Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt “KPV LV” premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam.
Valsts prezidents Gobzemam arī dod divas nedēļas laika, lai viņa
veidotā valdība iegūtu vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un
jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Prezidents piebilda, ka
gadījumā tas neizdosies, tad Gobzema nomināciju atsauks, bet viņš cer,
ka partijas spēs panākt vienošanos par jaunas valdības izveidi.
Gobzems norādīja, ka valdību veidos ar apziņu, lai valsti un cilvēkus
padarītu par vienotu kopumu, lai “valsts pagrieztos ar seju pret
cilvēkiem un cilvēki pagrieztos ar seju pret valsti”. Politiķis pateicās
par Valsts prezidenta drosmi, piešķirot viņam nomināciju premjeram
amatam.
Gobzems solīja, ka visu savu atlikušo mūžu darīs visu iespējamo, lai
Latvijas tauta dzīvotu pārticībā, saticībā un lai Latvija uzplauktu.
“KPV LV” parlamenta vēlēšanās ieguva otro vietu ar 14,25% vēlētāju atbalstu un 16 deputātu vietas 13.Saeimā.
Gobzems būs otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģinās
izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu
Jaunās konservatīvas partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc
nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un
tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to
vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Politiķiem pagaidām nav izdevies vienoties par topošo valdību un pat
koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās iesaistīti seši
politiskie spēki – “KPV LV”, JKP, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība
“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un
zemnieku savienība (ZZS), kā arī “Jaunā Vienotība” (JV).
JKP uzsver, ka valdībā nesadarbosies ar ZZS, tāpēc piedāvāja veidot
piecu partiju koalīciju. Pārējiem politiskajiem spēkiem gan nav būtisku
iebildumu pret ZZS iekļaušanu valdībā.
Vēl nav zināms, vai Gobzems saņemtu pielaidi valsts noslēpumam.
Satversmes aizsardzības birojā (SAB), kurš veica priekšpārbaudes par
trim premjera amata kandidātiem, iepriekš informēja, ka attiecībā uz
vienu no kandidātiem ir nepieciešama papildus pārbaude, jo viņam
iepriekš nav bijusi izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts
noslēpumam. Šis kandidāts ir Gobzems.
Gobzems iepriekš pauda pārliecību, ka viņš saņems pielaidi valsts
noslēpumam un ka šajā jautājumā “viss būs kārtībā”. Komentējot to, ka
par Arti Pabriku (AP) un Bordānu jau tagad atzīts, ka viņi būtu gatavi
saņemt pielaidi valsts noslēpumam, Gobzems norādīja, ka pašlaik šajā
jautājumā “norisinās normāls process”, jo abi pārējie politiķi jau
iepriekš kā ministri ir saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2003.gadā Gobzems vien 25 gadu
vecumā tika iecelts par Maksātnespējas administrācijas direktoru. Līdz
tam bijis Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja vietnieks,
Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu departamenta direktors.
Pirms kļūšanas par Maksātnespējas administrācijas direktoru darbojies
arī Maksātnespējas likuma izstrādes darba grupā.
Gobzems 2008.gadā bija organizācijas “Sabiedrība citai politikai”
Tieslietu darba grupas vadītājs un valdes loceklis, bet 2009.gadā no tās
izstājies. “Sabiedrība citai politikai” vēlāk bija viena no “Vienotību”
veidojošām organizācijām. Savukārt 2013.gadā Gobzems paziņojis, ka
nolēmis iesaistīties politikā un piedalīties Saeimas vēlēšanās no toreiz
topošās partijas “Latvijas attīstībai”.
Savulaik strādājis arī pazīstamā advokāta Romualda Vonsoviča birojā,
bet 2008.gadā tika izveidots Gobzema birojs. Savukārt kā advokāts
plašāku atpazīstamību Gobzems iemantojis pārstāvot cietušo pusi Talsu
traģēdijas lietā, savukārt pāris gadus vēlāk Zolitūdes traģēdijas lietā.
