte
būs kritusies, līdz ar to uz kopējā fona Latvija izskatīsies
apmierinoši.
Tomēr Kažoka norāda, ka iedzīvotāju līdzdalība ir ievērojami
samazinājusies pat neskatoties uz to, ka šogad ir bijuši divi ievērojami
faktori, kas mobilizē vēlētājus – Ukrainas un Krievijas konflikts, kā
arī bijušais premjerministrs partijas “Vienotība” saraksta priekšgalā.
“Bail domāt, kas būtu, ja šo faktoru nebūtu,” atzina Kažoka.
Kažoka pauda viedokli, ka iedzīvotāju aktivitāte ir zema, jo
cilvēkiem trūkst izpratnes par to, kāpēc piedalīties EP vēlēšanās ir
svarīgi un kā EP ietekmēs mūsu nākotni nākamos piecus gadus.
Rozenvalds aģentūrai LETA pauda, ka interese par EP vēlēšanām
samazinās visās ES valstīs, jo vēlētāji ne vienmēr īsti saprot, ko EP
viņiem dod. “Otrs objektīvs iemesls – pietiek pa logu paskatīties un
saprast, ka, rīkojot vēlēšanas sestdienā, brīnišķīgā laikā, kad Rīgā ir
grūti uzturēties un cilvēki brauc prom, aktivitāte būs zema,” piebilda
politologs. Lielu lomu kontekstā ar laikapstākļiem nospēlējis arī tas,
ka iecirkņi tika slēgti jau plkst.20.
“Man pilnīgi nesaprotama ir norma, ka EP vēlēšanās vēlētāji
piesaistīti vienam iecirknim, īpaši ņemot vērā to, ka Latvijā pastāv
būtiskas atšķirības starp deklarēto un reālo dzīvesvietu. Tās ir arī
mūsu pašu radītās problēmas, kas saistīts ar veidu un kārtību, kādā
Latvijas EP deputāti tiek ievēlēti. Vēlēšanas, kurās ievēlam tikai
astoņas personas, neizbēgami ir kandidātu kā personību sacensības –
vēlētāji mazāk objektīvi skatās uz partiju programmām kā uz cilvēkiem,
kam uzticas. Nav skaidrs, kāpēc mums nevar būt līdzīgi kā ir jau
septiņās ES valstīs, ka vēlēšanās var pieteikties neatkarīgie
kandidāti,” uzsvēra Rozenvalds.
Savu lomu spēlē arī tas, ka Latvija ir maza valsts, kuru EP pārstāv
tikai astoņi deputāti, kas ir ļoti maz uz 750 deputātu fona, līdz ar to
daļai iedzīvotāju liekas, ka “nav ko tur īpaši muti dzesēt”. “Visi
faktori kopā rāda rezultātu, pie kāda esam nonākuši,” sacīja Rozenvalds.
Politologs uzsvēra, ka EP ir ļoti svarīgs ES pārvaldes struktūras
fenomens, tāpēc varētu vēlēties, lai tas būtu vairāk leģitīms.
Aktivitātes kritums visā ES skaidrojams ar to, ka, neskatoties uz visiem
pūliņiem, cilvēki jūt mazāku saistību, nekā nacionālās vēlēšanās,
turklāt sava loma ir krīzes procesiem. “Apskatnieki prognozē, ka šajās
vēlēšanās varētu pieaugt radikālo pozīciju pārstāvji. Arī Latvijā “Exit
Poll” dati, kas gan nav droši, liecina, ka, salīdzinājumā ar
iepriekšējām aptaujām, radikālo spēku pocīzijas pieaug,” atzīmēja
Rozenvalds. Šajās vēlēšanās atbalsts palielinājies gan Nacionālajai
apvienībai “Visu Latvijai!”-TB/LNNK, gan “Latvijas Krievu savienībai” un
Tatjanai Ždanokai.
“Visā ES sagaida, ka pēc šīm vēlēšanām EP būs vairāk gan galēji
kreiso, gan jo īpaši galēji labējo, kas saistīts ar imigrantu pieplūduma
problēmām ES. Eiropas projekts ir grandiozs un daudzi mūs apskauž, ka
esam šajā priviliģētajā klubā, bet tajā pašā laikā iekšējo problēmu arī
netrūkst,” norādīja Rozenvalds.
Kā ziņots, sestdien notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās
Latvijā piedalījušies tikai aptuveni 30% no kopumā 1,47 miljoniem
balsstiesīgo vēlētāju.
“Latvijas faktu” sadarbībā ar Latvijas Televīziju veiktās veiktās
vēlētāju aptaujas pie balsošanas iecirkņiem liecina, ka par “Vienotību”
nobalsojuši 31,2% aptaujāto vēlētāju, par “Saskaņu” – 13,1%, par “Visu
Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) – 11,7%, par Zaļo un
zemnieku savienību (ZZS) – 6,2%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) –
5,5%, par “Alternative” – 3%, par “Latvijas attīstībai” – 2,4%, par
Latvijas Reģionu apvienību – 1,8%, par Latvijas sociālistisko partiju –
1,4%, bet par pārējām partijām – mazāk nekā 1% aptaujāto balsotāju.
EP vēlēšanām Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību
deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti.
Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja
vidēji 21 deputātu kandidāts. EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu
apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP
jāievēl 751 deputāts.
