Premjere valsts svētkos aicina novērtēt brīvu un neatkarīgu Latviju

Valsts svētkos Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) aicina novērtēt, ka mums ir brīva un neatkarīga Latvija.

Preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču premjere pateicās visiem tiem valdības un valsts vadītājiem, sabiedrībai, žurnālistiem, kas šos 35 gadus ir strādājuši, lai Latvija varētu svinēt neatkarības atjaunošanu.

“Iespējams, mums šķiet, ka sastopamies ar daudziem izaicinājumiem, bet mēs varam tikai iedomāties, kādi drosmīgi lēmumi pagājušā gadsimta 90.gados bija jāpieņem cilvēkiem, kāda tolaik nenoteiktības apstākļos bija dzīve un izaicinājumi sabiedrībai, bet kopā mēs ticējām brīvai Latvijai,” teica premjere.

Viņa akcentēja, ka mums ir brīva Latvija, esam Eiropas Savienībā un NATO. Siliņa pateicās visiem, kas 35 gadu laikā iestājās par Latvijai svarīgām vērtībām. Tostarp latviešu valodu, kas joprojām ir valdības darba kārtībā, sacīja premjere.

“Mums visiem Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadiena ir gan atcerēšanās, gan svētku laiks. Mums ir jānovērtē tas, kas mums ir patlaban – brīva un neatkarīga valsts, neskatoties uz to, kādi ir mūsu kaimiņi. Tie ir agresīvi un mums ar to ir jārēķinās, tāpēc ir svarīgi stiprināt mūsu drošību,” teica Ministru prezidente.

LETA jau rakstīja, ka 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas “de facto” atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Foto: Gatis Rozenfelds