Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim
Bordānam.
Valsts prezidents Bordānu aicināja divu nedēļu laikā – līdz
21.novembrim – izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt
vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts
prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.
JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.
Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat
koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti seši
politiskie spēki – JKP, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, nacionālā apvienība
“Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un
zemnieku savienība (ZZS), kā arī “Jaunā Vienotība” (JV).
Valdības veidošanas sarunās iniciatīvu bija uzņēmušies trīs
politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti – “KPV LV”,
JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu
premjera amata kandidātu: “KPV LV” kandidāts ir Aldis Gobzems, JKP –
Bordāns, bet AP – Artis Pabriks.
Pagaidām gan sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts,
par kuru varētu vienoties partijas. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar ZZS,
bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudināja veidot
plašāku koalīciju kopā ar ZZS.
Valsts prezidents ir ticies ar visām 13.Saeimā ievēlētajām partijām,
kā arī ar minētajiem premjera amata kandidātiem. Vējonis iepriekš arī
kritizējis politiskos spēkus, norādot, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju
darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas ir neapmierinošs.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bordāns 1993.gadā Saeimas vēlēšanās
kandidējis no partijas “Latvijas ceļš” saraksta. Bordāns netika
ievēlēts, bet iekļuva parlamentā ar “mīksto mandātu”. Saeimā viņš
strādāja Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā, kā arī
izmeklēšanas komisijā uzņēmuma “Lattelekom” darbības izvērtēšanai.
Citos parlamenta sasaukumos līdz 13.Saeimai Bordāns nav darbojies,
lai arī kandidējis arī 6.Saeimas vēlēšanās no “Latvijas ceļa” saraksta,
10.Saeimas vēlēšanās – no partiju apvienības “Vienotība” saraksta,
11.Saeimas vēlēšanās – no nacionālās apvienības saraksta, bet 12.Saeimas
vēlēšanās – no JKP saraksta. Šogad notikušajās 13.Saeimas vēlēšanās
Bordāns tika ievēlēts parlamentā.
Viņš arī vairākas reizes kandidējis Rīgas domes vēlēšanās – 1997.gadā
no “Latvijas ceļš” saraksta, bet 2017.gadā – no Jaunās konservatīvās
partijas saraksta, kad arī tika ievēlēts Rīgas pašvaldībā. Bordāna
pārstāvētais politiskais spēks strādā Rīgas domes opozīcijā.
Bordānam ir pieredze arī citos amatos. Piemēram, 2010.gadā viņš bija
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) padomnieks un parlamentārais
sekretārs, bet 2012.gadā pildīja Tieslietu ministrijas parlamentārā
sekretāra pienākumus.
2012.gadā Bordāns kļuva par VL-TB/LNNK virzīto tieslietu ministru.
Tomēr jau 2013.gada novembrī nacionālā apvienība vērsās pie premjera un
informējusi par plāniem atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata.
TB/LNNK valde paziņoja, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina
par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar
atrašanos TB/LNNK. Nacionālās apvienības pārstāvji bija uzsvēruši,
ka Bordāna atrašanās biedrībā “Demokrātiskie patrioti”, kas paziņojusi
par jaunas partijas veidošanu, neesot normāla situācija.
Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis gan paziņoja, ka neprasīs
Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra
pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.
Bordāns zaudēja amatu 2013.gada novembrī līdz ar pārējiem valdības
locekļiem pēc Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata,
uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.
Bordāns 2014.gadā bija viens no Jaunās konservatīvas partijas dibinātājiem.
