LETA
Gadījumā, ja ģimenes ārstu praksēs strauji pieaugs Covid-19 saslimstības rādītāji, ģimenes ārsti aicinās Veselības ministriju (VM) risināt šo situāciju, lai ierobežotu saslimstības izplatīšanos, aģentūrai LETA sacīja Latvijas ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide.
Šobrīd ģimenes ārstu praksēs aizvien vairāk parādās ar Covid-19 saslimušie. Īpaši tas ir raksturīgs ģimenēm, kuras atgriežas no ārvalstīm, pēc tam saslimt bērni un arī gados vecāki cilvēki, sacīja Veide.
Viņa atzina, ka neatkarīgi no tā, ka vasaras atvaļinājumu laikā daudzi ģimenes ārsti aizvieto savus kolēģus, pagaidām tie tiek galā ar pieaugošo pacientu skaitu. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka svarīgi skatīties, kā turpmāk Covid-19 saslimstība attīstīsies. Proti, ja ģimenes ārstu praksēs strauji pieaugs Covid-19 saslimstība, tad ārsti par to informēs VM un aicinās šo risināt situāciju, lai ierobežotu saslimstības izplatīšanos.
Lai arī eksperti ne vienu reizi vien pauduši, ka saslimstība ar omikronu ir daudz vieglāka, salīdzinot ar iepriekšējo paveidu izraisītajiem saslimšanas gadījumiem, tomēr Veide tam nepiekrīt, piebilstot, ka zināmas bažas tomēr ir. Īpaši tas attiecas uz gados vecākiem pacientiem, kā arī pacientiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības.
“Pacienti neizslimo nemaz tik viegli omikronu. Nevar teikt, ka var izveseļoties divu, trīs dienu laikā, jo parādās vairāki gadījumi, kad ir gan garāks saslimstības periods, gan arī grūtāk iet gados vecākiem pacientiem un tiem, kuriem ir hroniskas slimības. Atsevišķos gadījumos arī jauni cilvēki nav darbspējīgi līdz pat divām nedēļām, kā arī nereti esam spiesti nosūtīt arī uz stacionāru, bet ne tik bieži kā tas bija maijā vai aprīlī,” stāstīja Veide.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets atbalstīja VM izstrādāto plānu par veselības aprūpes nozares gatavību iespējamai Covid-19 izplatības mazināšanai rudenī.
Kā skaidroja ministrijā, pamatojoties uz Eiropas Slimību un profilakses centra prognozēm un iepriekšējo pieredzi, paredzēti trīs reālākie iespējamie Covid-19 infekcijas izplatības scenāriji, sākot no sezonālas inficēšanās, kas raksturīgs omikrona paveidam – līdz pat nekontrolējamai slimības izplatībai ar būtisku apdraudējumu sabiedrībai un veselības nozarei, kas raksturīgs delta paveidam.
Katram scenārijam plānoti atbilstošie pasākumi – veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, testēšana, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība un drošības pasākumu ieviešana. Piemēram, vieglākā scenārija gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nebūs būtiski traucēta, saslimušo pacientu ārstēšanā un uzraudzībā pamatā norisināsies pie ģimenes ārstiem. Skrīninga testēšanu veiks riska grupām un augsta slimības izplatības riska vietās un citviet.
Atbilstoši epidemioloģiskajiem scenārijiem izveidoti arī vairāki scenāriji vakcinācijas īstenošanai, sākot no vajadzības vakcinēt tikai riska grupas un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju, ja notiks saskarsme ar jauniem vīrusa paveidiem, pret kuriem līdz šim iegūtā imunitāte nedarbosies. Piemēram, vieglākajā scenārijā vakcināciju plānots īstenot ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, sasniedzot līdz par 65 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Savukārt intensīvas slimības izplatības gadījumā vakcināciju plānots izvērst līdz pat 100 000 vakcinācijas faktu nedēļā, iesaistot visas ārstniecības iestādes un atverot vakcinācijas centrus.
Foto: pexels.com
Dīvaini gan! Cilvēks ar apstiprinātu kovidu ir atstāts pilnīgā vienatnē pats ar sevi. Neviens ģimenes ārsts nepieņem, pat tuvoties prakses vietai neļauj. Ko īsti dara ģimenes ārsts pandēmijas laikā! Dažreiz atbild uz telefona zvaniem – jā. Prakses vietas ir tukšas. Ko vēl kāds varētu atrisināt????